Personības

Šo piektdien, 3. novembrī, kaut ko nebijušu koncertzālē Palladium demonstrēs grupa Dagamba, kas paši sevi bieži vien dēvējuši par akadēmiskās mūzikas huligāniem. Šoreiz programmas nosaukums ir #LudvigVanRammstein, tajā tiks saplūdinātas klasiķa Ludviga van Bēthovena un industriālo metālistu Rammstein kompozīcijas.

«Neaizmirsīsim, ka visos laikos ir dzīvojušas ģeniālas personības, kuras radījušas ģeniālus darbus, kam ar režīmu nav nekāda sakara. Ja tā ir skaista melodija, tā stāv pāri laikam. Ja tā ir patiesa dzeja, arī tā stāv pāri. Tas, kas noveco, ir aranžējums un režīma uzliktais rāmis. Tieši tāpēc man liekas, ka pagājušā gadsimta viducī radītā mūzika ir nepelnīti noslēpta tālākajā plauktā,» saka pianists Raimonds Petrauskis.

Šo piektdien, 27. oktobrī, ar koncertu Arēnā Rīga noslēgsies grupas Labvēlīgais tips rudens tūre Sudrabkāzas. Praktiski visi zina grupas seju Fredi un atraktīvo Normundu Jakušonoku, bet kas satur kopā šo raibo projektu? Tas ir ģitārists Ģirts Lūsis, kurš sevi jokojot sauc par grupas direktoru.

«Mēs visi esam ievainojami, dzīvojam ievainoti no dzīves, no citiem cilvēkiem, no traģiskiem notikumiem, no pārpratumiem, nenovīdības, nekrietnas rīcības... Savukārt jātnieks vienmēr ir kustībā, dodas uz priekšu. Un Zāle vienmēr bija kustībā. Kārļa Zāles pirmais skulpturālais ansamblis Brāļu kapu celtniecībā bija Ievainotais jātnieks, ko daudzi profesionāļi uzskata par viņa labāko darbu,» tā savas jaunākās filmas nosaukumu Ievainotais jātnieks raksturo tā scenārija autore un režisore Ilona Brūvere.

Latvijas 1. Rokkafejnīcā vakar ar kārtējo koncertu tika uzsākta jaunā Sundays Blues Festival at Rock Cafe jeb Blūza svētdienas Rokkafejnīcā sērija. To rīkotājs – ilggadējs blūza entuziasts Pēteris Selga, kurš šāda un līdzīga veida pasākumus organizēja jau pagājušā gadsimta nogalē.

Pirms nedēļas Barselona nedaudz atlika malā savas politiskās cīņas un kataloniešu neatkarības jautājumus, lai pievērstos kādam grāmatu pasaules notikumam. Pasaulslavenā rakstnieka Dena Brauna jaunākā romāna Origin Eiropas prezentācija, piedaloties pašam autoram, ir kaut kas tikpat rets kā vulkāna izvirdums Sicīlijā.

«Grāmatas priekšvārdā esmu citējis Vistanu Hjū Odenu: «Lasīt īstenībā nozīmē tulkot, jo nav divu cilvēku ar vienādu pieredzi.» To es arī gribētu – lasiet un tulkojiet paši!» saka Armands Puče. Šajās dienās klajā nāk viņa jaunākā grāmata Kurtizānes apakšveļa.

«Negribu izklausīties vīzdegunīgs, bet šī izrāde nav par to, par ko mūsdienās interesējas vairums cilvēku – par izklaidi, sportu, veselīgu ēšanu...» saka Uldis Tīrons. Pirms pāris gadiem viņš Jaunajā Rīgas teātrī debitēja režijā, iestudējot Platona Dzīres, to izrādi apzīmējot kā «laisku sarunu par mīlestību». Piektdien, 20. oktobrī, Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrāde – Uldis Tīrons iestudējis izrādi Pēdējā Ļeņina eglīte, ko viņš raksturo kā «cilvēka ilgas pēc nemirstības».

