Stopiņu novadā pieaug iedzīvotāju skaits

Saruna ar Stopiņu novada domes priekšsēdētāju Jāni Pumpuru. – Ir sācies jaunais ES finanšu plānošanas periods. Kā izskatās – būs iespēja saņemt finansējumu jaunu projektu realizācijai?

– Ir sācies jaunais ES finanšu plānošanas periods. Kā izskatās – būs iespēja saņemt finansējumu jaunu projektu realizācijai?

– Jaunajā ES finanšu plānošanas periodā struktūrfondu nauda vairāk tiks sadalīta, ievērojot reģionālo iedalījumu. Tas nozīmē, ka nauda tiks piešķirta reģionālajiem attīstības centriem un Rīgai, bet Pierīgas novadiem atkal būs jāiztiek lielākoties saviem pašu līdzekļiem. Taču zināms, ka Rīga varēs saņemt finansējumu arī tādiem projektiem, kas saistīti ar tuvējiem novadiem, cerams, ka arī ar Stopiņu novadu.

– Stopiņu novadu no Rīgas grūti atdalīt. Kā veidojas savstarpējā sadarbība, it īpaši ceļu un ielu infrastruktūras jomā?

– Jau tagad tiek plānoti kopēji projekti, tāpēc mūsu novada speciālisti tiekas ar Rīgas attīstības departamenta pārstāvjiem un kopā strādājam pie infrastruktūras attīstības projektiem. Šajā plānošanas periodā akcentēsim infrastruktūras uzlabošanas objektus Rumbulas ciema teritorijā, kur izvietota rūpnieciskā zona. Atzīmēšu, ka ES vislielāko atbalstu paredz uzņēmējdarbības veicināšanai, tas ir, komunikāciju un ceļu infrastruktūras izveidei, kas tiešā veidā ir nepieciešama uzņēmējiem. Arī jaunā Maskavas ceļa ievads Rīgā šķērso minēto teritoriju.

Savukārt, skatoties Ulbrokas virzienā, ir ieplānota gājēju un velo celiņa izbūve, jo Pļavnieku iedzīvotāji ļoti labprāt atpūšas pie Ulbrokas ezera. Tāpat daudzi ar kājām iet no Dreiliņiem. Tas ir ļoti bīstami, jo minētajos posmos, it īpaši tagad, kad ekspluatācijā ir nodots Maskavas šosejas posms, notiek intensīva transporta kustība.

Runājot par sadarbību ar Rīgu, gribu pieminēt arī Rīgas satiksmes atsaucību situāciju risināšanā, pakāpeniski tiek mainīti maršruti, un mūsu novada iedzīvotājiem ir ļoti ērti izmantot Rīgas satiksmes pakalpojumus.

– Pierīgas novadi, tostarp Stopiņi, ir tie, kuros pēdējos gados palielinās iedzīvotāju skaits. Kas ir šie cilvēki – piedzimst vairāk nekā aiziet viņsaulē, iebraucēji no citiem Latvijas reģioniem vai rīdzinieki, kuri izvēlas mazliet mierīgāku dzīves vidi?

– Visi minētie apstākļi veicina mūsu novada iedzīvotāju skaita pieaugumu. Ja runājam par dzimstību un mirstību, tad jāpaskaidro: mūsu teritorijā atrodas Tuberkulozes slimnīca, un visi šajā slimnīcā mirušie tiek reģistrēti šeit. Tāpēc statistiskie dati nav iepriecinoši, taču, ja mēs skaitām tikai mūsu novada iedzīvotājus, tad gadā jaundzimušo skaits pārsniedz mirušo skaitu.

Kā jau jūs teicāt, daudz ir jauno ģimeņu, kas izvēlas šeit būvēt privātmājas un pārceļas no Rīgas centra, iebrauc arī no citiem Latvijas reģioniem. Visbiežāk tie ir jauni cilvēki, kas veido ģimenes vai arī tās jau ir izveidojuši. Ik gadu Stopiņu novadā tiek reģistrēts vairāk nekā 100 jaundzimušo. Kopējais iedzīvotāju skaits šogad pārsniedz 10 400.

– Palielinoties bērnu skaitam, pašvaldībai jānodrošina vairāk vietu bērnudārzos un skolās. Kā tiekat galā ar šo uzdevumu?

– Lai risinātu šo jautājumu, esam uzbūvējuši piebūvi esošajam bērnudārzam Pienenīte Ulbrokā, kas ir viens no lielākajiem dārziņiem Latvijā, un atvēruši vēl piecas grupiņas. Arī vienu no Upesleju internātskolas korpusiem pārveidojām atbilstoši bērnudārza vajadzībām un atvērām tajā vēl trīs bērnudārza grupiņas vietējiem bērniem. Bērnudārza grupas atvērām arī Stopiņu pamatskolas telpās. Manuprāt, atverot latviešu plūsmas bērnudārza grupas vienā ēkā ar mazākumtautību pamatskolu, ir panākts ļoti veiksmīgs risinājums, kas palīdzēs cittautiešiem integrēties latviskajā sabiedrībā. Faktiski mūsu bērniem vietas bērnudārzos varam nodrošināt, arī sadarbībā ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm.

– Stopiņu novadā ir ļoti zems bezdarba rādītājs – tikai 4,1% no darbspējīgajiem. Gan Latvijas, gan pasaules pieredze rāda, ka šādā situācijā vērojams totāls darbaspēka trūkums. Vai jūsu novada uzņēmējiem darba roku netrūkst?

– Es neteiktu, ka mūsu uzņēmēji izjustu milzīgu darbaspēka trūkumu, jo kā jau Pierīgā notiek darbaspēka reversa kustība uz un no Rīgas.

Daudz ir runāts par tā saukto simtlatnieku programmu, taču no pieredzes zinu, ka starp šiem cilvēkiem bija ļoti daudz spējīgu un strādāt gribošu cilvēku, kurus sākotnēji uzņēmēji pieņēma darbā kā pagaidu darbiniekus, bet vēlāk pieņēma pastāvīgā darbā. Protams, bija arī tādi, kas ar grūtībām nostrādāja trīs dienas. Tie, kuri grib strādāt, tiem darbs ir. Mūsu novada uzņēmējiem esam ieteikuši darbā pirmām kārtām pieņemt novada iedzīvotājus un tikai tad, ja darbaspēka trūkst, izvēlēties citu teritoriju iedzīvotājus. Jāatzīst, ka uzņēmēji mūsu vēlmes respektē.