Grupas “Astro’n’out” gada nogales triecientriloģija noslēgusies: septembrī – Māras Upmanes-Holšteines grāmata, oktobrī – grupas septītais studijas albums, bet nupat novembra sākumā – lielkoncerts “Arēnā Rīga”. Grupa uzstādījusi latiņu varen augstu, lai nu kāds mēģina pārspēt “astronautu” trejmēnesi!
Ārpus jau daudz pieminētajiem trijiem notikumiem “astronautu” dzīvē bija vēl kāds, kas, iespējams, daudziem paslīdēja garām: gaidot koncertu “Arēnā Rīga”, grupa “Astro'n'out” nāca klajā ar albuma “777” tapšanas aizkulišu īsfilmu. Tā ir kā liecība divu gadu posmam grupas dzīvē.
Aizkulišu video mirkļus un grupas dalībnieku sajūtas fiksējusi radošās apvienības “Colortime” komanda, savukārt režisora lomu uzņēmies Emīls Alps. “Katrs koncerts vai cits kultūras notikums patiesībā ir daudz lielāka radošā procesa kulminācija,” stāsta režisors. “Kā pierāda arī mana personīgā pieredze, nereti tieši šis process ir tas, kas paliek atmiņā vislabāk un motivē doties tālāk. Tādēļ iespēja ielūkoties “Astro'n'out” albuma tapšanā ir kā dāvana pašai grupai, tās draugiem, atbalstītājiem un klausītājiem. Atmiņu stāsts par sirsnību un aizrautību, kas sastāda šīs grupas mūzikas kodolu un dod spēku iekarot jaunas virsotnes.”
Šī pieminētā sirsnība un aizrautība ļoti labi bija manāma arī “astronautu” koncertā “Arēnā Rīga”, par kuru gandrīz visu nedēļu sociālajos tīklos nerimās sajūsmināto apmeklētāju atsauksmes, no kurām interesantākā un trāpīgākā šķita “šis nebija vienkārši koncerts, šis bija festivāls!” (Kristīne Spure).
Starp citu, vai esat kādreiz bijuši arēnas zālē uz pasākumu vēl pirms paša pirmā mākslinieka uzstāšanās? Diezgan spocīga sajūta… Gods iesildīt jau sanākušos un iedabūt zālē vēl tur neienākušos iekrita interesantajai un perspektīvajai dziedātājai Elizabetei Gailei (un pēc viņas - reperim Fiņķim), un viņa ar saviem pienākumiem tika galā gluži labi. Jāatzīst, mūziķe izskatījās mazliet sasaistīta, taču apskatnieka atmiņā atausa “Astro’n’out” lielkoncerts “Palladium”, kad arī uz skatuves bija jauna dziedātāja ar labām dziesmām, taču izskatījās diezgan kokaini - tas bija pirms nieka četriem gadiem, un šo dziedātāju sauca Patrisha… Tātad arī Elizabetei viss priekšā.
Iesākuši ar dziesmām “Manifestē” (šķiet, ka arī pašai grupas līderei Mārai Upmanei-Holšteinei tā kļuvusi īpaši tuva) un “Multivitamīnu multipaka”, “astronauti” ievilināja klausītājus savā vairāk nekā divas stundas ilgajā programmā, kurā netrūka ne īpašo viesu, ne pārsteigumu, ne arī visiem gaidītu un pašsaprotamu lietu. Pati Māra šoreiz savu sievišķīgo tēlu bija mazliet upurējusi par labu sportiskajam, kas attaisnojās, jo vajadzēja taču aizpildīt varen plašo arēnas skatuvi. To viņa nudien spēja, brīžiem pārvietojoties teju vai ar mākslas vingrotājas kustīgumu.
Dīvainā kārtā pašmāju mūziķiem iešūpošanās prasa laiku - ārzemju viesi ieliek piektajā robā jau ar pirmajām dziesmām, bet mūsējiem ar to tik viegli neiet. Pirms pāris nedēļām Aminatai teju pusstunda pagāja diezgan miegainos toņos, un Māras komanda pamodās tikai mazliet ātrāk, piedabūjot klausītājus līdzi dziedāšanai ar gabalu “Nē gravitātei!” no 2006. gada albuma “Kuš kuš”. Labi iekustināja publiku arī kopdarbs ar “Sudden Lights” dziesmā “Haosā”, sarīkojot starp abām zāles pusēm savdabīgas sadziedāšanās sacensības. Nu jā, šis pie reizes bija arī kaut kas līdzīgs grupas 20 gadu jubilejas koncertam, tāpēc par dažādiem viesiem nebija iemesla brīnīties.
