Personības

«Neapmaldīties un nesajukt prātā,» – to jaunais aktieris Kārlis Reijers pats sev novēl, ar šovasar saņemtu diplomu kabatā sākot savu pirmo darba sezonu Nacionālajā teātrī. Šovakar viņam pirmā pirmizrāde kā profesionālam aktierim.

«Tā ir mana pirmā personālizstāde šajā ēkā. Ar saviem darbiem esmu piedalījies dažādās grupu izstādēs, bet pirmo reizi esmu, ja tā var teikt, solo. Es arī nekad nebiju mēģinājis pieteikt personālizstādi, turklāt es arī neesmu pārāk ražīgs,» atzīst gleznotājs Edgars Vērpe. Šobrīd Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, Kupola zālē, skatāma viņa personālizstāde Intereses. Konflikts.

«Čempiona māksla ir aiziet laikus,» smaidot atbild Zigmars Liepiņš, kas vaicāju viņam, vai Mirdza dziedās viņa 65 gadu jubilejas koncertā. Atceroties brīnišķīgās dziesmas komponista un multiinstrumentālista Zigmara Liepiņa 60 gadu jubilejā, ikviens varētu vēlēties atkal dzirdēt viņa dzīvesbiedres, leģendārās estrādes dziedātājas Mirdzas Zīveres izcilo balsi un baudīt skatuves šarmu, taču... čempioniem jāaiziet. Un tad īsti nevar saprast: varbūt Zigmars to teicis par sevi, plānojot (vai tieši otrādi – neplānojot) turpmāko darbu Baltajā mājā. «Bet čempioni arī nedrīkst aiziet par agru,» klusībā nodomāju. Gan par Mirdzu, gan par Zigmaru. Šodien – intervija ar Nacionālās operas un baleta direktoru Zigmaru Liepiņu.

Teju 50 gadus veltījis latviešu estrādei, vairāku paaudžu klausītāju mīlētais dziedātājs Viktors Lapčenoks var atļauties savu 70. dzimšanas dienu, kas bija 16. janvārī, svinēt visa gada garumā. Un tā viņš arī dara – gada sākumā nodziedājis četrus pilnībā izpārdotus koncertus Rēzeknē, Cēsīs, Rīgā un Liepājā, dziedātājs vasarā ir atpūties, lai atkal satiktos ar saviem klausītājiem vēl sešās Latvijas pilsētās.

Lai nu piedod Aleksandrs Čaks, bet, pārfrāzējot viņa paša lišķīgos pantus, tieši tā arī viņam galu galā gadījās. Ja gribat zināt, kāpēc, tad jālasa Silvijas Radzobes grāmata «Kosmopolītu lieta» un Aleksandrs Čaks. Reti iesaku grāmatas, ko lasīt, jo gaumes ir dažādas. Kā teica filmas Brālis varonis – kas krievam labi, tas vācietim nāve. Tomēr šo iesaku tiem, kam interesē Čaks.

«Ak dievs, kā es priecājos, ka mēģinājumu process ir tik mierīgs! Es esmu ļoti pateicīga Džilim, ka viņš mani iesilda šai sezonai tik foršā atmosfērā,» saka Liepājas teātra aktrise Agnese Jēkabsone. Viņai sestdien pirmizrāde – Andreas loma franču dramaturģes, aktrises, vairāku scenāriju un romānu autores Jasmīnas Rezā (1959) 2015. gadā sarakstītajā lugā Bella Figura, ko iestudējis režisors Dž. Dž. Džilindžers. Ar šo izrādi tiks atklāta Liepājas teātra 111. sezona.

Šogad aprit 120 gadu, kopš dzimusi māksliniece un literāte Hilda Vīka – savrupa ceļa gājēja Latvijas kultūrā (1897–1963). Tieši divus mēnešus pirms viņas dzimšanas dienas Rīgā, Eiropas mājā, 5. septembrī pulksten 15.30 notiks pasākums Hilda Vīka no Vācijas līdz Dobelei un Rendai.

«Sajūta ir ļoti dīvaina, ka visi mani vienaudži, ar ko savulaik reizē ienācām teātrī, jau sen aizgājuši viņsaulē. Neviena vairs nav,» saka skatītāju mīlētais Dailes teātra aktieris Gunārs Placēns. Rīt viņš pārkāps savas dzīves 90 gadu slieksni, bet jubilāra sumināšana gaidāma sestdien uz Dailes teātra Mazās zāles skatuves – ar Ērika Hānberga Ērtas dzīvošanas mirklīšiem režisora Kārļa Auškāpa dramatizējumā.

«Izrādē es esmu, ja tā var teikt, noslēpumainais viesis – tēls, kas dzīvo pāri laikam, bet reālajā spēlē ienāk kā kalpone Šarlote. Šis darbs man ir milzīgs izaicinājums, un visgrūtākais ir apvienot formas teātri ar psiholoģisko teātri,» saka buto deju speciāliste Simona Orinska, kas izrādē Marķīze de Sada kā aktrise debitē uz profesionālā teātra skatuves Latvijā.

