Mantas arestos saskatāmas Lemberga oponentu intereses

Tā sauktās Lemberga prāvas dalībniekiem un vērotājiem tikai pamazām sāk rasties skaidrība, kādu "mantu" prokurori patiesībā ir arestējuši šīs krimināllietas ietvaros.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka arestētā "manta" faktiski ir no malas nesaprotamu tiesību un pienākumu sistēma – lielākoties tās ir procentos izteiktas "patiesā labuma guvēja tiesības" dažādos Latvijas un ārvalstu uzņēmumos, kā arī "saistības izmaksāt aizdevumu un procentus" u.tml.

Dividenžu problēma

Tiesas sastāvs tiesneša Borisa Geimana vadībā jau vairākkārt saskāries ar arestētās "mantas" problēmu, jo vairākas personas prasījušas gan atņemt mantas glabātāja tiesības Šveices advokātam Rudolfam Meroni, gan noņemt no viņiem atbildību par mantas glabāšanu u.tml.

Jaunu problēmas aspektu pēkšņi parādīja SIA Ventplac, kas vēlas vēl šogad izmaksāt saviem līdzīpašniekiem dividendes un tāpēc sāka taujāt prokuratūrai, vai dividendes drīkst izmaksāt arī kompānijai Kaywood International Ltd, kuras "patiesā labuma guvēja tiesībām" uzlikts arests.

Neatkarīgā jau aprakstīja milzu kaislības, ko tiesas zāle radīja šā lūguma apspriešana, tomēr nav ne mazāko šaubu, ka tā bija tikai neliela iesildīšanās pirms īstajām vārdu kaujām.

Kāpēc? Tāpēc, ka pagaidām vēl nav zināms, kādu precedentu būs radījis tiesas lēmums – aizliegt dividenžu izmaksu. Savukārt publiskā akciju sabiedrība Ventspils nafta ir pieņēmusi lēmumu izmaksāt dividendēs galvu reibinošu summu – 50,2 miljonus latu. Līdz ar to aktuāls kļūst jautājums – kam tiks "patiesais labums" no šīm dividendēm?

Paši nesaprot

Tiesas procesā vairākkārt ir izskanējis, ka nedz apsūdzētie, nedz viņu advokāti līdz galam nesaprot, kāda "manta" patiesībā ir arestēta. Dažas pazīmes liecina, ka to līdz galam nesaprot arī paši prokurori. Par to liecina daži viņu pretrunīgi lēmumi, kā arī tas, ka Ģenerālprokuratūra ilgstoši izvairās pēc būtības atbildēt uz Neatkarīgās jautājumiem par īpašumu arestiem.

Piemēram, nesen Neatkarīgā ģenerālprokuroram Jānim Maizītim cita starpā vaicāja, ko Ģenerālprokuratūrā izprot ar jēdzienu "patiesā labuma guvējs" un ko ar jēdzienu "patiesā labuma gūšanas tiesības"; vai valstij būs jāatmaksā parādi, ja mantas konfiskācijas gadījumā valsts iegūs arestētās saistības; vai mantas konfiskācijas gadījumā valsts iegūs tikai teorētiskas tiesības gūt labumu vai tomēr arī kādas reālas vērtības (naudu, mantu). Atbilde bija lakoniska: "Procesa, kur šie jautājumi ir jāvērtē, virzītājs ir tiesa, līdz ar to ģenerālprokurors tos nevar komentēt."

Tiesību skaldīšana

Lai saprastu, kādus "rēbusus" un "civiltiesiskās jaunrades augļus" radījuši prokurori, citēsim Uzņēmumu reģistrā izdarītu ierakstu. Tur teikts, ka arests uzlikts "Aivaram Lembergam, Anrijam Lembergam un Līgai Lembergai piederošajām 29,348% patiesā labuma guvēja tiesībām a/s Ventbunkers, kuras izriet no Yelverton Investments B.V. Aivaram Lembergam, Anrijam Lembergam un Līgai Lembergai piederošajām a/s Ventbunkers akcijām".

