Pagājis vairāk nekā gads, kopš Jaunjelgavas vidusskolā tika smagi piekauts pirmklasnieks. Lai gan situācija šajā gadījumā ir normalizējusies, kā apgalvo atbildīgās institūcijas, vienaudžu agresija no izglītības iestādēm nav zudusi. Lai pievērstu īpašu uzmanību drošības jautājumam, Izglītības kvalitātes dienests (IKVD) to izvirzījis kā šā mācību gada prioritāti.
Attiecībā uz Jaunjelgavas vidusskolā notikušo risinājums ir atrasts un atkārtotu sūdzību nav bijis, norāda IKVD pārstāvis Juris Zīvarts. Cietušais mācoties Aizkraukles pilsētas sākumskolā, un ceļu uz izglītības iestādi viņam apmaksā pašvaldība. Bērns arī saņēmis psiholoģisko palīdzību. Savukārt vainīgais turpinot skoloties Jaunjelgavā, kur mācās pēc speciālas programmas, un darbā ar viņu ir nodrošināts pedagoga palīgs. J. Zīvarts paskaidroja, ka tā nav mājmācība, zēns izglītojoties dienas plūsmā kopā ar pārējiem skolēniem. Pēcpusdienā pēc viņa atbraucot tēvs, kas aizved viņu mājās. IKVD uzskata, ka ir daudz izdarīts, lai novērstu līdzīgu notikumu atkārtošanos šajā mācību iestādē – skolā ir izstrādāts rīcības plāns fiziskas varmācības gadījumā, un vietējā bāriņtiesa pievērš īpašu uzmanību agresīvu skolēnu uzvedībai.
Jaunjelgavas bāriņtiesas vadītāja Iveta Daukšte gan neko nekomentēja, vien atcirta: atrisinājums ir rasts, un viss ir nokārtojies. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (BTAI) Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere apliecināja, ka sekojot līdzi un regulāri saņemot informāciju no vietējām institūcijām, bet pārbaudes uz vietas neveicot. Situācija ir normalizējusies, tāpēc iejaukšanās no malas nebūtu lietderīga. «Jau tā šīs ģimenes piedzīvoja lielu traumu un dārgi samaksāja gan viena, gan otra puse, jāļauj viņiem sadziedēt rētas,» uzsvēra
I. Millere. Viņa gan nenoliedza, ka notikušais nebūtu tā samilzis, ja izglītības iestāde būtu sākotnēji atradusi pareizo risinājumu. Tāpēc arī skolas vadība saņēmusi sodu. BTAI šobrīd sūdzības par līdzīgu gadījumu neesot saņēmusi, bet nevarot apgalvot, ka vienaudžu agresija mācību iestādēs būtu mazinājusies un īsā laikā varētu izzust. Inspekcija esot izstrādājusi praktiskus ieteikumus skolām, kā rīkoties darbā ar agresīviem bērniem, un tie tiešām palīdzot, bet tikai tad, ja vecāki iesaistās problēmas risināšanā. Ja tā nenotiek, tad efektu grūti sasniegt, atzina BTAI pārstāve, piebilstot, ka bieži vien noliegums darbojas kā bailes no sabiedrības un tās nosodošā vērtējuma. Galvenais tādos gadījumos ir mazināt satraukumu, pārliecināt, ka ne skola, ne sabiedrība nevēršas pret bērnu un ģimeni.
IKVD vadītāja Inita Juhņēviča šajā gadā sola pievērst lielāku uzmanību drošībai izglītības iestādēs, norādot, ka jebkuru sūdzību gadījumos, ierodoties uz vietas, tiks pārbaudīts arī šis jautājums, kas, kā liecina statistika, 13,3% ir vecāku neapmierinātības iemesls. Pagājušajā mācību gadā 69 izglītības iestādēs, kurās tika veikta pārbaude, 26 atklājies, ka tur nav noteikta vadības un pedagogu rīcība vardarbības gadījumā.