Zemkopības ministrija neatbalsta neveselīgo pārtikas produktu nodokli

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Tiekoties ar Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvjiem, jūs izteicāties: «Piena pārstrādātājiem un tirgotājiem ir jāsēžas pie sarunu galda, lai rastu kompromisu, lai piena pārstrādātāji un tirgotāji varētu turpināt sekmīgu darbu, bet gala patērētājs joprojām varētu nopirkt pienu un piena produktus par saprātīgu, nevis nepamatoti palielinātu cenu.» Cik tālu esat ar kompromisa sasniegšanu starp piena ražotājiem un tirgotājiem? Vai kāds ir sadzirdējis aicinājumu uz kompromisu?

– Cena, ko maksā zemniekiem par pienu, šogad ir laba. Taču, ja salīdzinām ar citām ES dalībvalstīm, mūsu cena ir trešā viszemākā. Zemāka piena iepirkuma cena ir tikai Lietuvā un Rumānijā. Katru gadu, kad vasaras laikā pieauga piena ražošanas apjomi, tad samazinājās piena iepirkuma cenas. Šogad šāda samazinājuma nav un zemniekiem tas nāk tikai par labu. No otras puses – veikalos Latvijā piens ir dārgāks nekā citās Baltijas valstīs un Vācijā. Problēma nav zemnieku pusē. Problēma ir pārstrādē un tirdzniecībā. Ministrija nevar tā tieši iejaukties šajā procesā. Konkurences noteikumi nosaka, ka ir jābūt līgumam starp katru ražotāju un tirgotāju, bet nedrīkst būt viens līgums starp abām organizācijām. Tirgotāji apgalvo, ka piecenojuma procents esot 20–30, nevis 30–40%, kā apgalvoja Piensaimnieku centrālās savienības pārstāvji. Darāmie darbi ir abās pusēs. Eksporta cenas ir labas. Problēmas ir, piegādājot preces Latvijas tirgum. Manuprāt, tirgotājiem būtu jāpiekāpjas nedaudz vairāk.

– Latvijā jebkurš tirgotājs var brīvi noteikt jebkuru uzcenojumu. Brīvais tirgus. Valdība eiro kampaņas ietvaros ievieš titulu – Godīgs eiro ieviesējs. Varbūt ir vajadzīga līdzīga uzlīme uz katra supermārketa durvīm Godīgs piena pārdevējs? Vai aicināsiet nepirkt pienu pie tiem tirgotājiem, kas uzliek alkatīgi augstu piecenojumu?

– Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija gatavojas vienoties par kopējiem principiem ar tirgotājiem. Šī organizācija kopā ar Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību var par šādiem principiem vienoties un ieviest. Konflikti un savstarpējie apvainojumi neko neatrisinās. Tirgotāji uzskata, ka viņu peļņas procents ir tāpat kā ražotājiem – no viena līdz trim procentiem. Mums ir 40 pārstrādes uzņēmumu. Daudzi, piemēram, Straupes piens, ir atraduši savu – augstas kvalitātes produktu – nišu. Viņiem ir kooperatīvs, savs veikalu tīkls, viņi iepērk pienu no zemniekiem. Viņi strādā un nesūdzas. Ir jāatrod sava niša, ir jāspecializējas vai jāapvienojas. Agri vai vēlu šādi procesi notiks.

– Vai ir taisnīgi, ka mums vietējā tirgū pircēji tiek sodīti par to, ka Jaunzēlandē ir neraža, bet Latvijas piena pārstrādātājiem nepietiek ar papildu peļņu un viņi vēlas vēl?

– Nav taisnīgi! Eksportētāju uzņēmumiem šogad būs papildu peļņa. Pieprasījums pēc piena ir krietni pieaudzis. Tas ir normāli, ka piena cena ir zemniekiem izdevīga. Ja pasaulē ir labas piena cenas un uzņēmumi var eksportēt par labu cenu, tad par to ir jāpriecājas, tikai tas nenozīmē, ka uzreiz ir jāceļ cenas arī Latvijā. Redzot sarunu gaitu, izskatās, ka cenas nedaudz kāps. Tie nebūs 6–8%, jo tik lielam pieaugumam gan nav nekāda pamata. Jau tagad piena cena Latvijas veikalos ir lielāka nekā Igaunijā un pirktspējas iespējas Latvijā nav par labu tik lielam cenu kāpumam.

– Vai lielais pieprasījums pēc piena draud ar piena kvotu pārsniegšanu?

– Piena iepirkuma apjoms jau ir tuvu 100 procentiem no kvotas apjoma. Pagājušajā gadā bija 96,8%. Septembrī Briselē notiks konference par šo jautājumu. Arī Lietuvas prezidentūras ietvaros norisināsies diskusijas, meklējot labāko risinājumu. Zemkopības ministrija jau ir sagatavojusi savus priekšlikumus, kā būtu jāmaina nosacījumi, lai mūs katru gadu neapdraudētu soda naudas par kvotu pārsniegšanu.

– Veselības ministre Ingrīda Circene nāca klajā ar aicinājumu ieviest akcīzes nodokli vairākām «neveselīgu produktu» grupām – palmu eļļai, margarīnam, sāļajām uzkodām utt.

– Es absolūti neatbalstu šādu ideju un tieši tā arī pateicu valdības sēdē. Apliekot sāli vai taukvielas ar akcīzes nodokli, mēs panāksim, ka daudzi pārtiku ražojoši uzņēmumi aizies projām no Latvijas. Tā turpinot, var panākt, ka Ādažu čipsi ar visu brendu pārcelsies uz Lietuvu. Vai tas ir mērķis?

Nozare ir gatava un grib ražot tika veselīgus produktus. Ja vajag, var nomainīt palmu eļļu pret citu. Nozare to izdarīs. Tikai lai ilgtermiņā būtu zināms, kas ir veselīgi un kas ir neveselīgi.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"