Vairāki slēpošanas kalni sezonu jau ir sākuši, un to īpašnieki vērtē kā agru startu. Viņi cer, ka šoreiz neatkārtosies pērnā gada scenārijs, kura rezultātā pāris trases bijušas spiestas savu darbību beigt.
«Pagājušais gads bija tiešām briesmīgs, jo praktiski trases tā arī neizdevās palaist. Ja situācija atkārtosies, tad, ļoti iespējams, vairākiem šīs nozares spēlētājiem tas būs pēdējais. Cik zinu, pēc neveiksmīgās sezonas pāris objektu šogad vairs netiks atvērti, piemēram, Jēkaba grava un Līgatnes trase,» skaidro Latvijas Slēpošanas trašu asociācijas vadītājs un Kaķīškalna īpašnieks Rolands Rapa. Par spīti melnajam caurumam pērn – šogad, iestājoties pastāvīgam un ilgākam salam, kas bija zem mīnus 3,5 grādiem, vairāki slēpošanas kalni sarosījušies un sākuši gatavot sniega segu. Pagājušo svētdien pirmās bezdelīgas jau varēja iemēģināt tikko sapūsto klājumu – arī Kaķīškalnā sākuši ar Mazo kalnu, nu jau ir gatavs arī Lielais, bet no šīs nedēļas vidus – arī slidotava. Cenas arī nav mainījušās. Tagad tikai jātur īkšķis, lai sniegs noturētos – tā sega ir gana bieza, lai to nespētu nokost neliels atkusnis. Taču – ja termometra stabiņš pakāpsies līdz plus 5 un augstāk un uznāks lietus, «tad gan būtu bēdīgi», atzīst R. Rapa un arī citi nozarē strādājošie – it īpaši Kurzemē, kur jau brīvdienās sola siltāku laiku nekā pārējā Latvijas teritorijā. Viņš norāda: nebūtu gan brīnums, ja tā arī notiktu, jo vispār tā ir pierasta lieta, ka sezona tā īsti sākas janvārī. Patiesībā jau decembris un janvāris kalniem ir tie aktīvākie mēneši, jo uz pavasara pusi daļa slēpotāju atslābst vai arī dodas sportot uz lielākiem kalniem aiz Latvijas robežām.
Žagarkalna pārstāvis Vadims Kameņevs teic, ka patlaban sniegu, kas sapūsts gan Žagarkalnā, gan Cīruļkalnā no pusmetra līdz pat pusotram metram, izmēģinot lielākie slēpošanas cienītāji, bet vairākums tomēr gaidot brīdi, kad būs pieejams pilns pakalpojumu komplekts. Tas šogad nav papildināts, jo prasa lielākas investīcijas, ko šobrīd nevarot atļauties. Atšķirībā no dažām citām vietām, kur spēts noturēt izmaksas pērnā gada līmenī, te esot bijuši spiesti pacelt cenrādi vidēji par 5–7%. Tas gan, kā viņš zinot, neesot lielākais kāpums nozarē, jo dažviet tas esot ievērojami audzis. Arī Baiļos Valmieras pusē, kur patlaban pilnīgā kārtībā ir divas trases, maksas pakalpojumi esot «pārstrukturēti» un cenas pamainījušās, gan nenosaucot – cik konkrēti. Citādi gan viss esot kā jau ierasts.
Kurzemes pusē Milzkalnē vairākas trases un pacēlāji arī jau gatavi, taču sniega sporta baudītāju gan vēl esot pamaz, bilst Milzkalna administrators Jānis Behmanis. Viņš novērojis, ka daudziem kā signāls ir dabiskā sniega parādīšanās – līdzko tas uzkrīt, tā infotelefons uzreiz esot karsts un visi prasot par pacēlājiem un arī cenām. Tās šajā trasē, tāpat kā Ventspils slēpošanas kalnā Lemberga hūte, palikušas nemainīgas. Abās šajās vietās šosezon būs iespēja saņemt atlaides. Lemberga hūtē varēs daļēji norēķināties ar ventiem, kurus savā īpašumā var iegūt ikviens Latvijas iedzīvotājs, sola Olimpiskā centra Ventspils valdes priekšsēdētājs Uldis Boitmanis.
Ventspilī apmeklētāju rīcībā šobrīd ir viena slēpošanas trase un kameršļūkšanas trase, kā arī bezmaksas bērnu kalniņš. Bet vēlāk tiks atvērta arī otra slēpošanas trase un snovparks. Uz turieni trenēties gatavojas braukt arī Latvijas izlase snovbordā, jo pērn paplašinātā Ventspils snovborda trase ir vienīgā Latvijā, kur ir tik sarežģītas un dažādas figūras. Snovotāju rīcībā būs arī gaisa spilvens jeb airbag, lai entuziasti varētu trenēties sarežģītos lēcienos un bez riska piezemēties.