Ādažos grib atjaunot pirmo un vienīgo skolas observatoriju Latvijā
Salīdzinot ar citām mācību iestādēm Latvijā, Ādažu vidusskolai piemīt kāda unikāla atšķirības zīme – tai ir pašai sava observatorija. 20 gadu gan tajā aktīva rosība nenotika, taču, entuziastu iedrošināta un Vecāku atbalsta biedrības rosināta, mācību iestāde ir sasparojusies atjaunot observatorijas darbību, lai skolēniem atkal būtu iespēja lūkoties zvaigznēs un pavisam praktiskā veidā apgūt vairākas būtiskas ar mācībām saistītas lietas dabā.
Ādažu vidusskolas direktore Dace Dumpe stāsta, ka šīs idejas ģenerators ir kādas 5. klases skolnieces tētis, kas ir aktīvs skolas padomes dalībnieks. Tieši viņš spēja pārējos ieviest pārliecību, ka observatorija atkal jāatgriež apritē. Principā no viena cilvēka idejas un ziedojumiem Ādažu vidusskolas atbalsta biedrībai ar norādi «skolas astronomijas centram» pirms vairākiem mēnešiem observatorijas atjaunošana ir kļuvusi par veselas domubiedru grupas un skolas kvēlāko ideju.
«Projekts ir izraisījis lielu un pozitīvu sabiedrības ieinteresētību. Piemēram, pagājušā gada 9. klases absolventu vecāki skolai uzdāvināja ziedojumu, lai šo naudu ieguldītu observatorijas atjaunošanā. Ziedo arī citi novada iedzīvotāji,» stāsta D. Dumpe.
Šobrīd ir izveidojusies skaidra vīzija, kādi soļi jāveic, lai ideju realizētu, kā arī veikti aprēķini, cik projekts izmaksās. Skolas direktore norāda, ka patlaban viens no aktuālākajiem jautājumiem saistāms ar observatorijas vadītāja meklējumiem.
D. Dumpe prognozē, ka observatorija varētu kalpot ne tikai kā skolēnu zināšanu papildinātāja, bet arī kā tūristu piesaistes objekts.
Pateicas par labām sekmēm
Papildus šai idejas iedzīvināšanai dzīvē ar jaunu sparu Ādažu vidusskolā sācies arī jaunais mācību gads. Iepriekšējo gadu skolēnu mācību sasniegumi izglītības procesā un ārpusskolas aktivitātēs liecina, ka izglītības iestādei uzņemts pareizs kurss.
«Pagājušā mācību gada beigās vairāk nekā 200 skolēniem tika pasniegti atzinības raksti par augstiem sasniegumiem mācībās, proti, viņu vidējais vērtējums semestrī bija vismaz 8 balles. Lai īpaši cildinātu tos, kuru sekmes ir vēl augstākas, esam ieviesuši atzinības rakstiem vairākas nominācijas – bronzas, dimanta, sudraba un zelta,» stāsta Ādažu vidusskolas direktore. Viņa ir gandarīta, ka gadu no gada procentuāli laureātu pulks kļūst arvien kuplāks.
Arī valsts pārbaudījumos 3. un 6. klasēm un eksāmenos 9. un 12. klasēm tiek iegūti labi vērtējumi – tie ir augtāki nekā vidēji valstī, bet, vērtējot tos Pierīgas novada apvienības mērogā, Ādažu vidusskola ir labāko skolu vidū. Sekmīgi skolēni savas zināšanas apliecina arī dažādās mācību priekšmetu olimpiādēs, tostarp iegūstot tiesības piedalīties olimpiādēs valsts un starptautiskā mērogā, stāsta direktores vietniece Aija Krūze.
Daudzi audzēkņi savus talantus un prasmes noslīpē arī interešu izglītībā – viņi dejo, dzied, spēlē teātri, sporto un to dara pārliecinoši, no sacensībām, festivāliem mājup atvedot medaļas un atzinības. Piemēram, tautas deju kolektīvs Rūta interesentus sadancoties aicina jau 15 gadu, un šo gadu laikā deju solis demonstrēts ne tikai uz Latvijas skatuvēm, bet arī Itālijā, Slovākijā, Vācijā, Polijā.
