VESELĪBA: Ko vēs­ta ru­nas ba­nāns?

© f64

Sa­run­va­lo­dai ne­pie­cie­ša­mās ska­ņas ie­zī­mē gra­fi­kā, bet lī­ni­jai, kas ap­vil­kta ap tām, ir ba­nā­na for­ma. Tā­dēļ ru­nas un dzir­des spe­ci­ālis­ti to ie­dē­vē­ju­ši par ru­nas ba­nā­nu. Gra­fi­kā uz ho­ri­zon­tā­lās ass at­tē­lots ska­ņu augs­tums, kas iz­teikts her­cos (Hz), sa­vu­kārt uz ot­ras ass – ska­ņas in­ten­si­tā­te, vien­kār­šāk sa­kot – ska­ļums, kas iz­teikts de­ci­be­los (dB). «Iz­man­to­jot ru­nas ba­nā­nu un klien­ta dzir­des līk­nes, dzir­des spe­ci­ālists var iz­vēr­tēt dzir­des iz­mai­ņu ie­tek­mi uz ru­nas uz­tve­ri ik­die­nā un sniegt ie­tei­ku­mus,» stās­ta ārst­nie­cī­bas ie­stā­des Dzir­des sis­tē­mas kon­sul­tan­te audio­lo­go­pē­de An­na Si­lan­tje­va.

Frek­ven­ču di­men­si­jā ru­nas ba­nāns snie­dzas ap­tu­ve­ni no 100 līdz 8000 Hz, bet ska­ņu in­ten­si­tā­tes di­men­si­jā – no 30 līdz 60 dB. Ja cil­vēks ru­nā ļo­ti klu­si, tad ru­nas ba­nāns gra­fis­ka­jā at­tē­lo­ju­mā pa­vir­zās uz augš­u, uz 0–30 dB. Ja viņš ru­nā ļo­ti ska­ļi, ru­nas ba­nāns sa­vu­kārt vir­zās le­jup. Pa­ras­ta sa­ru­nu va­lo­da ir ap­tu­ve­ni 40–60 dB ska­ļu­mā, bet čuk­stus balss – 10–20 dB. Cil­vē­kam ar nor­mā­lu dzir­di bū­tu jā­dzird čuk­stus balss se­šu met­ru at­tā­lu­mā no ska­ņu avo­ta. Ja ir dzir­des iz­mai­ņas, tad, pa­lie­li­no­ties at­tā­lu­mam no ska­ņas avo­ta, sa­ma­zi­nās in­ten­si­tā­tes lī­me­nis, līdz ar to at­tie­cī­gi pār­vie­to­jas arī ru­nas ba­nāns. «Tas ir pa­mats, kas mums pa­līdz iz­skaid­rot cil­vē­kam, kā­pēc viņš ne­uz­tver kaut kā­das ska­ņas, kā­pēc ir grū­ti ap­gūt sveš­va­lo­das,» sa­ka kon­sul­tan­te. «Mēdz ga­dī­ties, ka arī klien­ta ra­di­nie­kiem trūkst iz­prat­nes – kā gan cil­vēks ne­dzird, ja es vi­ņam kaut ko sa­ku? Ja mēs ar ie­rak­sta pa­lī­dzī­bu de­mon­strē­jam, kā ska­ņu uz­tver cil­vēks ar vāj­dzir­dī­bu, tad arī pā­rē­jie sa­prot, ka tie­šām klien­ta dzir­de ir iz­mai­nī­ta. Ja pie­au­gu­šam cil­vē­kam dzir­de at­bilst nor­mai, viņš uz­tver ska­ņas jau 0–25 de­ci­be­lu ska­ļu­mā. Sa­vu­kārt, ja ir dzir­des trau­cē­ju­mi, tad šī līk­ne sāk šķēr­sot ru­nas ba­nā­nu un at­ro­das gra­fi­ka apakš­ējā da­ļā, kas no­zī­mē, ka cil­vē­kam no­teik­ti ir jā­lie­to dzir­des pa­līg­lī­dzek­ļi. Ja ir smags dzir­des trau­cē­jums – 5. vāj­dzir­dī­bas pa­kā­pe, cil­vēks spēj sa­dzir­dēt ti­kai ska­ņas, ku­ru in­ten­si­tā­te ir 90 dB un lie­lā­ka, un tad var do­māt arī par koh­le­āro im­plan­tā­ci­ju. Ja dzir­de ir la­bā­ka, tad var ru­nāt par da­žā­diem dzir­des apa­rā­tiem.»