Tiesa, ja DJ Rudd un Andis Ansons ar projektu “Bandmaster” atstāja ar vaļā muti (kaut kas starp “Kraftwerk” un “Zodiac” platē “Disco Alliance” iekļauto skaņu materiālu), tad fonds “Viegli” šai mutei lika žāvāties, turklāt Renāram Kauperam & Co bija atvēlēta pārāk liela loma. Protams, Mārai šis fonds ir tuvs, tomēr šis bija “astronautu” koncerts! Turklāt pēc tam vēl skanēja kopdziesma ar Shipsea un savulaik Mirdzas Zīveres dziedātā hita “Lūgums” kaverversija, kas jau lika lūkoties uz garderobes pusi, taču, par laimi, noslēgums aizritēja krietni jestrākos toņos ar “Lidmašīnas režīmā” un “Uzmācīga melodija (mani)” trumpī. Protams, tas nebija pavisam noslēgums, jo kur nu bez “Daļa Rīgas” (un “Dejot trakāk”), bet tur “astronauti” nav pie vainas, jo bez šīs dziesmas viņus prom no skatuves nelaidīs vismaz vēl nākamos 20 gadus...
Atskaitot fondu “Viegli”, vēl nepatīkamā nozīmē pārsteidza skaņa, ko atzīmēja daudzi sanākušie - “Arēnā Rīga” tomēr var atļauties maukt arī krietni skaļāk, turklāt šoreiz “astronauti” bija nobruņojušies ar iespaidīgu papildsastāvu. Ar gaismām un videoprojekcijām gan viss bija labākajā kārtībā, tāpat veiksmīga bija skatuves uzbūve (idejas autors - mākslinieks Artūrs Analts), kas Mārai ļāva kopā ar “grupas vīru” Goran Gora uzrāpties tādā kā politbiroja tribīnē, no kuras izpildīt abu kopdarbu “Ielīmēts”.
Kopumā gan koncerts “Arēnā Rīga” noteikti nelika vilties: apskatnieks Māru un viņas komandu šogad ir dzirdējis “dzīvajā” gan Limbažu pilsētas 800 gadu jubilejai veltītajā koncertā (turklāt pirms “Bermudu divstūra”!), gan iesildot 2. Latvijas mūzikas “Lielo koncertu” Mežaparka Lielajā estrādē, gan tagad, un visos gadījumos viņi spēja pavilkt publiku uz visiem simt. Apskatnieka favorītdziesmas “Esi man klāt” un “Atskatos” arī tika nospēlētas - sūdzēties nav iemesla.
Noslēgumā atsevišķas uzslavas vajadzētu veltīt “Astro'n'out” atribūtikas jeb “merchandise” stendam, kurā grupas fani droši vien pamatīgi patērējās. Tomēr vairāk par jauno albumu.
Septītais grupas “Astro'n'out” studijas lieldarbs ar duci jaunu dziesmu tapis divu gadu laika nogrieznī un arī savā nosaukumā ietver maģiskos septītniekus jeb “777”, kas gan padomjlaikus piedzīvojušajiem bohēmistiem drīzāk atsauks atmiņā tolaik populāro “bumbvīnu”.
Albums tapis ciešā sadarbībā ar producentu Andi Ansonu, kurš ir bijis klātesošs arī visās septiņās (atkal septiņi!) grupas radošajās nometnēs. “777” ierakstīts “Labo koku” mājvietā “Annas koku skolā”, “Hotel Zeit” un studijā “Mute”. It īpaši atzīmēta “Annas koku skola”. “Albuma ieraksta laikā vērojām, kā mainās daba, arī mūzika izgāja cauri visām sezonām,” atminas “astronautu” līdere Māra Upmane-Holšteine. “Šis grupas neoficiālais pēdējā gada štābiņš ar savu dabīgo vidi un dabas tuvumu palīdzēja veidot albuma dzīvo skanējumu, kā arī ieveda mūzikā vairāk dabas metaforu.”
“Astronautiem” (un pašai Mārai) kļūstot aizvien pieredzējušākiem, viņi kļūst arī aizvien interesantāki. Iespējams, jaunais albums pēc saviem komerciālajiem rādītājiem pat zaudēs saviem priekštečiem, taču klausīties to ir viens vienīgs prieks. Joprojām nav apnikušas radiostacijās jau skanējušās “Manifestē” un “777”, arī “Lai labāk gulētu”, tāpat noteikti uzteicamas (un ieteicamas) ir “Ābeles” un “Palaid, palaid”, taču lielākais un patīkamākais pārsteigums ir “Radari”. Pirms albuma izdošanas Māra laida klajā savu autobiogrāfisko grāmatu “Piezīmes uz šaubu malām”, stāstot, ka pie rakstīšanas ķērusies, lai rastu iedvesmu jauno dziesmu vārdiem - ja tā, tad mērķis ir sasniegts un rakstīšanas treniņš tiešām ir nācis labumā, jo tekstos ir manāms daudz skaistāks valodas plūdums. Uzslavas arī “astronautu” ģitāristiem Jurim Kalnišam un Mārtiņam Elertam (kā viņi “nozolēja” arēnas lielkoncertā - cepuri nost!), taču viņi jau vienmēr bijuši labi.
Ir pārliecība, ka šis ir tikai turpinājums labi iesāktajam, bet turpinājums šim turpinājumam vēl būs - skaists un iespaidīgs. Gaidīsim.
