«Ja Dievs kaut ko atņem, tad kaut ko iedod arī pretī,» uzskata dziedātāja Ieva Kepe. Izcilais dramatiskais soprāns, kas savulaik sajūsmināja skatītājus ne tikai Latvijā, lieliski atveidojot Turandotu, Aīdu, Salomi un daudzas citas lomas, jau gadus piecus atrodas skatuves otrajā pusē un Latvijas Nacionālajā operā turpina strādāt par režisora asistenti. Rīt, 10. aprīlī, viņa bez lielas kņadas atzīmēs savu 50. dzimšanas dienu – savā teātrī, bet bez benefices.
Ierasts, ka skatuves mākslinieku jubilejas tiek atzīmētas ar īpašiem pasākumiem, un, visticamāk, benefice tiktu rīkota arī par godu Ievas Kepes pusgadsimtam, ja vien viņa pirms gadiem pieciem nebūtu pārtraukusi veiksmīgo solistes karjeru. «Lēmums bija skarbs, bet nebija citas iespējas. Man bija vairogdziedzera operācija, ārsts brīdināja – aiztiekot vairogdziedzeri, var mainīties balss, var palikt vispār bez tās. Man viss ir kārtībā, pēc operācijas vienu gadu pat dziedāju, bet jutu, ka nevaldu pār savu balsi, ka nevaru vairs tik labi nodziedāt, kā varēju pirms operācijas. Kopā ar itāliešu pedagogu nolēmām, ka no skatuves jāaiziet tad, kad par mani runā labu, nevis jāgaida, kad teiks: lai tā Kepe vācas nost no skatuves,» dzirkstoši smejot, saka Ieva Kepe. Bez lomām viņa tomēr nav palikusi – režisors Viesturs Kairišs savos iestudējumos allaž izdomā kādu bezvārdu lomu, ko atveidot uztic Ievai Kepei. Soliste atceras, ka Viestura Kairiša pirmo piedāvājumu bezvārdu lomai – «ne vairāk, ne mazāk kā līķim» – viņa rūpīgi pārdomājusi, bet piekritusi un nu var likt lietā savas bērnībā iegūtās prasmes, jo līdztekus daiļslidošanai, ar ko viņa nodarbojusies 22 gadus, trīs gadus bijusi arī mīms Roberta Ligera vadītajā leģendārajā Rīgas pantomīmā. «Neesmu no tiem, kas visu mūžu staigās degunu gaisā izslējusi, jo 20 gadus uz skatuves dziedājusi galvenās lomas. Es varu arī pāriet pāri skatuvei, ne vārdu nepasakot.» Solistei arī nav žēl, ka liktenis viņai «noskaudis» benefici. Ievas vecāki – ilggadējie operetes teātra mākslinieki Silvija Sniedze un Romāns Kepe – arī esot izvairījušies no plašām un publiskām jubileju svinēšanām, bet tās «atzīmēja draugu un tuvāko kolēģu lokā, ne uz skatuves, kā bija modē agrākos laikos. Tas mani nekad nav vilinājis, jo šādos pasākumos ir liela daļa liekulības. Esmu pietiekami daudz dzīvē sasniegusi, man nevajag neko liekulīgu un neīstu.»
Kādreizējā operas soliste Ieva Kepe savu 50. dzimšanas dienu piektdien, 10. aprīlī, atzīmēs darbā – Latvijas Nacionālajā operā «ar pasēdēšanu» pauzē starp diviem mēģinājumiem, jo šonedēļ sākusies Džakomo Pučīni Vīlas. Džanni Skiki iestudēšana. «Tā sanācis, ka tieši ap dzimšanas dienu man ir daudz darba, tāpēc ar ģimeni sarunājām, ka vasarā uztaisīsim foršu pikniku mūsu vasaras mājiņā pie Gaujas, kas man palikusi mantojumā no vecāsmammas (leģendārās latviešu aktrises Emmas Ezeriņas – L.R.). Es diezgan reti svinu dzimšanas dienas, jo vienmēr jau darbs dzen darbu,» atzīst Ieva Kepe un ir apņēmusies šovasar uztaisīt jautru ballīti raibai «kompānijai jeb ģimenei, draudzenēm un draugiem». Līdz tam – viens no šīs sezonas lielākajiem notikumiem – operas Valentīna izrādes Berlīnes Vācu operā šā gada 19. maijā. Šīs sezonas LNO jauniestudējumā Valentīna Ieva Kepe atveido Valentīnu mūsdienās.