«Domāju, ka šajā izrādē man ir iedalīta tā loma, kas man cilvēciski šobrīd visvairāk nepieciešama. Lai daudz ko pārcilātu domās, pārvērtētu – kur es esmu, kāda es esmu, kāpēc es kaut ko daru, kas ar mani ir noticis skrējienā, dzīves gaļasmašīnā, kurā mēs visi esam. Irina man personiski liek apstāties un ieraudzīt, un tas ir ļoti vērtīgi,» saka aktrise Madara Botmane, kura Antona Čehova lugas Trīs māsas jaunajā iestudējumā Latvijas Nacionālajā teātrī atveidos jaunāko māsu Irinu. Režisora Vladislava Nastavševa iestudētās izrādes Trīs māsas. Refleksija pirmizrāde šovakar.

Piektdien, 13. oktobrī, Rīgas Sv. Pētera baznīcā tiks atklāta izstāde Jānis Anmanis un draugi. Zelta aka. Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā Rīgas domes simpātiju balvas ieguvējs Jānis Anmanis tajā kopā pulcējis savus draugus ar viņu mākslas darbiem, kopumā būs aplūkojami 33 mākslinieku 150 darbu.

«Pats Olbijs ir teicis, ka pasaules dramaturģijā ir divas virsotnes, un tas vēl esot diskutējams jautājums, kura ir augstāka – Hamlets vai Džordžs. Jo aktierim, kuram jāspēlē Džordžs, ir jāmāk lidot ar trijām lidmašīnām vienlaikus,» saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš. Viņam šovakar pirmizrāde – Džordža loma Edvarda Olbija attiecību drāmā Kam no Vilka kundzes bail?. Radošo meklējumu cikla Brīva skatuve ietvaros to iestudējis jaunais režisors Toms Treinis.

14. oktobrī komponistam Zigmaram Liepiņam apritēs 65 gadi, un par godu šai jubilejai nesen pirmizrāde bija viņa operai Turaidas roze, savukārt rīt, 11. oktobrī, Latvijas Nacionālajā operā notiks viņa autorkoncerts. «Iepriekšējā jubilejā bija popmūzikas un teātra mūzikas koncerts, šoreiz skanēs akadēmiska mūzika, skanēs Transcendentālā oratorija un fragmenti no operas Parīzes Dievmātes katedrāle,» saka jubilārs.

Otrdien starptautiska ekspertu žūrija, kuru veido deviņi literatūras, mākslas un zinātnes eksperti no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas, izlēma 2017. gada Baltijas asamblejas balvas literatūrā, mākslā un zinātnē likteni.

«Skolotāji ir vieni no svarīgākajiem cilvēkiem mūsu dzīvē, tikai, kamēr mācāmies, mēs to nesaprotam un īsti nenovērtējam. Arī es to saprotu tikai tagad. Un patiesībā vai liktenis, vai Dieviņš no augšas mani ir ļoti lutinājis, jo man ar saviem skolotājiem tiešām ir ļoti paveicies,» saka diriģents Jānis Ozols.

«Šobrīd viss mans spēks un enerģija tiek atdota Maijas lomai. Protams, Maiju es varu ierakstīt savā CV, bet nekur citviet pasaulē šo operu neizrādīs. Tomēr šī pieredze man daudz ko devusi, es ļoti daudz esmu iemācījusies par skatuvi, arī strādāt ar partneriem,» saka soliste Laura Teivāne. Rīt, 28. septembrī, Latvijas Nacionālajā operā un baletā šīs sezonas pirmais jauniestudējums – Zigmara Liepiņa opera Turaidas Roze. Titulloma tajā uzticēta jaunajai trupas solistei Laurai Teivānei, kas viņai būs arī pirmā lielā loma uz Baltā nama skatuves.

«Deviņdesmitajos gados bija multene, ko pa Cartoon Network skatījās mans vecākais dēls – Gļēvais suns Drosminieks. Kaut kādā ziņā es šo tēlu pielīdzinu gļēvajam sunim Drosminiekam, tāds vecs Harijs Poters,» tā savu lomu filmā Pirmdzimtais raksturo aktieris Kaspars Znotiņš. Pēc turpat desmit gadu ilgas pauzes viņš atkal redzams pašmāju kino.