Aug­stās un zem­ās ska­ņas

Ik­die­nā mēs īpa­ši ne­do­mā­jam par ska­ņu frek­ven­cēm. Lat­vie­šu va­lo­dā vis­vā­jā­kā akus­tis­kā ener­ģi­ja ir svel­pe­ņiem un šņā­ce­ņiem, līdz­ska­ņiem t un f, sa­vu­kārt spē­cī­ga akus­tis­kā ener­ģi­ja ir pat­ska­ņiem un bal­sī­ga­jiem līdz­ska­ņiem, pie­mē­ram, b, g, m. Pat­ska­ņi lie­lā­ko­ties at­ro­das 200–1500 Hz, bet līdz­ska­ņi 1000–6000 Hz di­apa­zo­nā. Pie­mē­ram, ska­ņa š at­bilst 2000 Hz, bet s – 4000 Hz. «Ru­nas ba­nā­nam vie­nā pus­ē at­ro­das aug­stās ska­ņas – lat­vie­šu va­lo­dā tie ir svel­pe­ņi, šņā­ce­ņi, t un f. Ja cil­vē­kam ir dzir­des iz­mai­ņas, viņš šīs ska­ņas dzird vai nu slā­pē­ti, vai arī ne­dzird ne­maz un vien­kār­ši mē­ģi­na at­šif­rēt, ko sa­ru­nu biedrs sa­ka, pie­mē­ram, uz­min pēc kon­tek­sta vai arī pār­jau­tā,» skaid­ro A. Si­lan­tje­va. «Ja cil­vē­kam ir sen­so­nei­rā­la vāj­dzir­dī­ba, kas sais­tī­ta ar iek­šē­jās auss glie­me­ža sā­ku­ma da­ļas uz­tve­ro­šo mat­šū­ni­ņu no­lie­to­ša­nos, tad vi­ņa dzir­des līk­nē vis­bie­žāk re­dzams kri­tums augst­ajās frek­ven­cēs, tas no­zī­mē, ka vi­ņam būs grū­ti ap­gūt sveš­va­lo­das, pie­mē­ram, fran­ču, an­gļu vai spā­ņu. Sa­vu­kārt pat­ska­ņi un dob­jie bal­sī­gie līdz­ska­ņi da­žā­dās va­lo­dās at­bilst zem­ākām frek­ven­cēm. Ru­nas ba­nā­nu daž­kārt iz­man­to arī lin­gvis­ti­kā, kad mā­ca par da­žā­dām ska­ņām un to frek­ven­cēm. Dzir­des trau­cē­ju­mu līk­nēm ie­spē­ja­mas da­žā­das for­mas. Var būt le­jup­krī­to­ša līk­ne – tas no­zī­mē, ka zem­ās, dob­jās ska­ņas cil­vēks uz­tver la­bi, bet pa­kā­pe­nis­ki vi­ņam ro­das dzir­des kri­tums at­tie­cī­bā uz ru­nai bū­tis­ka­jām frek­ven­cēm: 500, 1000 un 2000 Hz. Kād­reiz var ga­dī­ties, ka cil­vēks ne­sa­klau­sa augst­o frek­ven­ču ska­ņas, pie­mē­ram, 8000 Hz viņš ne­sa­dzird pat 120 dB ska­ļu­mā – tas rak­stu­rī­gi cil­vē­kiem, ku­ri ag­rāk strā­dā­ju­ši trok­šņai­nās ra­žot­nēs, bi­ju­ši pro­fe­si­onā­li au­to­va­dī­tā­ji. Dzir­des trau­cē­ju­mus ra­da arī oto­skle­ro­ze, – sli­mī­ba, kad dzir­des kau­li­ņi ir ie­strē­gu­ši t.s. priekš­tel­pas lo­dzi­ņā starp vi­dus­au­si un iek­šē­jo ausi un pa­liek ne­kus­tī­gi. Dzir­des pār­bau­dē mēs no­sa­kām ska­ņas va­dā­mī­bu, uz­lie­kot aus­ti­ņas uz ausīm (gai­sa va­dā­mī­bu) un pēc tam uz aizauss pau­gu­ri­ņa (kau­lu va­dā­mī­ba). Oto­skle­ro­zes ga­dī­ju­mā re­dza­ma diez­gan lie­la at­šķi­rī­ba starp abām pār­bau­des līk­nēm. Var būt arī ap­griez­tā līk­ne, kad cil­vēks slik­tāk uz­tvert dob­jās ska­ņas, bet aug­stās var dzir­dēt la­bāk. Lat­vi­jas po­pu­lā­ci­jā pie­au­gu­šiem cil­vē­kiem vis­bie­žāk ir sen­so­nei­rā­lā vāj­dzir­dī­ba.»

