Brīdina par sekām pēc kārtējā "Lemberga likuma" pieņemšanas

Tieslietu ministrija (TM) brīdinājusi Saeimas deputātus par to, ka Latvija riskē ar jaunām sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja tiks pieņemts kārtējais «Lemberga likums» – grozījumi Kriminālprocesa likuma 449. pantā.

Pagājušajā otrdienā Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijā pēc Vienotības deputāta Andreja Judina iesniegtā priekšlikuma papildināt 449. pantu ar prasību, ka rakstveida pierādījumu nolasīšana tiesā notiks tikai tad, ja tiesa šādu procesa dalībnieku lūgumu uzskatīs par motivētu, notika īsa diskusija. Galvenie runātāji bija trīs – pats A. Judins, TM Krimināltiesību departamenta direktora vietniece Rūta Rācene-Bērtule un zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, secina Neatkarīgā pēc apakškomisijas sēdes audioieraksta noklausīšanās.

Draud Strasbūras tiesa

Īsā ievadā A. Judins klātesošajiem pastāstīja, ka viņa piedāvātie grozījumi nepieciešami, jo daudzi apsūdzētie ekonomiska rakstura noziegumos mēdzot tiesai lūgt lasīt, piemēram, uzņēmumu statūtus un visu to, kas rakstīts uz maksājuma uzdevumiem vai aviobiļetēm. Pēc A. Judina teiktā, lai izskaustu šādas pierādījumu lasīšanas, turpmāk procesa dalībniekiem, lūdzot pārbaudīt pierādījumus, lūgums par pierādījumu nolasīšanu būs jāmotivē.

Oponējot A. Judinam, R. Rācene-Bērtule klātesošajiem atgādināja, ka TM šāds priekšlikums nav jaunums. Jau iepriekš TM iestājusies pret centieniem sagraut kriminālprocesa pamatprincipus, jo tas varot novest pie kārtējām sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā. Viņa arī uzsvēra, ka šādas prasības iestrādāšana likumā nozīmē to, ka, piemēram, apsūdzētajam, lūdzot nolasīt tiesā to vai citu dokumentu, būs jāatklāj sava aizstāvības pozīcija, ko sev izdevīgā veidā varēs izmantot apsūdzības puse, kas pats par sevi nozīmē kriminālprocesā noteikto vienlīdzības principa izjaukšanu. «Mums ir jāsaprot, ka iztiesāšanas tiešums un mutiskums ir fundamentāls princips, kā mēs nodrošinām tiesības uz taisnīgu tiesu un to, ka tiesas sēdes ir atklātas. Krimināllietā esošie materiāli tiek nolasīti ne vienmēr, bet tie var tikt nolasīti, nodrošinot tiesas sēdes atklātumu. Garantija par pierādījumu pārbaudes tiešumu un mutiskumu attiecas ne tikai uz apsūdzētajiem un cietušajiem. Jums ir jāsaprot, ka par atklātumu mēs runājam visas sabiedrības kontekstā, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kas šajā sēde notiek, kas tiek notiesāts un par ko. Mēs vēršam uzmanību uz to, ka šāds te tiesību ierobežojums ir jāizvērtē ļoti cieši kopsakarā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, un mums ir bažas, ka šāda norma varētu radīt sekas tādā ziņā, ka kāds varētu vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā par viņa cilvēktiesību ierobežojumiem. Mums tas ir jāizvērtē. Vēl viens aspekts, uz ko norādīja mūsu ministrija darba grupā: piemēram, advokāti, norādīja uz aizstāvības pozīcijas atklāšanu, jo motivācijā viņiem būtu jānorāda, kāds ir aizstāvības mērķis, kāpēc šo pierādījumu vajadzēja nolasīt. Tās bija viņu bažas.»

Dažreiz aizstāvja nav

TM pārstāve arī vērsa deputātu un citu klātesošo uzmanību uz to, ka ne vienmēr apsūdzētie vai cietušie tiesas procesos piedalās ar aizstāvi – zvērinātu advokātu. Tas nozīmē, ka ne visi cilvēki zina, kā lūgumu motivēt un ko juridiski nozīmē lūguma motivēšana. «Ne vienmēr advokāts, aizstāvis ir kopā ar apsūdzēto. Tad viss ir atkarīgs no cilvēka izpratnes par to, kas ir motivējams un kas nav, kāds ir vajadzības līmenis kaut ko paskaidrot. Ja klāt ir aizstāvis, es pieņemu, ka tad ar motivāciju varētu nebūt problēmu. Bet mums ir jāsaprot, ka ne visās lietās ir aizstāvis,» norādīja Rūta Rācene-Bērtule.

Nav pirmā reize

Jāatgādina, ka A. Judina pēkšņie priekšlikumi Kriminālprocesa likuma grozījumiem ne reizi vien raisījuši diskusijas par to pretrunām ar kriminālprocesa pamatprincipiem un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

Piemēram, šā gada pavasarī Saeima pēc A. Judina priekšlikuma nobalsoja par kārtējiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kuri paredz priekšrocības valsts amatpersonu krimināllietu iztiesāšanai, tādējādi valsts amatpersonas kriminālprocesā tika ieceltas īpašā statusā, kas ir diskriminējoši attiecībā pret pārējām personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību. Likuma pieņemšanai nebija šķērslis arī toreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna iebildumi, ka šie likuma grozījumi, kas paredz ātrāk iztiesāt amatpersonu lietas, lauž krimināltiesiskos principus, nostādot amatpersonas privileģētā stāvoklī.

Bez principiem

Ja Saeima arī tagad nobalsos par A. Judina piedāvātajiem Kriminālprocesa likuma 449. panta grozījumiem, no tiesu portāla mājaslapas nāksies dzēst tajā lasāmo atgādinājumu par to, ka «tiesas un tiesneši savā darbībā ievēro vairākus likumā noteiktus principus». Kā viens no principiem minēts šāds: «Tiešums un mutiskums. Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, pati pārbauda pierādījumus lietā. Uz tiesu uzaicinātās personas liecības un paskaidrojumus dod mutiski. Visi izpētāmie materiāli un dokumenti tiesas sēdē tiek nolasīti un apspriesti mutiski.»