Asinsdonoru asinīs bieži konstatē paaugstinātu tauku saturu

© Scanpix

Valsts asinsdonoru centrs (VADC) ik dienu sastopas ar situāciju, kad kāda donora ziedotās asinis ir nederīgas, jo tajās konstatēts paaugstināts tauku saturs jeb hiloze, informē VADC preses sekretārs Rihards Veršiņins.

Šādas asinis nav derīgas pārliešanai pacientiem, jo tās nevar laboratoriski izmeklēt dažādām infekcijām un vīrusu saslimšanām, skaidro Veršiņins. "Diemžēl to, ka asinis ir pārāk treknas, lai tās varētu laboratoriski izmeklēt, var konstatēt tikai pēc asins ziedošanas, kad tiek veikta asins komponentu sadale un atdalīta asins šķidrā daļa - plazma," viņš piebilst.

VADC pārstāvis arī norāda, ka hilozes iemesls ir neveselīgs donora uzturs un daudz lielāks uzņemto kaloriju daudzums nekā tas nepieciešams organisma vajadzību nodrošināšanai. Turklāt hiloze asinīs var būt dažādas miesas būves un vecuma cilvēkiem.

Lai mazinātu hilozes gadījumu skaitu un ziedotās asinis varētu tikt izmantotas smagi slimu pacientu dzīvību glābšanai, donoriem vismaz 24 stundas pirms asins ziedošanas ir jāēd bez pārmērībām, uzsver VADC mediķi. Nedrīkst uzturā lietot treknus un neveselīgus produktus un no ēdienreizes līdz asins ziedošanai būtu jāpaiet vismaz trīs stundām.

Pirms asins ziedošanas arī jāuzņem daudz šķidruma - ūdens, nesaldinātas augļu un dārzeņu sulas. Nedrīkst lietot enerģijas un alkoholiskos dzērienus.

VADC mediķi atgādina, ka katra ziedotā asins deva ir ļoti svarīga, jo asiņu bieži trūkst un slimnīcu pieprasījumu pēc tām centrs pilnībā nespēj apmierināt. Turklāt vienā asins ziedošanas reizē donors palīdz vairākiem slimniekiem, jo asinis tiek sadalītas komponentos.

Nereti vienam slimniekam arī nepieciešama vairāku donoru palīdzība. Piemēram, šogad kāds desmit gadus vecs zēns bija guvis ļoti smagu elektrotraumu, un viņa dzīvības glābšanai bija nepieciešamas septiņas asins devas, skaidro VADC ārsti.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.