Dzir­des pār­bau­de

At­tīs­tī­to val­stu ie­dzī­vo­tā­ji skrī­nin­ga iz­mek­lē­ju­mu dzir­dei veic kat­ru ga­du un re­gu­lā­ri ap­mek­lē dzir­des spe­ci­ālis­tus, jo se­viš­ķi tie, ku­ri strā­dā pro­fe­si­jās, kur ne­pie­cie­šams daudz ko­mu­ni­cēt ar cil­vē­kiem. Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­ji vis­bie­žāk ne­stei­dzas pār­bau­dī­ties. Pat ja ir pa­ma­nī­ju­ši pirm­ās dzir­des iz­mai­ņas, lie­lā­ko­ties vi­ņi no­gai­da 5–6 ga­dus un do­das pie spe­ci­ālis­ta, kad dzir­des trau­cē­jums jau ir ie­laists. Ma­ziem bēr­niem si­tu­āci­ja ir la­bā­ka, jo vi­ņus no­vē­ro gan ār­sti, gan pe­da­go­gi mā­cī­bu ie­stā­dēs. Ja lo­go­pē­dam il­gi ir pro­blē­mas ie­mā­cīt bēr­nam kā­du ska­ņu, audzēk­nis īs­ti ne­prot kon­cen­trē­ties dar­bam, bie­ži pie­ļauj rak­stī­ša­nas kļū­das, tas var ra­dīt aiz­do­mas par dzir­des trau­cē­ju­miem. Bēr­nam var veikt dzir­des pār­bau­di ar va­lo­du – tas no­zī­mē, ka pār­bau­da dzir­di ar augs­tu frek­ven­ču vār­diem (pie­mē­ram, suns, sē­ne, se­ši) un ze­mu frek­ven­ču vār­diem (mā­ja, bum­ba, la­pa). Ja bērns kon­krē­tā at­tā­lu­mā ne­var uz­tvert šos vār­dus, tad lo­go­pēds se­ci­na, ka va­rē­tu būt ten­den­ce uz dzir­des trau­cē­ju­miem. Tā­lā­kais ir ve­cā­ku zi­ņā.

