Uzņēmēji eiro saista ar izaugsmes iespējām
Nākamais – 2014. – gads tiek raksturots kā izaicinājumu un izaugsmes gads. Aptaujātie eksperti un uzņēmumu vadītāji prognozē, ka, līdz ar eiro ieviešanu, Latvijā ienāks jaunas investīcijas, kā arī paredz, ka vienotās valūtas pozitīvos ieguvumus sākotnēji visvairāk izjutīs eksportējošie uzņēmumi.
Prognozē ārvalstu investoru intereses palielināšanos
Bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis:
– 2013. gads ir iezīmējies ar to, ka Latvijas banku sektoru pameta daži tirgus spēlētāji – Unicreditun GE Money Bank –, un tas ir liels notikums banku tirgū. Otra būtiska lieta – nozarē vēl arvien turpinājās kredītportfeļa samazināšanās, kas nav īsti labi kopējai tautsaimniecības attīstībai. Runājot par Citadeli, mēs esam spējuši panākt, ka mūsu kredītportfelis pat nedaudz palielinās. Taču pats galvenais darbs šogad gan Citadelei, gan arī banku sektoram kopumā ir eiro ieviešana Latvijā, kam gatavoties sākām jau pērn, un šobrīd norit pēdējie darbi.
Ne tikai Citadelei, bet visai Latvijai 2014. gads noteikti paies eiro zīmē. Uzņēmējiem jārēķinās, ka, līdz ar jaunās valūtas ieviešanu, iedzīvotāji sākumā būs piesardzīgāki savos tēriņos, un paies laiks, kamēr sabiedrība apradīs ar jauno valūtu un patēriņa līmenis valstī atjaunosies vai pat pieaugs. Citadelei nākamais gads būs spraigs – mums ir ambiciozi, bet sasniedzami mērķi, un nākamgad, visticamāk, bankas akcionāri arī lems par privātā kapitāla piesaisti, kas pavērs plašākas attīstības iespējas.
Nākamajā gadā, līdz ar Latvijas pievienošanos eirozonai, valstī būs vērojama laba ekonomikas attīstība. Eiro pozitīvos ieguvumus sākotnēji visvairāk izjutīs uzņēmēji, īpaši eksportējošie. Latvijai kā vienai no visstraujāk augošajām eirozonas valstīm ārvalstu investori pievērsīs lielāku uzmanību nekā agrāk, un pastiprināsies interese par mūsu valsti kā vietu, kur ieguldīt savu kapitālu. Ceru arī, ka banku tirgus mazliet vairāk aktivizēsies un varētu pat atsevišķi tirgus dalībnieki mēģināt paplašināties, palielinot konkurenci, kas no klienta viedokļa ir pozitīvi vērtējams.
Vietējiem jābūt gataviem konkurēt ar starptautiskajiem spēlētajiem
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone:
– Domājot no uzņēmēju perspektīvas, 2013. gads ir bijis ļoti darbīgs gan konkurētspējas celšanas ziņā, gan tādēļ, ka bijis jāgatavojas eiro ieviešanai, jo šī gadumija kļūst par robežšķirtni, kas turpmāk nodalīs dzīvi pirms un pēc eiro ieviešanas.
Lielākais izaicinājums, ar ko darba devēji saskārušies šoruden, bija sasteigtās, brīžiem pat šķietami impulsīvās dažādu politisko spēku iniciatīvas veikt tūlītējas izmaiņas likumdošanā, kas saistīta ar nodokļiem un nodevām. Citiem vārdiem – vēlme ātri un nekavējoties mainīt spēles noteikumus, kas uzņēmējiem savukārt ir svarīgi vismaz gada, bet drīzāk trīs piecu gadu perspektīvā.
Domājot par 2014. gadu, neapšaubāmi tā tendences un pārmaiņas lielākoties noteiks eiro ieviešana. Gribu uzsvērt, ka uzņēmēji kopumā eiro saista ar izaugsmes iespējām un attīstību, kā arī vispārēju valsts labklājības līmeņa celšanos, kas pozitīvi iespaidos gan uzņēmumus, gan iedzīvotājus kopumā.
Vietējiem uzņēmējiem ir jābūt gataviem konkurēt ar lielajiem starptautiskajiem spēlētajiem, kas, līdz ar eiro ieviešanu, arvien aktīvāk ienāks mūsu tirgū. Vienlaikus, pateicoties vienotajai valūtai, paredzams, ka Latvijā ienāks arī jaunas investīcijas. Tas nenotiks uzreiz, 1. janvārī, taču, kļūstot par eirozonas valsti, mūsu tirgus būs daudz pievilcīgāks ārzemju investoriem, ko uzskatāmi vērosim turpmāk.