Skolēnu kļūst vairāk
Pērn Ādažu vidusskolā mācījās 1050 skolēnu, šogad – 1137. Mācību iestāde īsteno divas pamatizglītības programmas (viena no tām ir mazākumtautību izglītības programma) un vispārējās vidējās izglītības programmu. «Vidusskolas programmai ir trīs izglītības virzieni. Pirmais – vidusskolēni padziļināti apgūst ekonomiku, tas nozīmē, ka nedēļā ir ne tikai vairāk mācību stundu ekonomikā, bet arī jaunieši attīsta uzņēmējdarbības iemaņas – raksta biznesa plānus, dibina un vada skolēnu mācību uzņēmumus. Otrs virziens – skolēni apgūst trešo svešvalodu, fakultatīvi piedāvājam mācīties arī spāņu valodu – pēc šīs svešvalodas skolēnu vidū ir pieprasījums. Bet trešais virziens paredz, ka katru gadu viens mācību priekšmets mainās – 10. klasē audzēkņi mācās mūziku, 11. klasē tehnisko grafiku un 12. klasē politiku un tiesības. Skolēni īpaši ir ieinteresēti par tehnisko grafiku, jo, stājoties Rīgas Tehniskajā universitātē, jaunietim jau ir priekšzināšanas,» informē A. Krūze. Vidusskolēniem tiek nodrošināti arī profesionālās apmācības kursi, piemēram, pērn ar Ādažu pašvaldības finansiālu atbalstu un biznesa augstskolas Turība iesaisti 10. un 11. klases skolēni apguva tūrisma pamatus, bet sadarbībā ar Baltijas datu akadēmiju bija iespēja padziļināti izzināt datorzinības un kārtot eksāmenu, lai iegūtu starptautisku sertifikātu.
Skolas vadība ar lepnumu stāsta, ka vidēji 85% absolventu uzsāk studijas augstskolā, turklāt puse studentu mācās budžeta grupās. Daļa priekšroku dod privātajām augstskolām, kur gan jāmācās tikai par saviem līdzekļiem.
Māca līdzdarboties
Ādažu vidusskola ir uzņēmusies rūpes ne tikai par jaunākās paaudzes izglītošanu, piedāvājot daudzveidīgu vispārizglītojošo mācību priekšmetu buķeti, bet arī palīdz veicināt jauniešos patriotismu, iesaisti sabiedriskās aktivitātēs. «Kopīgi svinam svētkus, tostarp arī Valsts svētkus, kad mums par tradīciju jau kļuvis pirms 18. novembra doties nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, aizbraukt uz Brāļu kapiem. Pagājušā gada rudenī skolēniem organizējām ekskursiju uz Limbažiem, kas ir Baumaņu Kārļa dzimtā puse. Bet, tuvojoties 11. novembrim, skolā ierodas Ādažos dislocēto Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri, viņi tiekas ar skolēniem, atgādina vēsturiskos notikumus un dāvina Vecāku atbalsta biedrības sarūpētās sarkanbaltsarkanās lentītes. Tie ir sirsnīgi pasākumi,» norāda D. Dumpe. Tāpat skolā darbojas Eiropas klubs, kura ietvaros tiek dibinātas partijas, izspēlētas Eiroparlamenta vēlēšanas. Klubam ir izveidojusies sadarbība ar Eiropas Savienības māju Rīgā, kas piedāvā mācību iestādēm pārstāvēt savu valsti EUROSCOLA nodarbībās Eiropas Parlamentā Strasbūrā. «Mūsu skolēni tur demonstrē ļoti labas angļu valodas zināšanas un savu pilsonisko stāju,» secina Ādažu vidusskolas direktore. Šajā mācību gadā skolēniem ir iespēja sadarboties ar vēl citu sešu ES dalībvalstu skolēniem COMENIUS projektā, kopīgi iestudējot mūziklu.