Kad cil­vēks ar aiz­do­mām par dzir­des trau­cē­ju­miem no­nāk pie dzir­des spe­ci­ālis­ta, vi­ņam veic dzir­des pār­bau­di, lai no­teik­tu ska­ņu gai­sa un kau­lu va­dā­mī­bu, kā arī ska­ņu dis­kom­for­ta sliek­sni – ska­ņu, kas šķiet jau pā­rāk spē­cī­ga un ko ilg­sto­ši viņš ne­spē­tu iz­tu­rēt. Tas va­ja­dzīgs, lai iz­vē­lē­tos dzir­des pa­līg­lī­dzek­ļiem ri­si­nā­ju­mu, kas no­dro­ši­na kva­li­ta­tī­vu ska­ņu. Dzir­des stā­vok­ļa da­tus ap­ko­po audio­gram­mā. In­ter­vā­lu starp dzir­des sliek­sni (pa­šu klu­sā­ko ska­ņu, ko cil­vēks sa­klau­sa) un ska­ņu dis­kom­for­ta sliek­sni sauc par dzir­des lau­ku (ro­be­ža starp vis­klu­sāk un vis­ska­ļāk sa­klau­sā­mo ska­ņu). Dzir­des trau­cē­ju­mus ie­da­la vai­rā­kās pa­kā­pēs at­ka­rī­bā no dzir­des sliek­šņa. Pie­au­gu­šam cil­vē­kam dzir­des sliek­snis at­bilst nor­mai, ja ska­ņas da­žā­dās frek­ven­cēs tiek uz­tver­tas 0–25 dB ska­ļu­mā. 1. pa­kā­pes trau­cē­jums at­bilst 26–40 dB; 2. pa­kā­pes – 41–55 dB; 3. pa­kā­pes – 56–70 dB; 4. pa­kā­pes – 71–90 dB; 5. pa­kā­pes – 90 dB un vai­rāk.

Dzir­des teh­no­lo­ģi­jas

«Ja audio­gram­mā dzir­des līk­nes at­ro­das ru­nas ba­nā­na vi­dū un apakš­ējā zo­nā, tad cil­vē­kam ie­tei­cams lie­tot dzir­des apa­rā­tus,» sa­ka Dzir­des sis­tē­mu kon­sul­tan­te. «Da­ži cil­vē­ki, ku­riem dia­gnos­ti­cē­ta 1. pa­kā­pes sen­so­nei­rā­la vaj­dzir­dī­ba, ne­lie­to dzir­des apa­rā­tus, ja vi­ņam ik­die­nā nav daudz jā­ko­mu­ni­cē. Sa­vu­kārt, ja šāds cil­vēks strā­dā lie­lā uz­ņē­mu­mā, ik­die­nā sa­zi­nās da­žā­dās va­lo­dās, tad vi­ņam dzir­des teh­no­lo­ģi­jas no­teik­ti ir va­ja­dzī­gas.» Ie­ska­tu par dzir­des pa­līg­lī­dzek­ļu vei­diem un to iz­vē­li cil­vē­kiem ar da­žā­dām vāj­dzir­dī­bas pa­kā­pēm Mā­jas la­sī­tā­ji va­rē­ja gūt žur­nā­la šā ga­da 18. jū­li­ja nu­mu­rā. To iz­vē­les un pie­lā­go­ša­nas pro­cess no­tiek cie­šā sa­dar­bī­bā ar dzir­des spe­ci­ālis­tu un pra­sa ab­pu­sē­ju ie­in­te­re­sē­tī­bu.

No­de­rī­gi!

Ko­mu­ni­cē­jot ar vāj­dzir­dī­giem cil­vē­kiem:

jā­at­ro­das pre­tī klau­sī­tā­jam

pre­cī­zi jā­ar­ti­ku­lē ska­ņas

jā­ru­nā mie­rī­gi

jā­ru­nā pēc ie­spē­jas vien­mē­rī­gā tem­brā

jā­vei­do cil­vē­kam sa­pro­tams stās­tī­jums (var uz­svērt at­slē­gas vār­dus)

jā­ma­zi­na fo­na trok­šņi

Raksts ta­pis sa­dar­bī­bā ar ārst­nie­cī­bas ie­stā­di Dzir­des sis­tē­mas

(at­tē­lu pa­rak­sti)

AUGS­TUMS UN SKA­ĻUMS. Tā iz­ska­tās da­žā­das ska­ņas, vēr­tē­jot her­cos un de­ci­be­los

PĀR­BAU­DĪ­SIM! Ārst­nie­cī­bas ie­stā­des Dzir­des sis­tē­mas kon­sul­tan­te audio­lo­go­pē­de An­na Si­lan­tje­va aici­na ne­at­likt pār­bau­di, ja šķiet, ka dzir­de pa­slik­ti­nā­ju­sies

Svarīgākais