Esmu pārliecināta, ka 2014. gadā varam prognozēt arī darba algu pieaugumu. Par 12,5% tiek paaugstināta minimālā alga valstī, taču tas neizbēgami ir saistīts arī ar vidējās algas pieaugumu, kas varētu būt no pašreizējiem aptuveni 500 latiem līdz 540 latiem. Tomēr būtiskākais, ko gribētu likt pie sirds ikvienam darba devējam, jaunietim, kuram priekšā izvēle, kādu ceļu dzīvē mērot, ierēdnim, kurš pilda normatīvo aktu prasības, un, protams, politiķiem, no kuriem visu nākamo gadu dzirdēsim daudz solījumu, savstarpējas kritikas un savu labo darbu slavējumu, – mums visiem ir jāatceras, ka neesam vieni paši. Mums jāspēj būt konkurētspējīgiem gan Eiropas vienotajā tirgū, gan Eiropas Savienības darba tirgū. Tā ir vienīgā mēraukla, kurai jābūt pamatā visiem turpmākajiem lēmumiem un rīcībai.
IKT uzņēmumiem jāgatavojas jaunajam ES fondu plānošanas periodam
Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis:
– Šogad mums ir izdevies izveidot plašu WiFi tīklu visā Latvijā, kas nodrošina ikvienam Latvijas iedzīvotājam vai viesim bez jebkādām saistībām un pilnīgi bez maksas lietot stabilu un ātru internetu bez datu apjoma ierobežojuma vairāk nekā 2600 Lattelecom WiFi punktos visā Latvijā. Jaunākā statistika liecina, ka mēnesī to lieto jau vairāk nekā 57 000 cilvēku.
Jāteic, ka datu apjoms pasaulē pieaug ļoti strauji un pieprasījuma pieaugums pēc datu centru pakalpojumiem pastāvīgi palielinās gan Latvijā, gan Eiropā kopumā. Tāpēc šā gada pavasarī Lattelecom uzbūvēja Latvijā augstākās raudzes datu centru – drošāko datu centru Ziemeļeiropā, kas ieguvis starptautiski atzītu Tier III drošības sertifikātu, un tas dod mums būtiskas konkurētspējas priekšrocības reģionā, kurā mēs strādājam.
Savukārt Starptautiskā Baltijas datu maģistrāle, ko 2012. gada septembrī kopīgi izveidoja Lattelecom, DeutscheTelekom un MegaFon, šobrīd ir pagarināta, un tā sniedzas līdz pat Ķīnai. Tādējādi tiek nodrošināts ātrgaitas datu savienojums caur Lietuvu un Latviju, kas veido vienotu, nepārtrauktu optisko trasi no Frankfurtes pie Mainas Vācijā caur Krieviju un Kazahstānu līdz pat Ķīnai. Esam gandarīti, ka Ķīnas operatori izmanto šo lielisko iespēju – savienot Ķīnu ar Eiropu caur Latviju. Starptautiskā Baltijas datu maģistrāle ir sekmējusi arī Latvijas ierindošanos pirmajā piecniekā pasaulē pēc ātrdarbīgākajiem interneta pieslēgumiem (2013. gada Akamai Q2 ziņojums). Šī datu maģistrāle un Lattelecom datu centrs Dattum ir arī viens no būtiskākajiem Latvijas eksporta virzieniem. Viens no Starptautiskās Baltijas datu maģistrāles ieviešanas mērķiem bija nodrošināt augošās interneta lietotāju vajadzības Krievijas virzienā. Gada laikā interneta trafika īpatsvars Krievijas un Baltkrievijas virzienā ir dubultojies, pieaugot no 21% līdz 41%. Plānots, ka tuvākajā laikā pieaugs arī datu pārraides apjoms Āzijas virzienā.
Bet 2014. gadā esam plānojuši virkni jaunu un inovatīvu pakalpojumu privāto klientu segmentā, kā arī uzlabot funkcionalitāti esošajiem. Mēs aktīvi turpināsim WiFi tīkla izvēršanu – nākamgad plānojam lielāko uzmanību veltīt skolām. Turpināsim darbu pie tā, lai mūsu esošajiem klientiem būtu pieejams maksimāli ātrs internets. Pašlaik optikas interneta lielākais ātrums ir 1 Gbps, nākamgad turpināsim darbu pie tā, lai arī privātmāju un lauku teritoriju iedzīvotājiem, kuri izmanto Lattelecom internetu, būtu pieejams ātrāks internets, piemēram, līdz 30 Mbps.
