13.septembra jubilārs: latviešu tekstilmākslinieks Egils Rozenbergs
«Katram vecumam ir savs skaistums. Mākslinieka dzīvē pensijas vecums neko nemaina. Par dzīvi nekad neesmu gaudies. Ir jāsamierinās, ka problēmas rodas, bet ar tām ir jātiek galā. Tāpēc labākais vēlējums dzimšanas dienā būtu – lai es nepagurtu, lai neuznāktu pat vēlēšanās domāt par pensijas gadiem,» saka ievērojamais latviešu tekstilmākslinieks un šīsdienas gaviļnieks Egils Rozenbergs (68).
Lai arī parasti šim notikumam par godu draugiem tiek rīkots rudenīgs pikniks pie viņa mājās Jūrmalā, šogad būs citādi. Šodien dzimšanas diena tiks atzīmēta pavisam askētiski, kopā ar dzīvesbiedri Maigu un dēlu Krišu, bet šī notikuma plašākā un jautrākā sadaļa atlikta uz mēnesi, kad kopā ar draugiem, iespējams, brauks uz Parīzi, tad arī varēs nosvinēt savu 68. dzimšanas dienu. Vienmēr jau varot atrast iemeslu, lai dotos ilgākā vai ne tik ilgā ceļojumā ārpus Latvijas, bet šoreiz Egils Rozenbergs dosies uz Franciju, lai gobelēnu manufaktūrās aplūkotu tur topošos gobelēnus.
«Gobelēnu manufaktūra konkursa kārtībā no māksliniekiem iegādājas skices, pēc tam tās realizē, bet darbi paliek viņiem. Pirms dažiem gadiem man gadījās tādā konkursā uzvarēt, un šobrīd man tur izpilda divus darbus, bet man ir jākontrolē, ik pa brīdim jānovērtē procesa atbilstība iecerei,» stāsta tekstilmākslinieks. Egils Rozenbergs ir pirmais Latvijas un arī Baltijas tekstilmākslinieks, kura darbi top divās vēsturiski slavenās gobelēnu aušanas manufaktūrās Francijā - La Manufacture des Gobelins (Parīzē, dibināta 1601. gadā) un La Manufacture des Beauvais (Bovē pilsētā, dibināta 1664. gadā). 20. gadsimtā šajās darbnīcās tika izaustas tādu izcilu mākslinieku kā Marka Šagāla, Pablo Pikaso, Anrī Matisa, Huana Miro un, protams, leģendārā franču gobelēnu meistara Žana Lirsā skices.
Šobrīd Egils Rozenbergs strādā pie jaunas izstādes koncepcijas, jaunos darbus iecerējis izstādīt 1918. gadā. «Es gribu visus pilnīgi jaunus darbus, vēl ir atlikuši divi gadi, tagad jāizplāno tā, lai es varētu radīt tik daudz darbu, lai pietiek izstādei. Šobrīd man ir skiču periods. Pamats jau ir, tagad doma jāvirza tālāk, un, domāju, jaunie darbi būs pavisam atšķirīgi no tiem, kas bijuši līdz šim,» atklāj Egils Rozenbergs. Lai arī jau vairākus gadus viņš oficiāli skaitās pensionārs, tekstilmākslinieks uzskata, ka radoša cilvēka dzīvē šādi skaitļi neko īpaši nemaina. «Pēc gadiem jau sen esmu pensijā, bet katram vecumam savs skaistums, un vienmēr esmu uzskatījis, ka katrā vecumā ir jāizbauda tas, ko konkrētajā brīdī dzīve piedāvā. Un aizraujošas lietas var vienmēr atrast, tikai vajag gribēt, un, ja cilvēks grib, viņam ir interese, tad viņam ir enerģija, ja negrib, tad neko arī nevar... Es vienmēr atrodu to, ko es gribu, un tad arī mēģinu izdarīt.».