Negaiss, kas 29. jūlijā plosījās Tukuma pusē, Sēmē dzīvojošajai Pīpenbergu ģimenei nodarīja pamatīgu postu. Zibens iespēra mājā, un uguns izplatījās tik ātri, ka tās iemītnieki paguva saglābt tikai mazu daļu iedzīves. Par laimi, neviens necieta, taču nu pieci cilvēki palikuši bez savas mājas, ko ļoti gribētos atjaunot.
Pagājušo otrdien pēcpusdienā ap sešiem, kad uznācis negaiss, Pīpenbergu ģimene – vecāmāte Lūcija, viņas meita un abas mazmeitas – 15 gadus vecā Arta un trīsgadīgā Džesika, kā arī mājas saimnieks Aivars – pēcpusdienā bijuši mājās. Zibens un pērkons plosījās vareni, lietus gāza kā ar spaiņiem. Lai cik arī traki ārdījās dabas spēki, nebijis ne nojausmas, ka tie viņiem šoreiz būs tik liktenīgi – vai mazums zibeņu piedzīvots, nopūšas Lūcija, piebilstot, ka Sēmes pusē nekas tāds iepriekš nebija noticis.
Spēriens skurstenī
«No notikušā atceros milzīgu blīkšķi – gluži kā artilērijas šāviņš tas satricināja māju līdz pašiem pamatiem. Man roku ķēra tāds kā sitiens, mazmeitai Artai – trāpīja pa kāju. Meita ar Džesiku, par laimi, bija atgājušas sāņus no tās vietas, kur bija spēriena centrs,» par piedzīvoto stāsta Lūcija, atzīdama, ka uzreiz neattapušas, kas notiek. Tik vēlāk sapratušas, ka zibens trāpījis metāla skurstenī. Tur sakrājušies sodrēji milzīgajā karstumā uzreiz sāka degt, aizdedzinot arī apšuvuma dēļus un šīferi. Liesmas drīz vien ielauzās istabā. Daudz laika domāt neatlicis – Lūcija klupdama krizdama grābusi, ko varējusi, – vienā segas izveidotā sainī sametusi drēbes, otrā – mazmeitas mācību grāmatas un kas nu bijis pa ķērienam. Taču uguns nākusi virsū rūkdama, tāpēc nācies glābt pašiem sevi pirmām kārtām. Ap septiņiem atbraukuši ugunsdzēsēji, taču neko daudz jau saglābt nevarēja – jumta stāvs praktiski nodedzis un daudz kas tā arī pārvērties pelnos un oglēs.
Pašu rokām celta
Arī tas, kas saglābts, nu nemitīgi atgādinot par notikušo, jo dūmu smaku izdeldēt nespēj ne vēdināšana, ne arī mazgāšana – apģērbs pat pēc vairākkārtējas skalošanas joprojām ož un mugurā nav velkams. Lūcija rāda lielu saini Sēmes tautas nama priekšnamā – tas ir viss, kas palicis no iedzīves. Šī ēka, kur pagasts ļāvis uz laiku izmitināties bez pajumtes palikušajiem, atrodas netālu no nodegušās mājas, taču aiziet uz turieni esot grūti – sirds sāpot, skatoties uz postažu. Ēka paša saimnieka rokām maz pamazām celta, vēl nebijusi līdz galam pabeigta. Cik nu ģimenes rocība atļāva, tik darīja. Lūcijas pensija esot maza, nācies darbu pamest, jo mazmeitai Artai bijuši sarežģījumi ar veselību – gada vecumā nācies veikt sirds operāciju, ir arī citas problēmas... Re, Pīle Mīle, kas toreiz mazmeitai bijusi līdzi uz silmnīcu, gan liesmu apskādēta, tomēr izdzīvojusi – kā apliecinājums, ka arī pārējie mājas iemīnieki tiks visam pāri. Cerot arī, ka meitai (piektdien, kad Neatkarīgā bija Sēmē, viņu nesatikām, jo ar mazo Džesiku aizbraukušas uz Tukumu) paveiksies atrast darbu. Viņa esot izgājusi dažādus Valsts nodarbinātības aģentūras apmaksātus kursus, taču joprojām nav izdevies atrast, kur strādāt. Ja vēl dzīvotu Tukumā, tad to būtu vieglāk izdarīt, taču te, Sēmē, uz vietas neko atrast nav izdevies. Lūcija jau nesūrojoties – kā varot, tā iztiekot, lūgdamās un par savām nelaimēm stāstīdama, pa pagastu nestaigājot.
Cer uz palīdzību
«Grūtā brīdī spēju saņemt sevi rokās, neizsamist un dzīvot tālāk. Arī tagad – esmu pateicīga, ka visi esam palikuši dzīvi. Mazliet žēl ir sadegušo grāmatu – tās mūsmājās bija godā turētas. Man pašai arī patīk ko jautru sarīmēt, un viens mans garadarbs par stārķi tā iepatikās mazmeitām, ka tās iemācījaušās no galvas,» ar mazliet sāpīgu smaidu teic Lūcija un ar mazmeitas nelielu atbalstu noskaita it jestru dzejoli par svēteli, kas meklē bērniem gardumus. Gan jau bez pajumtes nepalikšot – pagasts solījis kādu rūmi atrast. Iedevis arī 250 eiro, lai ir ar ko atsperties un varētu arī atjaunot sadegušos dokumentus, atsaucīgi ļaudis izlīdzējuši arī ar drēbēm un citiem sadzīves priekšmetiem. Lūcija Pīpenberga būtu gan pateicīga, ja kāds, kuram ir lieka kāda gulta, skapis vai cita vairs pašam nevajadzīga mēbele, to iedāvātu viņiem. Neesot arī atmetuši cerību atjaunot savu māju, tāpēc priecātos arī par jebkuru naudu, ko cilvēki viņiem varētu atvēlēt.
***
Tiem, kas vēlas palīdzēt, lūdz zvanīt
63181710 – Sēmes pagastmāja
20020156 – Lūcija