31. augustā Dailes teātra aktieris Gunārs Placēns atzīmēs 90 gadu jubileju un šobrīd ir visvecākais spēlējošais aktieris. Katrai paaudzei viņš asociēsies ar kādu tēlu – mūsdienu jauniešiem ar rūķi čammu raidījumā «Vakara pasaciņa», cita gadagājuma cilvēkiem ar dzīvespriecīgo Šveiku.

Birgitas festivāls Tallinā jau trīspadsmito vasaru augusta sākumā pulcina skatītājus un klausītājus gleznainās klostera drupās Piritas piekrastē, piedāvājot laikmetīgās dejas iestudējumus, operu izrādes, vokāli instrumentālās lielās formas un baleta iestudējumus.

«Iesāksim ar operu un nonāksim līdz modernai mūzikai. Būs arī vairāku pilnīgi jaunu dziesmu pirmatskaņojumi,» atklāj dziedātāja Dināra Rudāne. Rītvakar kopā ar Maestro Raimondu Paulu viņa būs Jaunciema ostā, Ķīšezera krastā, kur Jaunciema ostas laivu šķūnī gaidāms Ezera mūzikas koncerts No klasikas līdz..

«Pērn, kad notika filmas uzņemšanas process, laika apstākļi nebija lutinoši, bet kapitālisms ir kapitālisms – dīkstāves nevarējām atļauties, tāpēc daudz ko nācās filmēt ne tā, kā ierakstīts scenārijā,» tā par savu jaunāko filmu saka režisors Varis Brasla.

«Ja es nebūtu astoņus gadus padzīvojusi citā mākslas telpā, es šaubos, vai man būtu bijusi interese par Pēteri Lūci,» atzīst teātra režisore Elīna Cērpa.

Ansis Bogustovs žurnālistikā ir teju ceturtdaļgadsimtu, un atliek vien labdabīgi apskaust to entuziasmu, ar kādu viņš joprojām darbojas šajā sfērā. Turklāt nevis vienkārši darbojas, bet sasniedz aizvien jaunus apvāršņus.

Šīs nedēļas nogalē Rīgā noritēs tradicionālie pilsētas svētki. Tajos būs vērienīga programma, no burātāju festivāla un aviācijas šova līdz pat uguns instalācijām, zvaigžņu vērošanai naksnīgajās debesīs un ierastajam salūtam. Šim pasākumam ir arī savi diriģenti, un tie mīt Kultūras pārvaldē.

«Austras Skujiņas dzeja uzvēdī skumju noskaņu. Jā, tāda viņa ir – tumša kā pusnakts un dziļa kā atvars. Viņu nevar un arī nevajag pārtaisīt, jo arī šajās drūmajās noskaņās un skumjajās tonalitātēs ir sava burvība. Katrā ziņā es ar to esmu saindējusies un to izbaudu,» saka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra (RKT) dziedošā aktrise Veronika Plotņikova.

Pēc spožas koncerttūres pagājušā gada nogalē, 5. augustā Dzintaru koncertzālē publika atkal neviltotā sirsnībā sveica operdīvu Kristīni Opolais. Šoreiz brīvdabas koncertprogrammā ar savulaik Latvijas Nacionālajā operā biežu viesi – čehu tenoru Pāvelu Černohu un diriģentu Sesto Kvatrīni, kura vārds un sniegums palicis atmiņā no rudens koncertiem Liepājā, Rēzeknē un Rīgā. Atceroties, cik cildinoši par Sesto Kvatrīni izteicās Kristīne Opolais, kuras izvēle saviem koncertiem dzimtenē jau otrreiz kritusi tieši uz temperamentīgo MET mēģinājumos sastapto asistentdiriģentu, likās saistoši aicināt uz sarunu pašu jauno maestro, kurš ne tikai izceļas ar ekspresīvu diriģēšanas stilu, bet, izrādās, arī komponē un kādudien sapņo vadīt operteātri, kur skanētu arī laikmetīgās operas un simfoniskās mūzikas programmas.

«Es gribu, lai katrs klausītājs sajūt, ka es dziedu no sirds uz sirdi, ka mēs visi esam kā viena ģimene, īstu draugu loks. Man tiešām ir ļoti svarīgi, lai klausītāji sajūt, ka es viņus mīlu un, esot uz skatuves, mēģinu apburt un kā bijusī mediķe – gribu izveseļot no visa negatīvā un nepatīkamā,» saka operdziedātāja Inese Galante.

Šodien, 8. augustā, pulksten 19 notiks viens no neparastākajiem koncertpasākumiem: iespējams, vienīgais Imanta Dakša šā gada koncerts Rīgā, kas turklāt risināsies 24 metrus augstajā Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Palmu mājā.

Latvijā populārākā komerciālā radiostacija Radio Skonto pastāv jau teju ceturtdaļgadsimtu – tā dibināta 1993. gadā. No pirmās dienas ēterā strādā Elita Marga.

«Šogad festivāls priecēs ar izcilu spāņu, kanādiešu, armēņu, krievu un kazahu mākslinieku sniegumu, kā arī iepazīstinās ar mūsu horeogrāfu jaunākajām idejām un dejotāju sasniegumiem klasisku lomu interpretācijā. Īpašas uzmanības vērti būs Džona Noimaijera un Džona Kranko darbi, kurus Latvijā iespējams redzēt ļoti reti,» saka Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.