Madonas novada būvvalde kopā ar "Maxima" speciālistiem pārbaudīs pilsētas lielveikala konstrukcijas

Nākamajā nedēļā Madonas novada būvvaldes pārstāvji kopā ar veikala "Maxima" būvniecības speciālistiem pārbaudīs lielākā tirdzniecības centra Madonā, Rūpniecības ielā 49, konstrukciju drošību un atbilstību normatīviem un izvērtēs ēkas tehnisko stāvokli, aģentūru LETA informēja Madonas novada domes būvvaldes vadītājs Andris Rieba.

 

Precīzs pārbaužu datums gan patlaban vēl neesot zināms, taču drīz pēc pārbaudēm būvvalde plāno publiski izziņot to rezultātus. Rieba atzīmēja, ka "Maxima" patlaban kopā ar "K-rauta" veikaliem tirdzniecības centrā esot vien nomnieki un būve piederot SIA "MS Investment", tomēr pārbaužu laikā tiks pārbaudītas visas ēkas konstrukcijas un to atbilstība dokumentācijai un drošības noteikumiem.

Kā norādīja Madonas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Stradiņa, pēc traģēdijas Zolitūdē masu mediji saņēmuši iedzīvotāju vēstules, kurās madonieši pauž bažas un norāda uz trūkumiem tirdzniecības centra darbībā, īpaši iezīmējot pirms pāris gadiem novērotus bojājumus jumta konstrukcijās, kas arīdzan tiks pārbaudīts.

Pēc Riebas teiktā, oficiālus iesniegumus un dokumentētus pierādījumus par iedzīvotāju sūdzībām būvvalde neesot saņēmusi, bet, nenoliedzami, to ņemšot vērā, veicot pārbaudes.

LETA jau ziņoja, ka aizvadītajā nedēļā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzdevis nekavējoties nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri veicot pārbaudes ēkās, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi.

Tāpat ziņots, ka 21.novembra vakarā iebruka lielveikala "Maxima" jumts, vēlāk drupās atrasti 54 bojāgājušie, bet vēl vairāki desmiti traģēdijā cietuši.

Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.