Sprūdžam būs jāatbild par algām ministrijā
«Jebkura izmaksātā summa, kas neatbilst likumā noteiktajam ierobežojumam, uzskatāma par likuma pārkāpumu un ir nosodāma, un par to atbildīgajai amatpersonai ir jāatbild likuma priekšā,» – tik skarbu skaidrojumu attiecībā uz ministra Edmunda Sprūdža izmaksātajām naudas balvām saņēma Neatkarīgā no Valsts kancelejas.
Tā kā dažiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbiniekiem (arī ministra draudzenei Kristīnai Pelšai) šā gada aprīlī izmaksātās naudas balvas pārsniedza mēnešalgas apmēru, ko nepieļauj likums, Neatkarīgā vērsās Valsts kancelejā ar jautājumu, kā šādos gadījumos tiek atgūta nelikumīgi balvās sadalītā naudas daļa.
Ar Ministru kabineta preses sekretāres Signes Znotiņas Znotas starpniecību atbildi sniedza Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja vietnieks Ģirts Blūmers: «Atalgojuma jautājums ir katras iestādes administratīvā vadītāja, kas ir atbildīgs par konkrētās iestādes budžeta izlietojumu, atbildība, un ministrijas nav izņēmums. Valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta 4. daļas 5. punktā naudas balvas izmaksai noteikti ierobežojumi. Tie paredz, ka kalendārā gada ietvaros naudas balvas apmērs nepārsniedz darbinieka noteiktās mēneša algas apmēru, turklāt naudas balvas izmaksa pieļaujama tikai gadījumos, kas saistīti ar amatpersonai vai darbiniekam, vai valsts institūcijai svarīgu notikumu, ņemot vērā amatpersonas vai darbinieka ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā. Līdz ar to par naudas balvas pamatotību un attiecīgi izlietojumu ir atbildīgs attiecīgās institūcijas vadītājs. Tādējādi jebkura izmaksātā summa, kas neatbilst likumā noteiktajam ierobežojumam, uzskatāma par likuma pārkāpumu un ir nosodāma, un par to atbildīgajai amatpersonai ir jāatbild likuma priekšā.»
Neatkarīgā jau rakstīja, ka ar E. Sprūdža rīkojumu naudas balva – 1400 latu – izmaksāta viņa faktiskajai dzīvesbiedrei K. Pelšai. Vai šajā gadījumā E. Sprūdžs juridiski nav nonācis interešu konfliktā, pētīs KNAB. Faktiskais interešu konflikts ir acīm redzams.
Turklāt, kā atzīst pati VARAM, alga aprīlī K. Pelšai ir bijusi «tikai» 1266,67 lati – tātad naudas balva ir lielāka par mēnešalgu. Lielākas naudas balvas nekā mēnešalga aprīlī saņēmuši arī valsts sekretāra vietnieki Ilona Raugze (balvā – 1591 latu, algā – 1363,71 latu) un Jurijs Spiridonovs (balvā – 1591 latu, algā – 1363,71 latu), ministra padomnieks Uldis Spuriņš (balvā – 1200 latus, algā – 971,43 latus) un iespējams arī citi darbinieki.
Ņemot vērā, ka E. Sprūdža skaidrojumi, par kādiem izciliem panākumiem darbinieki apbalvoti (oficiālā relīzē gan norādīts, ka prēmēti), bija neapmierinoši (tajos kaut kas bija teikts tikai par rīcības plāna «iespēju Latgale» īstenošanu un vienošanos ar dzērienu ražotāju nozari par tukšo pudeļu depozītu), Neatkarīgā vaicāja premjeram Valdim Dombrovskim – varbūt viņš kaut ko zina par VARAM ministra un viņa biroja darbinieku izcilajiem sasniegumiem ministrijas «mērķu sasniegšanā».
Neatkarīgā saņēma atbildi V. Dombrovska tradicionālajā stilā: «Ministru prezidents katras konkrētās valsts pārvaldes iestādes administratīvās vadības problēmu risināšanu vispirms sagaida no atbildīgā ministra, kas atbilst ne tikai labas pārvaldības principiem, bet arī Ministru kabineta iekārtas likumam, Valsts pārvaldes likumā nostiprinātajai Ministru prezidenta, ministru un ministriju administratīvo vadītāju – valsts sekretāru – kompetencei. Ministru prezidents nosoda jebkuru likumpārkāpumu valsts pārvaldē un, ja likumpārkāpums ir konstatēts, aicina to nekavējoties risināt un darīt zināmu kompetentām iestādēm.»
Ar šo ierēdniecisko atbildi premjers acīmredzot gribējis teikt, ka viņš vēsti par VARAM izmaksātajām naudas balvām un to saņēmējiem ir pamanījis, bet katram jārīkojas savas kompetences ietvaros.