Ušakovs: Mēs šobrīd esam vislatviskākā partija

© F64 Photo Agency

Rīgas mērs, partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētājs un apvienības Saskaņas centrs priekšsēdētājs Nils Ušakovs intervijā "Neatkarīgajai" stāsta par partiju un Rīgu.

- Saskaņas kongresā tika teikts, ka SC izdevies mainīt politiskos standartus. Kādā ziņā?

- Konstatējām trīs galvenās lietas. Sākšu ar nacionālo. Saskaņa ir kļuvusi par vienu no lielākajām latviskajām partijām. Teikšu uzreiz, ka šis vārds mani ne sevišķi apmierina, jo dalījums «latviskās» un «krieviskās» partijās mums ir visai savdabīgs. Taču, lai kā, vēlēšanu rezultāti Rīgā un arī SKDS pētījums liecina, ka par mūsu sarakstu nobalsoja vairāk latviešu, nekā par Vienotību vai Nacionālo apvienību. Tas redzams arī mūsu jauno biedru kopumā un bija redzams kongresā. Šīm izmaiņām tiešā veidā jāietekmē partijas mērķi un programma. Tas nozīmē, ka attieksmei pret tādām lietām kā – latviešu valodas nākotne, latviešu kultūras mantojums, kultūras attīstība un to, vai šeit pēc 100, pēc 200 gadiem būs neatkarīga Latvijas valsts,… – jābūt skaidrā un nepārprotamā valodā definētai programmā. Tas ir jāsaprot visiem mūsu biedriem, lai kāda būtu viņu dzimtā valoda vai uzskati par vēsturi. [...]

Ja runājam par nacionālo retoriku – mums tādas nebūs. Mēs uzrunāsim visus vēlētājus. Neatkarīgi no tā, kāda ir viņu dzimtā valoda. Ne uz latviešu, ne uz krievu nacionālistiem mēs, protams, nevaram cerēt.

Protams, risks pastāv. Taču katrai partijai ir jāattīstās. Bez attīstības partija ir lemta stagnācijai, un, ar ko tas beidzas, esam pieredzējuši. Esam pieredzējuši gigantu sabrukumu. Kur ir Tautas partija? Redzam viendienītes. Reformu partiju. Ja nekā nedarīsi, tad pats arī pēc kāda laika paliksi bešā.

Mans tiešais uzdevums ir pabeigt veidot pirmo politisko spēku, par kuru balso un kurā darbojas cilvēki neatkarīgi no viņu dzimtās valodas. Šis modelis veiksmīgi darbojas Rīgā. Partnera tautība koalīcijas ietvaros nav svarīga. Protams, tas nav viegli un esošajā situācijā vienmēr jārēķinās ar to, ka nacionālistiski noskaņotie tevi sitīs no abām pusēm. Bet – tikai darbos, kad latvieši un nelatvieši strādā kopā, mēs varam apliecināt vienīgo normālo integrācijas modeli.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šīsdienas "Neatkarīgajā Rīta Avīzē"

Latvijā

Medijpratības uzlabošanai Latvijā nepieciešams sistemātiski un mērķtiecīgi ieguldīt gan izglītībā, gan sabiedrības informēšanā, gan arī atbalstot kvalitatīvus medijus, aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijā.