Valdība iztērējusi lielu naudu eiro ieviešanas kampaņai, taču tās algotajiem reklāmistiem un pīāristiem eirooptimisma virpuli sabiedrībā sacelt nav izdevies.
Kompānijas SKDS veiktais socioloģiskais pētījums rāda, ka pārliecinoši lielākā sabiedrības daļa grib atpakaļ latus. Martā atbalstu eiro ieviešanai pauž 22% respondentu, kamēr pret ir 52%. Kopš pārejas uz jauno naudu pagājuši jau trīs mēneši, taču eiro nav kļuvis ne par centu mīļāks.
SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš pētījuma rezultātus izlicis internetā vispārējai apskatei ar šādu paskaidrojumu: «2014. gada martā, pateicoties Kārļa Seržanta un Normunda Grostiņa interesei un EUD (Dānijā bāzēta sabiedriska organizācija) atbalstam, radās iespēja noskaidrot, kā Latvijas iedzīvotāji patlaban vērtē gan euro, gan pārejas procesu, gan saistībā ar pāreju uz euro izteiktos solījumus. Tātad… cerība, ka pēc pārejas iedzīvotājiem euro ātri sāks iepatikties, īsti nav attaisnojusies.»
Jāatgādina, valdības noteiktais un Briselei sasolītais mērķis bija vismaz 50% atbalsts gadumijā ar cerību, ka pēc ieviešanas atbalsts kāps vēl vairāk. Taču notiek pretējais. Viens no eiromīlas kampaņas autoriem Ēriks Stendzenieks lakoniski secina: «Kampaņa beidzas, atbalsts nokrīt.» Tomēr iedzīvotāju nepatikai pret eiro ir arī gudrāki iemesli. Piemēram, cenu pieaugums, ko nevēlas saskatīt biezām brillēm vai greiziem kalkulatoriem bruņojušies valdības cenu uzraugi. Atšķirībā no viņiem 87% iedzīvotāju sajutuši cenu pieaugumu un 39% to pat atzīst par būtisku. Jāpaskaidro, ka SKDS marta pētījums ir plašāks nekā iepriekšējie – iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu vērtēta dažādos aspektos. Divas trešdaļas jeb 66% respondentu uzskata, ka pirms eiro ieviešanas Latvijā bija jārīko referendums, turklāt zīmīgi, ka tā domā arī daļa eiro ieviešanas atbalstīju. Kaut gan iedzīvotājiem pamatā tika skaidrots, ka eiro jāievieš, jo tas ir ekonomiski izdevīgi, respondenti par ticamākiem atzīst politiskus ieguvumus – 34%, bet vēl 21% uzskata, ka noteicoši bijuši lēmuma pieņēmēju personiskie ieguvumi.
72% aptaujāto nav pārliecības, ka Latvija iegūs tos labumus, ko valdība un tās pieaicinātie eksperti solīja kampaņas laikā.
Likumsakarīgi arī pārliecinošs vairākums jeb 87% iedzīvotāju nepiekrīt Latvijas Bankas apgalvojumam, ka eiro ieviešanas dēļ cenas neaugs. Tāpat vairākums nepiekrīt, ka eiro nes lielāku drošību, patstāvību, vairāk darba vietu. Iedzīvotāji nejūt veiksmes stāstu, un šis nav arī eiro ieviešanas kampaņas veiksmes stāsts. Budžets – eiro uz katru degunu – tikai īslaicīgi spēja mazināt iedzīvotāju skepsi. Neraugoties uz šo statistiku, Finanšu ministrijas Euro komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene uzskata, ka kampaņa kopumā savu mērķi sasniegusi. Saskaņā ar valdības algoto TNS Latvia sociologu februāra datiem 92% aptaujāto jūtas pietiekami informēti par eiro ieviešanu. 89% atzīst, ka naudas maiņa noritējusi ērti un saprotami. Šobrīd interese par eiro ieviešanas jautājumiem esot minimāla.
Savukārt patīk vai nepatīk jaunā nauda, tas, pēc Ināras Rubenes domām, ir otršķirīgs jautājums. «Eiro ieviešana ir ekonomikas projekts, un tas jāvērtē pēc ekonomikas kritērijiem.» Tūlītējie ieguvumi esot lētākas transakcijas, retāka valūtas konvertācijas nepieciešamība. Vidējā termiņā visiem esot vieglāk pārvaldīt budžetu un Eiropas fondu naudas, tostarp arī zemniekiem. Savukārt ilgtermiņā pie mums atnākšot investīcijas un ar tām komplektā jaunas darba vietas. Finanšu ministrija turpina skaitīt eiro veiksmes stāsta mantru un vienlaikus viltīgi plāno nodokļu sloga pieaugumu. Tikmēr Latvijas iedzīvotāju vairākums labklājības līmeņa pieaugumu joprojām nav sajutuši. Preces dārgas, algas mazas. Un tad vēl tas eiro uztiepts.