Ja raugāmies uz televīziju, noteikti tirgū saglabāsies asa cīņa par klientiem ar satura piegādātājiem. Arvien vairāk iedzīvotāji izvēlas nelineāro saturu – skatīties televīziju sev ērtākā laikā un ērtākā iekārtā – datorā, planšetdatorā, viedtālrunī vai klasiskā veidā – televizorā. Šīs ir jomas, kas būs aktuālas arī 2014. gadā, tāpēc noteikti paplašināsim satura klāstu, kā arī vēl ērtāku pakalpojuma lietojamību. Tāpat plānojam kāpināt arī eksportu, piedāvājot mākoņpakalpojumus.
Nākamajā gadā, tāpat kā citviet Eiropā, arī Latvijā nozari būtiski ietekmēs Eiropas Komisijas vienotā digitālā tirgus iniciatīvas. Reformu mērķi ir apsveicami, taču izvēlētie līdzekļi – strīdīgi un, mūsuprāt, pilnībā neatbild uz galvenajiem izaicinājumiem – mazināt regulēšanas slogu, veicināt investīcijas un jaunu tehnoloģiju attīstību, atsevišķos aspektos pat apgrūtinot izaugsmi.
IKT nozares uzņēmumiem jāgatavojas jaunajam ES fondu plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam. Būtiski ir plānot savu izaugsmi, jo, kā liecina pieredze, līgumi par projektiem tiek slēgti, agrākais, plānošanas perioda trešajā gadā. Tas ir īpaši aktuāli, ņemot vērā, ka iekšējais tirgus nav augošs un pirmskrīzes samazinājumi valsts un privātajā sektorā netiks atcelti.
Eksportā aktivizējas arī radošo industriju sektors
Eksporta konsultāciju un tirgus analīzes uzņēmuma GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone:
– Mūsu pieredze rāda, ka kopējā interese par eksportu pieaug. Eksportorientētie Latvijas uzņēmumi attīstās, apgūst jaunus eksporta tirgus un sekmīgi sevi apliecina jaunās mērķa valstīs, par ko liecina arī pieaugums kopējos valsts eksporta apjomos. Tajā pašā laikā esam novērojuši, ka daļai Latvijas uzņēmumu ir eksporta potenciāls, taču netiek pielikti pietiekami pūliņi, lai potenciāls rezultētos darba augļos.
No GatewayBaltic pieredzes varam teikt, ka vislielākā interese ir par Ziemeļvalstu – Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Dānijas – tirgiem. Jaunajiem uzņēmumiem Skandināvija bieži ir pirmais eksporta reģions, kurā pārbaudīt savus spēkus un starptautisko konkurētspēju.
Galvenās eksporta jomas saistās ar tradicionāli attīstītajiem Latvijas ekonomikas sektoriem – kokapstrādi, metālapstrādi, apstrādes rūpniecību. Taču aktivizējas arī radošo industriju sektors, būvniecība (piemēram, koka būvniecības klasteris) un dažādu nišu produktu ražotāji. Tuvāko divu gadu laikā Latvijai tiks pievērsta papildu uzmanība, jo Latvijā norisināsies Eiropas līmeņa aktivitātes: Rīga 2014 – kultūras galvaspilsēta un Eiropas prezidentūra 2015. Šo faktu jāprot izmantot arī Latvijas uzņēmējiem, prezentējot savus produktus starptautiskā mērogā.
GatewayBaltic skatījumā, eksporta apjomi turpinās pieaugt. Latvijas uzņēmumi ir investējuši iekārtu modernizācijā, izmantojuši ES fondu līdzekļus ārējo tirgu apguvei, kas veicinās uzņēmumu ārējo tirdzniecības attīstību. Tas, vai lielākie darba augļi izpaudīsies jau 2014. gadā vai 2015. gadā, gan ir jāvērtē individuāli.
Ar mērķi palielināt darba ražīgumu
Valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis:
– Šis gads mūsu uzņēmumam bijis izaicinājumiem bagāts – izmantojot situāciju kravu pārvadājumu jomā, kad kravu kļuva nedaudz mazāk nekā pērn, varējām pievērsties mūsu infrastruktūras attīstībai. LDz šogad gan par saviem līdzekļiem, gan ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu uzsāka un īstenoja vairākus dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektus, piemēram, uzsākts Daugavas kreisā krasta attīstības projekts ar pievedceļu un jaunas dzelzceļa stacijas Bolderāja 2 izbūvi. Tāpat Šķirotavas stacijas Šķirotavas uzkalnā šogad uzsākām desmit šķirošanas ceļu pārbūvi un palēninātāju uzstādīšanu. Bet līdz šim vērienīgākajā LDz infrastruktūras attīstības projektā – otrā sliežu ceļu būvniecībā posmā Skrīveri–Krustpils – šogad pabeigta tilta pār Aivieksti izbūve – tas nodots pagaidu ekspluatācijā, kā arī pabeigti pamatdarbi tilta pār Pērsi būvniecībā; posmā līdz Aiviekstes tiltam pabeigta zemes klātnes sagatavošana; posma stacijās notiek paaugstināto peronu izbūve; varam teikt, ka projekts šobrīd pabeigts par 70%. Esam veikuši arī signalizācijas, telekomunikāciju un elektroapgādes sistēmu modernizāciju iecirknī Bolderāja I – Zasulauks projektā šobrīd norit projektēšanas darbi. Tāpat Rīgas centrālajā stacijā LDz šogad pabeidza Pasažieru apziņošanas sistēmas modernizāciju, kas ļauj informēt pasažierus par izmaiņām vilcienu kustībā ievērojami ātrāk.
Esam gandarīti, ka šogad mums atkal izdevās pakāpties līdz trešajai vietai Nacionālās kapitāla balvas 2013 vērtīgāko uzņēmumu topā, kā arī novembra beigās iegūt Latvijas Darba devēju konfederācijas Efektīvas pārvaldības gada balvu 2013 par izcilu pārvaldības principu ieviešanu uzņēmējdarbībā un efektīvu finanšu vadību. Prognozējam, ka nākamais gads mums nebūs viegls – esam uzņēmušies vadošo lomu kopīga tranzītpiedāvājuma izstrādē kravu piesaistei no Ķīnas. Šo piedāvājumu kopā ar tranzīta nozares pārstāvjiem – ostām, stividoriem, loģistikas uzņēmumiem un citiem iesaistītajiem – jāizstrādā līdz nākamā gada martam.
Nākamais gads būs ļoti saspringts arī dzelzceļa infrastruktūras modernizēšanas jomā. LDz šogad pieteica sešus jaunus projektus – par kopējo summu 100 miljoni eiro no a/s Pasažieru vilciens jauno vilcienu iepirkumam neapgūtajiem līdzekļiem. LDz intensīvi strādājis un šogad ieguvis valdības apstiprinājumu vairākiem projektiem – paaugstināto peronu izbūvei Jelgavas un Jūrmalas virzienu stacijās, Šķirotavas stacijas rekonstrukcijai, maģistrālā pārraides tīkla modernizācijai, sliežu ceļu rekonstrukcijai, pārmiju un pārvedu nomaiņai. Šie projekti jāpabeidz līdz 2015. gadam.
Mūsu mērķis ir arī palielināt darba ražīgumu – proti, panākt to, lai uzņēmums spētu strādāt efektīvāk, nepalielinot darbinieku skaitu. LDz pamatoti pieskaita Latvijas iekārojamākajiem darba devējiem – atalgojuma līmenis mūsu uzņēmumā ir vidēji pusotru reizi lielāks nekā vidēji valstī, kā arī darbinieki pie mums jūtas sociāli aizsargāti – par viņiem ir samaksāti visi nodokļi, viņiem ir pieejama veselības apdrošināšana. Latvijas dzelzceļā algu jautājumu risinām sadarbībā ar mūsu nozares arodbiedrību – proti, strādājošo samaksas apjoms ir atkarīgs no darba apjoma. Piemēram, mašīnistiem amata alga nav liela, taču algas mainīgā daļa atkarīga no nostrādātā – jo vairāk kravu pārvadāts, jo lielāka samaksa. Tāpēc cīnāmies par katru pārvadāto tonnu, jo tādējādi varam samaksāt vairāk darbiniekiem. Protams, mēs domājam, kā varam padarīt mūsu uzņēmumu vēl pievilcīgāku strādājošajiem arī algu jomā. Tāpēc daudz tiek domāts par procesu efektivizēšanu – ieviešot jaunākās tehnoloģijas, vairs nav nepieciešams tik liels darbinieku skaits, attiecīgi esošajiem darbiniekiem varam samaksāt vairāk. Tas gan nenozīmē, ka plānojam atlaist darbiniekus – šīs tehnoloģijas ieviešam pakāpeniski, uz paaudžu maiņas rēķina.