Pandēmijas dēļ daļa uzņēmumu strauji ieviesa modernos informācijas tehnoloģijas rīkus. Speciālisti lēš, ka Baltija, tajā skaitā Latvija, gada laikā sasniegusi tādu e-komercijas līmeni, kādu bez Covid-19 apkarošanas radītajām neērtībām valstis būtu sasniegušas vien 2026. gadā.
2021. gada sākumā Latvijā internetu lietoja gandrīz visos uzņēmumos, un 68% no tiem bija sava tīmekļa vietne, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos. Pirms gada mājaslapas bija aptuveni 63% uzņēmumu. Tīmekļa vietne bija izveidota 95,5% lielo uzņēmumu, 87,3% vidējo uzņēmumu un 63,5% mazo uzņēmumu. Darba vajadzībām internetu lietoja 52,5% no visiem uzņēmumu darbiniekiem, kas ir par 8,1 procentpunktu vairāk nekā 2020. gadā.
Līdz ar e-komercijas attīstību pandēmijas laikā pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas preces vai pakalpojumus pārdod internetā. 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, šis rādītājs pieauga par 1,6 procentpunktiem, sasniedzot 17,1%. No visiem uzņēmumiem, kas nodarbojās ar e-komerciju, 58,6% norādīja, ka Covid-19 ietekmē ir centušies palielināt vai uzsākt preču vai pakalpojumu pārdošanu internetā. Visvairāk šādu uzņēmumu bija vidējo uzņēmumu grupā - 64,1%. Lielo uzņēmumu grupā 58,6% norādīja, ka centās palielināt e-komercijas apjomu, kamēr mazo uzņēmumu grupā šādu uzņēmumu īpatsvars bija 57,3%.
Neskatoties uz straujo e-komercijas pieaugumu, teju puse jeb 42% Latvijas uzņēmēju pārdošanas un citus biznesam svarīgos rādītājus pārskata tikai reizi mēnesī vai pat retāk, bet katru dienu rezultatīvos rādītājus analizē vien nedaudz vairāk kā katrs desmitais jeb 13% uzņēmēju Latvijā, liecina bankas “Citadele” un “Norstat” veiktā uzņēmēju aptauja.
Visbiežāk Latvijas uzņēmēji rezultatīvos rādītājus aplūko reizi mēnesī - šādu praksi piekopj teju trešdaļa jeb 28% aptaujāto, savukārt retāk nekā reizi mēnesī datus skata vēl 14% uzņēmēju, visbiežāk no būvniecības, nekustamo īpašumu, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un izglītības sektora.
Katru dienu uzņēmumam svarīgos parametrus aplūko 13% Latvijas uzņēmēju. Salīdzinājumam, piemēram, Lietuvas uzņēmumi datu monitoringā ir aktīvāki teju visās kategorijās, liecina uzņēmēju aptauja. Latvijā uzņēmumu vadītāju vidū biznesa datus katru dienu monitorē tikai 12%, bet Lietuvā teju divas reizes aktīvāk - katrs piektais organizācijas līderis.
“E-komercijas apjomi aug straujāk nekā uzņēmēju paradumi sekot līdzi pārdošanas rezultātiem un spēja uz tiem operatīvi reaģēt. Tādu līmeni, kādā pandēmija pacēla e-komerciju Baltijā, eksperti paredzēja organiski sasniegt tikai 2026. gadā, tāpēc arī uzņēmējiem ir jāprot pielāgoties tik straujam attīstības ciklam un jāspēj tikt galā ar lielākajiem izaicinājumiem - atbilstošu maksājumu veidu piedāvāšanu un efektivitātes izmērīšanu,” pauda bankas “Citadele” valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos Vladislavs Mironovs.
Reizi nedēļā biznesa rādītājus aplūko 13% uzņēmēju Latvijā - šī atbilde bija visizplatītākā starp vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā strādājošajiem. Lietuvā iknedēļas datu monitoringu veic 16%, bet divas līdz trīs reizes nedēļā datus analizē 7% aptaujāto gan Latvijā, gan Lietuvā.
Dati liecina, ka 2020. gadā, lielākoties Covid-19 ierobežošanas pasākumu dēļ, 20,6% uzņēmumu pieauga darbinieku skaits, kuriem ir attālinātā piekļuve uzņēmuma vienotajai e-pasta sistēmai. No šiem uzņēmumiem 37,3% norādīja, ka piekļuve palielinājusies tieši Covid-19 dēļ. 19,4% uzņēmumu ir audzis darbinieku skaits, kuriem ir attālinātā piekļuve uzņēmuma IKT sistēmām (neiekļaujot uzņēmuma vienoto e-pasta sistēmu), no tiem, 43,5% atbildējuši, ka piekļuve palielinājusies tieši Covid-19 dēļ. Savukārt 32,6% uzņēmumu pieaudzis uzņēmumā rīkoto attālināto sanāksmju skaits, no tiem 92,5% atbildējuši, ka šāds pieaugums noticis tieši Covid-19 dēļ.
Šogad sociālos medijus “(Facebook”, “Linkedlin”, “Draugiem”, “Instagram”, “YouTube”, “Flickr”, “Twitter” utt.) izmanto 57,7% uzņēmumu. Salīdzinot ar 2019. gadu, šis rādītājs pieaudzis par 16,8 procentpunktiem. Visbiežāk sociālo mediju sniegtās iespējas lietoja lielie uzņēmumi - 90%, bet mazo uzņēmumu grupā - tikai 55%. Salīdzinoši maz lietotais sociālais medijs ir “vikivietnēs” balstīti zināšanu koplietošanas rīki (“MediaWiki”, “Confluence”, “SharePoint”), ko lieto 5,7% uzņēmumu.
2021. gadā maksas mākoņpakalpojumus izmantoja 28,6% uzņēmumu, un, salīdzinot ar 2020. gadu, šis rādītājs pieauga par 7,3 procentpunktiem. Savukārt tikai 3,7% uzņēmumu izmantoja kādu no mākslīgā intelekta tehnoloģijām.
