Latvijai iespējamas lielas problēmas ar pensiju izmaksu nākotnē

Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.

Kaut līdz pensijai vēl ir tālu, 37 gadus veca mārketinga speciāliste Alija Gaņijeva par savām vecumdienām domā jau tagad. Viņa raidījumam “de facto” stāsta, ka gribētu nodzīvot vismaz līdz 90 gadiem un pensijas vecumā neciest finanšu grūtības. Sieviete seko līdzi savam uzkrājumam otrajā pensiju līmenī, ar ienesīgumu ir apmierināta - pērn tas pārsniedza 10 %. Papildus viņa krāj brīvprātīgi, ieguldot trešajā pensiju līmenī.

Valdības lēmumu pārvirzīt 1% no viņas nodokļiem uz 1. pensiju līmeni viņa neatbalsta. “Skatoties uz statistiku, cik mums ir vecāka gadagājuma cilvēku un skaitot matemātiski, ir risks, ka man varētu būt apgriezta pensija. Ko es tiešām nevēlētos. Jo esmu apzinīga iedzīvotāja un maksāju nodokļus, arī pati krāju. Un negribētos tādu vilšanos savās vecumdienās,” saka Alija Gaņijeva.

Pirmajā pensiju līmenī iemaksātais sociālais nodoklis aiziet valsts makā, no kura maksā pensijas šodienas pensionāriem. Otrā līmeņa iemaksas aiziet privātajiem pārvaldniekiem. Šī nauda pelna finanšu tirgū. Ar domu, ka naudai jāstrādā, valsts pamazām cēla 2. līmeņa iemaksas. Taču tagad grib spert soli atpakaļ. Kāpēc? Lai kompensētu nodokļu izmaiņas, kuru dēļ strādājošie saņems vairāk. Citiem vārdiem - lai lāpītu pamatbudžeta iztrūkumu.

Ja budžeta deficīta rādītājs neiekļautos noteiktajos rāmjos, nākamos četrus gadus būtu visai skarba budžeta izdevumu mazināšana. “Ja šogad tas notiktu, nākamgad mums būtu jāmazina par 120 miljoniem un ceturtajā gadā no šī brīža - par 460 miljoniem. Lai izvairītos no šādas budžeta deficīta situācijas un atrisinātu problēmu, šis ir tehniski un arī ekonomiski labākais risinājums, kādu valdība varēja atrast,” teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Pagaidām papildu nauda pensiju speciālajam budžetam nebija īpaši steidzami jāmeklē. Uzkrājums tajā palielinās - uz 2024. gada 1. septembri tas sasniedza 1 718,5 milj. eiro. No tā 1 020 milj. eiro ir noguldīti Valsts kases termiņnoguldījumos. Kā sacīja VSAA direktores vietniece Inta Podmoskovnaja, no noguldītajiem līdzekļiem līdz 2027. gadam tiks iegūti papildu ieņēmumi 107, 8 milj. eiro apmērā.

Vienlaikus izdevumi pensijām pieaug. Bet uzkrājuma proporcija pret speciālā budžeta ieņēmumiem gadu laikā krīt. “de facto” noskaidroja: novirzot papildprocentu 1. pensiju līmenī, speciālajā budžetā četros gados iepludinās vairāk nekā pusmiljardu eiro: 2025. gadā - 104 milj. eiro, 2026. gadā - 162 milj. eiro, 2027. gadā - 171 milj. eiro un 2028. gadā - 179 milj. eiro. Ko ar tiem darīt, izpildītājiem vēl nav teikts. “Mums vispār nav nekādu aprēķinu par šī brīža valdības politiskām iniciatīvām,” sacīja VSAA direktores vietniece I. Podmoskovnaja.

Valsts apsola: to, ko cilvēks iegulda pirmajā pensiju līmenī, viņš saņems pensijas laikā. Turklāt šo naudu indeksē atbilstoši algu izmaiņām valstī. Jo vairāk strādājošo un jo vairāk viņi pelna - jo lielāks indekss. Un otrādi. Bet mazāk par iemaksāto tas nevar būt.

Turpretim banku pārvaldītā nauda var un mēdz piedzīvot zaudējumus.