Savukārt, kad prokurori noņēmuši arestu Līgai Lembergai piederošai "mantai", tad arests atcelts "9,827% patiesā labuma guvēju tiesību a/s Ventbunkers".

Kā redzams, prokuroru sastādītajos tekstos "gali neiet kopā" nedz gramatiski, nedz matemātiski, bet pats galvenais "reibinošais dižfilozofiskais jautājums" (advokāta Raimonda Krastiņa terminoloģijā) šeit ir – kā var arestēt tiesības, turklāt aprēķinot tās procentuāli līdz procenta tūkstošdaļai?

Arestu patiesais mērķis

Ventspils mēra advokāts R. Krastiņš, veicot analīzi mantas arestu apstiprinošiem un pamatojošiem dokumentiem, nonācis pie būtiskiem secinājumiem, ko tad prokurori īsti ir arestējuši. Šie secinājumi ir ļoti neglaimojoši prokuratūras darbam, jo dod kārtējos papildu argumentus, ka prokurori šajā lietā ir rīkojušies kādas ekonomiskas grupas (t.s. Lemberga oponentu) interesēs, nevis lai panāktu "krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu", kā tas prasīts likumā.

Jāatgādina, ka Neatkarīgā jau iepriekš norādīja uz vairākiem pierādījumiem par prokuroru darbošanos t.s. Lemberga oponentu interesēs mantiskajos jautājumos. Piemēram, prokurori uzlikuši arestu "patiesā labuma guvēju tiesībām" visās LSF Holdings meitas kompānijās, izņemot Ventspils Grain Terminal – tieši tajā, kuru kontrolē miljonārs Oļegs Stepanovs un kura bija sagatavota pārdošanai Krievijas investoriem. Prokurori nearestēja 27,5% Latvijas kuģniecības akciju, par kurām Ģenerālprokuratūra oficiāli un pompozi paziņoja, ka tās pastarpināti piederot A. Lembergam. Rezultātā šīs akcijas tika it kā pārdotas t.s. Lemberga oponentu firmai International Baltic Investments (darījums gan nav pabeigts, jo akcijām uzlikts arests citā kriminālprocesā).

T.s. Lemberga oponenti pievāca nu jau nelaiķim Laimonim Junkeram piederošās Ventrans Rīga kapitāla daļas vairāk nekā 500 000 latu nominālvērtībā. Šī blēdība nebūtu notikusi, ja Ventrans Rīga kapitāla daļas būtu arestētas.

Iespējama uzņēmumu pārdošana

Ņemot vērā, ka lielākoties arestētas ir "patiesā labuma guvēja tiesības", nevis uzņēmumu kapitāla daļas vai akcijas, R. Krastiņš secina – šobrīd nav nekādu ierobežojumu pārdot (izšķērdēt, mainīt, atsavināt, nodot, aizdot, dāvināt, ieķīlāt u.tml.), piemēram, kompānijas Ventbunkers un Latvijas naftas tranzīts. Bet ja tā, tad jāatceras, ka tieši šo uzņēmējsabiedrību pārdošana Krievijas investoriem bija t.s. Lemberga oponentu mērķis jau kopš 2004. gada. Tā kā A. Lembergs tam nepiekrita, radās biznesa konflikts, kas ir viens no iemesliem, kāpēc radās dīvainās kriminālapsūdzības pret A. Lembergu.

Tādējādi arī šajā gadījumā var izteikt pieņēmumu – nearestējot Ventbunkers akcijas, bet tikai "patiesā labuma guvēja tiesības", bet Latvijas naftas tranzītā nearestējot vispār neko, prokurori ir rīkojušies t.s. Lemberga oponentu interesēs, lai tiem nezustu iespēja pārdot iepriekšminētās kompānijas krieviem.

