IZM nezina, ko iesākt ar trim miljoniem eiro

Jaunajam pedagogu algu modelim jābūt gatavam nākamā gada maijā, un citādu attīstības scenāriju izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile uzskata par neiedomājamu. Tikai tādā gadījumā nozare varot cerēt uz trim miljoniem eiro, taču – ko ar tiem iesākt, ministrijai nav atbildes.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome, tiekoties ar ministri, aprādīja, ka «algu ziņā nekad iepriekš pedagogi nav bijuši dziļākā bedrē kā šobrīd, kad minimālā alga valstī no zemākās skolotāja darba samaksas atšķirsies tikai par 60 eiro». Izskanēja bažas, ka situācija nemainīsies vēl 20 gadu, kamēr nenomainīsies pedagogu sastāvs un pašreizējie politiķi, kas savus solījumus nepilda jau gadiem. Ministre gan iebilda, ka tik ilgs laiks diez vai būs vajadzīgs un viņas prioritāte ir pedagogu algas: «Ja man vajadzētu izvēlēties, vai iepirkt skolēniem nepieciešamo tehniku vai nokrāsot kādas skolas sienas, noteikti izvēlētos skolotāju algas.» Diemžēl no savas puses viņa nevarot solīt to, «ko nevar solīt». «Ideālajā variantā: maijā top visām pusēm pieņemams modelis, tiek piešķirti vairāk nekā trīs miljoni eiro, un valdības attieksme mainās, jo nākas atzīt, ka mājasdarbs ir izdarīts – jaunā sistēma ir saprotama. Būtu labi, ja tad valdība teiktu: novērtējam pedagogu darbu un atvainojamies, ka nevaram gadiem pildīt viņiem dotos solījumus,» teica M. Seile, vēlreiz atgādinot, ka no jaunajām politikas iniciatīvām, kurās tika pieprasīti papildu 110 miljoni eiro, valdība atbalstījusi tikai 6,5 miljonu piešķiršanu: 4 miljonus augstākajai un 2,5 miljonus – profesionālajai izglītībai. Viņa apliecināja, ka arī turpmāk IZM sadarbosies ar nozari, lai nebūtu tā, ka «maijā ministrija no atvilktnes izņem nevienam nezināmu modeli». Patlaban pie tā tiekot aktīvi strādāts – ir izveidotas trīs darba grupas: modeļa izstrādes, aprobācijas un ieviešanas vadības. No trim projekta blokiem pirmais tuvojas noslēgumam. Diemžēl – ko darīt tad, ja vairāk par trim miljoniem nozare nesaņems, IZM finanšu un nodrošinājuma departamenta vadītājs Elmārs Martinsons nevarēja paskaidrot: negribot nedz skriet pa priekšu notikumiem, nedz atjokoties, ka tie tiks sadalīti uz galviņām – katram pa desmit centiem.

Valsts sekretāres vietniece Evija Papule skaidroja, ka jaunais pedagogu darba samaksas modelis ļaus mazināt atalgojuma atšķirības starp laukiem un pilsētām, skolēnu ziņā mazām un lielām skolām. Modelis sakārtos skolu tīklu pašvaldībās, kā arī paaugstinās izglītības kvalitāti, izlīdzinot skolēnu mācību sasniegumu rezultātus laukos. Attiecībā uz klašu piepildījumu IZM piedāvā šādus skaitļus: sākot no astoņiem skolēniem tā saucamajās mazajās skolās, kurās mācās mazāk par 100 audzēkņiem, līdz 19 – tajās, kur ir vairāk par 700. Lielāki iebildumi no Latvijas Pašvaldību savienības ir izskanējuši pret vidusskolas klašu atvēršanas iespējām. IZM uzskata, ka novados šim ciparam nevajadzētu būt zem 14, bijušajos rajona centros – 18, reģionālās nozīmes pilsētās – 22. Vairāki pašvaldību vadītāji domā, ka tik mehāniski nedrīkstētu rīkoties un klasi varētu atvērt arī ar, piemēram, 10 vai 12 skolēniem. IZM gan norāda, ka arī tādā gadījumā vietvarām jārēķinās ar līdzfinansējumu.