Botāniskajam dārzam draud slēgšana
To divu desmitu zinātnisko institūtu (ZI) vidū, kas būtu slēdzami, jo starptautisko ekspertu vērtējumā saņēma vienu balli, ir vairāki lauksaimniecībai un mežu nozarei piederīgie. Arī Nacionālais Botāniskais dārzs (NBD), kura pirmsākumi meklējami vēl 19. gadsimtā. Šāds spriedums NBD direktoram Andrejam Svilānam licis secināt, ka zem tā slēpjas jau gadiem lolotā Izglītības un zinātnes ministrijas vēlme atbrīvoties no mazajiem un nozaru institūtiem.
Šaubās par vērtējuma objektivitāti
A. Svilānu šķiet dīvaini, ka ne tikai NBD, bet gan visi lauksaimniecības un mežu nozares institūti saņēmuši tik zemu vērtējumu – vieninieku vai divnieku (tikai Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam Silava ir 3 balles). Vai tiešām tādas tradīcijām bagātas vietas kā Latvijas Augļkopības institūts, Pūres dārzkopības pētījumu centrs strādājušas tik slikti un valstij vairs nav vajadzīga jaunu šķirņu radīšana un pētīšana, „lai Latvija varētu konkurēt kaut vai ar tiem pašiem Polijas ābolu audzētājiem”.
A.Svilāns arī šaubās, vai eksperti no tabulas ar skaitļiem un pāris stundu vizītes varēja izdarīt tādu spriedumu – likvidēt vai nelikvidēt ZI. Šādiem vērtējumiem ir jēga, ja tie sniedz padomu, iesaka, ko uzlabot un pilnveidot no starptautiskā zinātnes viedokļa, nevis izdarot verdiktus. Viņš ar ironiju atceras 1992. gadā līdzīgi veikto pētījumu par ZI, kurā izrādījies, ka botāniskais dārzs sajaukts ar kādu citu, un tāpēc saņēmis aizrādījumu par pārāk niecīgu kokaugu kolekciju, kas pilnīgi neatbildis patiesībai. Kad NBD vadība uz to norādījusi ekspertiem, tie kļūdu sapratuši un labojuši. Arī saņemtā atzīme toreiz bijusi augstāka nekā šoreiz.
Saliek visus vienā plauktā
A. Svilāns norāda, ka skaidrs: NBD ar saviem 14 doktoriem nekad nevarēs konkurēt ar ZI, kur ir desmitiem zinātnieku ar daudz lielāku publikāciju skaitu. Tāpat botāniskie dārzi ar desmitiem un simtiem hektāru zemes uzturēšanas tēriņu ziņā nav salīdzināmi ar tiem institūtiem, kas izvietoti vienā daudzstāvu ēkā. Jāatgādina arī, ka dārza funkcijas nav tikai zinātne, bet arī sabiedrības izglītošana, kolekciju un selekcionēto augu genofonda saglabāšana. Esot nepieņemami, ka nesalīdzināmas lietas tiek saliktas vienā plauktiņā, lai ar vienu roku veiktu konsolidāciju.
„Ir tomēr jānodala institūti, kuri var darboties citās valstīs, un tādi, kas tikai Latvijas robežās un interesēs. Bieži vien Latvijas tautsaimniecībā tiem ir daudz lielāka jēga nekā tiem universālajiem un fundamentālajiem. Jo – kas gan mēs būtu, ja te nebūtu savas pārtikas, savu dekoratīvu augu šķirņu? Kas būtu, ja netiktu izstrādātas tehnoloģijas, kā te audzēt. Ja nebūtu zinošu speciālistu, Latvija būtu primitīva agrāra valsts, kas pārtiek no Rietumeiropas ievestajām sēklām, pārtikas produktiem un visa pārējā. Negribētu domāt, ka uz to pusi tiešām virzāmies,” teic botāniskā dārza direktors.
Grib atbrīvoties no liekajiem
Neesot pieņemams arī veids, kā paziņoti rezultāti – uz preses konferenci pašas institūcijas netika aicinātas, bet tikai saņēmuši no IZM informāciju „par cipariņiem, ko katrs bija sapelnījis”. Vēl šobrīd neesot saprotams, kāpēc tieši tādi un ne citi. Un ļoti cinisks A. Svilānam šķitis eksministra Vjačeslava Dombrovska sabiedriskajā telpā paustais, ka pasniedzēji studentiem arī liekot atzīmes, nepaskaidrojot, kāpēc tieši tik. Arī tas, ka detalizētāku informāciju ZI saņems tikai 29. janvārī, esot nekorekti, „jo visu šo laiku esam neziņā par notiekošo, vien spiesti klausīties, cik viss ir slikti un kā viss jāslēdz”. Viņaprāt, nozaru ministrijas ir tās, kam būtu jāizspriež, kas jāapvieno, jāslēdz un kam jāļauj strādāt tālāk. Taču tas arī nenozīmē, ka IZM vajadzētu visu uzkraut nozaru ministriju pleciem: – Sak, jums vajag, tad savāciet!
NBD direktors pieļauj, ka šis pētījums varētu būt elegants veids, kā atbrīvoties no nozares institūtiem. Tas gan neesot bijis pirmais gadījums, kad NBD vēloties pievienot kaut kam, piemēram, Latvijas Universitātes botāniskajam dārzam. Taču ir apšaubāmi, vai Salaspilī esošo lielo teritoriju ar 129 hektāriem ar aptuveni 15 000 augu varēs pievienot Rīgā izvietotajam dārzam ar 16 hektāriem un 3500 augiem. Tas viņam liekot atcerēties arī 90. gadus, kad dārzu tā izdevīgās atrašanās vietas dēļ (netālu no Salaspils stacijas) bija noskatījuši rindu māju attīstītāji un par visām varītēm mēģinājuši šo teritoriju pri(h)vatizēt.
Tomēr plinti krūmos mest NBD negrasās - jau pirmajā tikšanās reizē ar jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru esot plānots runāt par šo jautājumu, tāpat ļoti cerot uz jauno valdības sastāvu, ka tas rūpīgi izvērtēs, pirms nolems, kam „nocirst asti vai galvu”.