«Es jau gan omi un vecomammu brīdināju, ka viņām manu izrādi nebūs viegli skatīties, bet viņas bija drosmīgas, atnāca, noskatījās un – izdzīvoja,» smaidot saka jaunā režisore Laura Upeniece. Viņai piektdien pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī, kur Aktieru zālē tiks izrādīta dokumentāla fikcija Līdz kāzām sadzīs.

Jākoba Vegēliusa – internacionālā bestsellera Kapteiņa pērtiķis autora – viesošanās Rīgā apliecināja to, ka arī literatūras jomā Latvija aizvien mazāk līdzinās provincei. Mūsu bērni lasa to, kas ir aktuāls pārējā pasaulē, atzīti autori uzstājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un tiek uzņemti ne mazāk silti kā citur. Apgādā Zvaigzne ABC šoruden izdotajai Rutes Lediņas tulkotajai grāmatai ir vērts pievērst uzmanību arī tāpēc, ka tā nav klasiska bērnu vai jauniešu grāmata. Drīzāk ģimenē lasāma dēku grāmata, jo pasaules pieredze liecina – par Sallijas Džounsas dēkām jūsmo lieli un mazi, jauni un veci. Šajā darbā ir pārdomāts viss, sākot no paša autora rūpīgi grafikas tehnikā darinātajām ilustrācijām, beidzot ar rindstarpām, kas atvieglo lasīšanu un iedrošina to darīt mazos lasītājus, radot viņos mūsdienās tik nepieciešamo ticības sajūtu – jā, es spēju izlasīt šo biezo grāmatu.

Pēdējā laikā aizvien biežāk lielajos publiskos pasākumos kā viens no izklaides programmas elementiem ir bundzinieku grupu uzstāšanās. Tas nav pārsteigums: izklausās un izskatās efektīgi, turklāt bungu spēles lietpratēji nav jāmeklē pa malu malām, tos lielā skaitā var piedāvāt Andžeja Grauda bungu skola.

Šovakar jauno sezonu Dailes teātris atklāj ar bulgāru režisora Aleksandra Morfova veidoto traģikomēdiju Svinības, kas tapusi pēc dāņu režisora Tomasa Vinterberga tāda paša nosaukuma veidotās filmas (Festen, 1998) motīviem. Režisors Dailes teātrī iepriekš jau iestudējis divas publikas un arī kritiķu labvēlību iemantojušas izrādes – Finita la comedia! un Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu. Iestudējums Svinības vēsta par kāda ģimenes galvas 60. dzimšanas dienas svinībām, uz kurām ieradušies jau pieaugušie bērni, radi un draugi, un, kā ierasts šādās reizēs, tiek teiktas slavinošas runas, bet tieši šis brīdis izvēlēts, lai celtu gaismā gadiem slēptu «skeletu skapī». Par šo darbu Aleksandrs Morfovs saka: «Šī izrāde zināmā mērā ir alegorija par mūsdienu sabiedrību – slimu sabiedrību, ko turklāt manipulatīvi vada slimi cilvēki. Vispār – bezcerīga situācija, no kuras pat nav izejas.» Pēc darba Rīgā viņš dosies uz Maskavu, iestudēs Dekameronu, jo grib «pievērsties tīri cilvēciskām traģēdijām un priekam, ko var gūt no dzīves».

Pievērsiet uzmanību vienam no spožākajiem notikumiem šī rudens labā garastāvokļa literatūras plauktos. Lasot smaidīsiet ar garantiju. Turklāt nāksies arī nedaudz padomāt.

«Studiju pēdējā gadā es daudz domāju par to, kurš teātris mani varētu uzaicināt savā komandā. Un ja nu neviens? Esmu priecīga, ka esmu Valmierā. Jo tā ir ļoti laba vieta, kur sākt un turpināt, kāpēc ne? Tas ir teātris, kurā var uzdot jautājumus, kurā neviens nav augstāks, neviens nav zemāks,» uzskata jaunā aktrise Elīna Dambe.