Latvija profesionālajā izglītībā plāno 2014.–2020. gadā ieguldīt 146,14 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu – programmu modernizācijā, mācību procesa sasaistē ar darba tirgu, sniedzot atbalstu pedagogiem un audzēkņiem.
Tas tiks darīts, lai palielinātu kvalificētu speciālistu skaitu, arī to, kas spētu strādāt ar jaunajām tehnoloģijām.
Latvijas tautsaimniecības izaugsmē turpmāk plānots likt akcentu uz specializētām nozarēm ar augstu pievienoto vērtību: zināšanu ietilpīgu bioekonomiku, biomedicīnu, medicīnas tehnoloģijām, biofarmāciju un biotehnoloģiju, informāciju un komunikāciju tehnoloģiju, viedo enerģētiku, viedajiem materiāliem, tehnoloģijām un inženiersistēmām. Šīm jomām būs vajadzīgi kompetenti speciālisti, kas pratīs ieviest viedās tehnoloģijas ražošanā, tāpēc viens no stūrakmeņiem ir atbilstoša profesionālā izglītība, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) rīkotajā diskusijā par jaunajiem politikas instrumentiem profesionālās izglītības atbalstam uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Sanda Liepiņa.
Viens no šā sektora izglītības izaicinājumiem ir audzēkņu skaita palielinājums – tā, lai profesionāli tehniskajās skolās līdz 2020. gadam mācītos puse no pamatskolu beidzējiem. Šobrīd tie ir tikai 39%, skaidroja IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule. Viņa norādīja, ka nākamajā plānošanas periodā plānots īstenot trīs galvenos virzienus: profesionālās izglītības satura reformu (piemēram, paredzot mācību prakses, sākot no 1. kursa), mācību vides uzlabošanu un profesionāli tehnisko iestāžu tīkla sakārtošanu un efektīvu pārvaldību. Ir arī paredzēts palielināt atbalstu audzēkņiem, it īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem. Tas varētu atturēt viņus no skolas pamešanas: ja 2012. gadā no mācību iestādēm tika atskaitīti 13,5%, tad 2023. gadā plānots šo skaitli samazināt līdz 7%.
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš Neatkarīgajai uzsvēra, ka vislielākā problēma ir un paliek kvalificēta inženiertehniskā personāla trūkums. Situāciju varētu mainīt, liekot uzsvaru uz profesionāļu sagatavošanu. «Jārada bērnos interese par dabaszinātnēm jau sākumskolā un tā mērķtiecīgi jāattīsta. Aplams solis bija arī fizikas un ķīmijas izņemšana no obligāto eksāmenu saraksta. Šo un citu kļūdīgo soļu rezultātus joprojām izjūtam. Šogad Mehatronikas fakultātes pirmajā kursā uzņēmām 31 audzēkni, pēc pirmās sesijas palika tikai 17, jo puišiem trūkst pamatzināšanu,» atzina V. Rantiņš, piebilstot, ka šobrīd «mēs ražojam kvalificētus bezdarbniekus, kas neko nezina un neko neprot», un izglītības sistēmā ir pēdējais laiks pārlikt akcentus.