Pie Ministru kabineta sanākušie pedagogi šodien nedziedāja, neklaigāja un neko nepieprasīja. Aptuveni 300 skolotāju no visas Latvijas bija pulcējušies, lai ar skumjām pieminētu slēgtās skolas un atlaistos kolēģus.
Daļa skolotāju bija tērpušies melnās sēru drānās, akcijā piedalījās arī daudz atbalstītāju no malas, kas paši skolās nestrādā. Stundu ilgās protesta akcijas laikā pie pedagogiem neatnāca neviens no valdības pārstāvjiem – ne ministru prezidenta vietnieks, ne izglītības ministre Tatjana Koķe. Akcijas noslēgumā skolotāji palaida gaisā melnus balonus ar aicinājumu „Glābiet izglītību!” „Ja tur sēdošie mūs nedzird, atliek vien cerēt, ka tur, augšā, sadzirdēs,” teica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš.
Arodbiedrība šodien izplatījusi valdībai adresētu aicinājumu, kurā norāda: „Ciniski izklausās vārdi par izglītības kvalitātes, pieejamības un efektivitātes nodrošināšanu, ja mums jādomā, kā nosargāt tās vērtības, ko līdz šim esam tik rūpīgi veidojuši. Maskējoties aiz vārda „reforma”, tiek bezatbildīgi grauta izglītības sistēma. Rezultātā tiek apdraudēta obligātās pamatizglītības pieejamība, jo nav pārliecības, ka visiem bērniem būs iespēja nokļūt skolā un uzsākt mācības.”
Izglītības un zinātnes nozarei 2009.gadā finansējums samazināts par 186 miljoniem latu, bet 2010.gadā tas plānots 250 miljonu latu apmērā. 2009.gada valsts budžeta grozījumos finansējums mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu darba samaksai ir samazināts par 101 milj. latu (-50%), bet 2010.gada budžeta projektā šo mērķdotāciju plānots samazināt vēl par 60 milj. latu (-22,5%). „Vai tas ir saprātīgs samazinājums prioritārai nozarei?” vaicā LIZDA un kategoriski pieprasa pārtraukt finansējuma samazināšanu izglītībai un zinātnei.
Kā nra.lv atzina vairums aptaujāto skolotāju, pedagogi ir gatavi radikālākām protesta formām un arvien pieaug atbalsts streika idejai. J. Krastiņš atzīst, ka noskaņojums ir atšķirīgs un pedagogu vidū pietrūkst vienotības, taču spriež, ka oktobra algas būs gana vienojošs faktors, lai sadusmotu visus skolotājus bez izņēmuma. Jau tagad arodbiedrība saņem arvien vairāk aicinājumu no pirmorganizācijām un dažādām izglītības iestādēm, kas pieprasa organizēt vispārēju streiku. J. Krastiņš norāda, ka neizbēgami tuvojas mirklis, kad kritiskā masa būs sasniegta un streiks notiks. Par to tiks lemts septembra vidū LIZDA padomes sēdē, kad tiks apkopots pirmorganizāciju viedoklis.