Iespējama arī tālāka analīze, kā jāsaprot prokuroru uzliktais arests. Ja iepriekšminētās kompānijas tiešām tiktu pārdotas, tad to īpašniekiem ienāktu ļoti liela nauda un tad rastos jautājums – kā un kam šo naudu sadalīt. Tā kā arestētas ir tikai tiesības gūt labumu (ja tas patiesi tiek gūts), tad var izteikt pieņēmumu, ka iepriekšminēto kompāniju akcionāri vienkārši varētu sadalīt naudu savā starpā, ignorējot ne tikai arestētās A. Lemberga "tiesības", bet arī jebkurus mantiskos jautājumus, kurus likums paredzējis risināt kriminālprocesa ietvaros.

Cita starpā, ģenerālmēģinājums šādai notikumu attīstībai būs Ventspils naftas dividenžu sadale, kas sāksies pēc dažām dienām – 10. decembrī. Savukārt Ventspils naftas akcionāri iegūto peļņu tālāk gatavi sadalīt jau 18. decembrī.

Rūpes par parādniekiem

Vēl spilgtāks piemērs, ka prokurori ar aizdomīgo jauniedibināto praksi uzlikt arestu nevis reālai mantai, bet gan nesaprotamām tiesībām kalpojuši t.s. Lemberga oponentu interesēm, ir arests, kas uzlikts "3/7 daļām no a/s Ventbunkers neatmaksātajiem aizdevumiem Nīderlandē reģistrētajai kompānijai Anschaa B.V.". Reāli tie ir 6,4 miljoni dolāru.

Kā no liecībām izsecinājis advokāts R. Krastiņš, šā parāda atmaksas termiņš Ventbunkeram iestātos "pēc pāris nedēļām" un parāda piedziņa kompāniju novestu "interesantā situācijā", un tāpēc vienīgais glābiņš "ieinteresētajām personām" Ventbunkerā varētu būt prokurora uzliktais arests pienākumam atmaksāt parādu. Kā zināms, Ventbunkeru kontrolē t.s. Lemberga oponenti (šobrīd šveicietis R. Meroni un miljonārs Oļegs Stepanovs), kuru interesēs šis arests varētu būt uzlikts.

R. Krastiņš iesaka tagad tiesai labot prokuroru lēmumu un uzlikt arestu 6,4 miljoniem dolāru Ventbunkera kontā un nodot to glabāšanai Valsts kasē, vienlaikus noņemot arestu Ventbunkera pienākumam atmaksāt parādu.

Tāpat advokāts norāda uz problēmām, kas var rasties valstij, ja šāda "manta" –saistības – tiks konfiscētas. R. Krūmiņš ironizē: "Šajā gadījumā saistības ir manta, kas vēl nebūtu asprātīgākais civiltiesību jaunrades auglis, bet, ja "manta" tiek arestēta dēļ iespējamās konfiskācijas, tad jau sanāk, ka hipotētiski valsts grasās konfiscēt "saistību"? Interesanti – kādēļ gan nevarēja tad prokurors arestēt mantu – naudas līdzekļus Ventbunkerā vai Anschaa sakarā ar "aizdevuma daļu"?"

Latvijā

Lietuvā šogad notikuši jau 13 ugunsgrēki, ko izraisīja degoši skrejriteņu akumulatori, tiek ziņots interneta vietnē “respublika.lt”. Cilvēki, kuri mitinās daudzdzīvokļu mājās, sākuši bažīties par savu veselību un drošību, kā arī, protams, par savu īpašumu, jo daudzviet dzīvokļos un kāpņu telpās šie agregāti tiek pieslēgti elektrotīklam, lai uzlādētos. Kādā vēstulē pat ir rakstīts: “Mēs dzīvojam blakus bumbai!” Kas notiek Latvijā ar tik populārajiem skrejriteņiem?

Svarīgākais