Tieslietu ministrija: nav iespējams ierobežot pratināšanas laiku
Pratināšanas laika ierobežošana būtiski un nepamatoti ierobežo tiesības uz aizstāvību; tiesības uzdot jautājumus lieciniekiem it īpaši svarīgas ir aizstāvības pusei, kura pirmstiesas procesa laikā nav varējusi piedalīties liecinošo personu nopratināšanā un to var darīt vienīgi tiesas sēdē, pausts Tieslietu ministrijas (TM) atbildē Neatkarīgajai.
Vecās Saeimas pēdējās darba dienas negaidīti saviļņojušas diskusijas par ieplānotajiem un steidzamības kārtībā virzītajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL). Tiek virzīta grozījumu pakete, lai varētu ieviest personas elektronisko uzraudzību. Tomēr deputāts Andrejs Judins (Vienotība) šajā paketē iekļāvis priekšlikumu grozīt KPL 449. pantu. Tas nosaka, ka tiesas procesa dalībniekiem būs īpaši jāmotivē, kāpēc viņi vēlas, lai tiktu nolasīts kāds krimināllietai pievienots dokuments. Savukārt deputātes Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) priekšlikums grozīt KPL 502. pantu paredz iespēju ierobežot liecinieka pratināšanas laiku. Pēc šā priekšlikuma ieviešanas aizstāvības puse jautājumus lieciniekiem varēs uzdot vien tikpat ilgi, cik to tiesas sēdē pirms tam darījuši prokurori. Identiskus ierobežojumus paredzēts noteikt arī pārējiem procesa dalībniekiem.
«Līdzvērtīgs» atšķiras!
Kā jau ziņots, pret šiem priekšlikumiem ir TM un citi krimināltiesību eksperti. Neatkarīgā lūdza TM speciālistiem izvērstu viedokli, kāpēc ministrija neatbalsta grozījumus 502. pantā. Ar TM sabiedrisko attiesību speciālistes Līvas Rancānes starpniecību tika saņemts sekojošs viedoklis.
TM uzsver, ka priekšlikums tika izvērtēts TM darba grupā KPL izstrādei, kurā piedalās visai reprezentabla publika – pārstāvji no izmeklēšanas iestādēm, tiesām, Augstākās tiesas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Ģenerālprokuratūras, kā arī ievērojamākie mācībspēki.
«Darba grupā tika secināts, ka šāds papildinājums ir pretrunā ne tikai KPL 12. panta pirmajai daļai, bet arī KPL 19., 20., 23. pantam, kā arī KPL 48. panta otrās daļas 3. punktam. Būtiski norādīt, ka jēdziens līdzvērtīgs apsūdzības uzturētājam ir būtiski atšķirīgs no līdzvērtīgs aizstāvības, arī cietušā pārstāvības realizētājiem.»
«Īpaši nozīmīgs šis jautājums ir aizstāvības pusei, kurai visbiežāk pirmstiesas procesa laikā nav atvēlētas tiesības piedalīties liecinošo personu nopratināšanā, līdz ar ko visus interesējošos un uz lietu attiecināmos jautājumus aizstāvība var uzdot lieciniekam vienīgi tiesas sēdē. Pratināšanas laika ierobežošana būtiski un nepamatoti ierobežo tiesības uz aizstāvības realizēšanu tiesas sēdē.»
Jāšēz ar hronometru?
Darba grupā ticis uzsvērts, ka minētais priekšlikums ierobežo personas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā. «Ikvienam, kas tiek apsūdzēts noziegumā, ir tiesības uz attiecīgu laiku un līdzekļiem, lai sagatavotu savu aizstāvību, kā arī tiesības uz apsūdzības liecinieku nopratināšanu un tiesības pieprasīt aizstāvības liecinieku klātbūtni un nopratināšanu tajos pašos apstākļos kā apsūdzības lieciniekus. Tas, savukārt, nozīmē, ka nav iespējams ierobežot jautājumu uzdošanas laiku.»
«Būtiski norādīt, ka informācijas apjoms, kas savu procesuālo pienākumu realizācijai nepieciešams apsūdzībai, cietušajam, aizstāvībai katra konkrētā liecinieka nopratināšanai, nevar būt vienāds. Darba grupa pauda neizpratni, vai tiešām plānots, ka tiesa pirms katra prokurora pratināmā liecinieka uzņems laiku, lai pēc liecinieka nopratināšanas pieņemtu lēmumu, cik ilgi to drīkst darīt aizstāvība.»
Nav īstais iemesls
«Vienlaikus darba grupa vērsa uzmanību uz to, ka laiks, ko procesa dalībnieki patērē jautājumu uzdošanai, noteikti nav iemesls, kas traucē saprātīgā termiņā pabeigt kriminālprocesu. Daudz vairāk to ietekmē procesā iesaistīto personu attieksme pret saviem pienākumiem (tajā skaitā neierašanās uz tiesas sēdēm).
Šobrīd spēkā esošais regulējums, kuru darba grupa atzina par pietiekamu, jau paredz mehānismus, kā tiesai ierobežot tādu jautājumu uzdošanu, kuri neattiecas uz lietu. Tikmēr, kamēr katrs procesa dalībnieks iztaujā liecinieku par uz lietu attiecināmiem jautājumiem, pratināšana nebūtu pārtraucama. Līdz ar to darba grupā tika secināts, ka pratināšanas laika mehāniska ierobežošana nebūtu pieļaujama.»
TM arī uzsver, ka A. Judins ir informējis – šobrīd grozījumi KPL 502. pantā tomēr netiks virzīti izskatīšanai Juridiskās komisijas vai Saeimas sēdē.