Šo argumentu piesauc Finanšu ministrija. Tā rēķina šādi: ja ir 2000 eiro alga, un papildu 1% iedod valstij, nevis bankām, tad nākotnes pensija būs par 50 centiem lielāka. No citām nodokļu izmainām ieguvums 41 eiro būs jau tagad. “Mēs redzam, ka, pārliekot procentu pirmajā līmenī, nevis vienkārši noņemot nost, nākotnes pensionārs no tā necieš,” uzsvēra labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Citādi rēķina Latvijas Banka. Tā savā analīzē pieņem: šis risinājums paliek uz visiem laikiem, pensiju 2. līmenis nes lielāku peļņu, bet valsts pusē ienesīgums kļūst mazāks. Tad strādājošais ar vidējo algu pēc 25 gadiem saņems par 8 eiro mazāku pensiju.

No valsts puses skats atšķiras. Solījumu izpilde nākotnē valstij maksās dārgi. “Tā soļa rezultātu mēs nejūtam šogad, mēs nejūtam pēc diviem, trim vai pieciem gadiem. Tā problēma materializēsies pēc gadiem 20-30, kad tās cēloņi potenciāli būs aizmirsti. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas Banka ir pret šādu soli,” raidījumam “de facto” sacīja Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ilgāku prognozi valsts rīcībai finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) tiešām nebija gatavs sniegt: “Jūs no manis prasāt, lai es noprognozētu 30 gadus uz priekšu. Šobrīd demogrāfijas situācija izskatās atšķirīga. Bet es gribu teikt, ka tā sistēma ir pašregulējoša. Vienmēr valstis meklē risinājumus, lai nodrošinātu pietiekamu pensiju vai sociālo nodrošinājumu.”

Meklēt risinājumus vajadzēs, visticamāk, jau drīz. Nākamgad noslēgsies 10 gadus ilgusī pensionēšanās vecuma celšana līdz 65 gadiem. Pensionāru skaits turpmākajās desmitgadēs sāks palielināties. Pelnītāju skaits, pretēji, kritīs. Savās jaunākajās prognozēs, ko prezentēs oktobrī, bet ar ko “de facto” varēja iepazīties - Latvijas Banka paredz, ka 2060. gadā uz vienu pensionāru būs ne vairs 2,8 pelnītāji, kā tagad, bet gan 1,5. Vidējā pensija būs vien 27% apmērā no vidējās algas.

Kādi ir nākotnes rīcības modeļi iepretim prognozēm un vai speciālais budžets ir gatavs nākotnes slodzei? No intervijas Labklājības ministrijas eksperti atteicās. Labklājības ministrs U.Augulis (ZZS) cer uz ekonomikas likumsakarībām: “Ekonomika ir cikliska - augšā, lejā. Bet nekad iepriekšējais zemais līmenis nebūs nākotnē tik zems. Līdz ar to mēs rēķināmies ar ekonomiskajiem cikliem.”

Diskusijās par otro pensiju līmeni finanšu ministrs kā nevēlamu scenāriju ne reizi vien ir pieminējis Igaunijas pieredzi. Tur otro pensiju līmeni padarīja par brīvprātīgu, ļaujot izņemt uzkrājumus. Naudu izņēma aptuveni trešdaļa jeb 250 tūkst. dalībnieku.

Runājot par reformas sekām, Igaunijas Bankas ekonomists Lauri Matsulevičs intervijā “de facto” pastāstīja, ka īstermiņā tas veicināja patēriņu, taču ilgtermiņā palielina spiedienu uz 1. pensiju līmeni. “Cilvēki joprojām sagaida, ka viņi saņems jēgpilnu pensiju, kad viņi aizies pensijā. Tā kā vecāka gadagājuma cilvēku skaits pieaug neproporcionāli darbspējas vecuma cilvēkiem, tas palielina politisko spiedienu un arī, iespējams, palielina spiedienu uz valsts pensiju sistēmu,” uzsvēra Igaunijas Bankas ekonomists.

Potenciālie rīcības virzieni valstīm ir līdzīgi. Igaunijā no 2027. gada pensionēšanās vecumu noteiks, balstoties uz prognozēto dzīves ilgumu. Nākotnē arī Latvijai varētu būt grūti izvairīties no tādiem nepopulāriem soļiem, kā nodokļu celšana, imigrācijas veicināšana vai pensionēšanās vecuma celšana.