Liepājā uzpūš cerību liesmiņas

Liepājas metalurga (LM) maksātnespējas administrators Haralds Velmers vakar atdeva rūpnīcas atslēgas uzņēmuma jaunajiem īpašniekiem apmaiņā pret pirmo rūpnīcas izpirkšanas maksājumu 20,5 miljonu eiro apmērā.

Līdz ar naudu LM jaunie īpašnieki deva kārtējo solījumu atsākt Liepājā metāla kausēšanu un tērauda velmēšanu. Ukrainas KVV Group Latvijas meitas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Kovaļenko par darba atsākšanas termiņu vakar nosauca februāra pirmo vai otro nedēļu – vidējo aritmētisko starp iepriekšējiem solījumiem atsākt darbu vai nu janvārī, vai varbūt tikai martā.

Nenoteiktība ar darba atsākšanas termiņiem izraisa nervozitāti tāpēc, ka KVV Grupas solījumi seko vairākām gadiem nepildītu solījumu sērijām, par kurām jau skaidrs, ka tās bija mānīšanās vai krāpšana. Vispirms, protams, bija uzņēmuma iepriekšējo īpašnieku Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala apgalvojumi, ka uzņēmums zeļ un plaukst, kā to apliecināja arī revidentu un auditoru parakstītie pārskati par uzņēmuma darbu. Sekoja bijušā finanšu ministra Andra Vilka publiski izrādītā nelikšanās ne zinis par uzņēmumu, kuram valsts galvojusi aizņēmumu apmēram 70 miljonu eiro apmērā. Kad uzņēmuma sabrukuma draudi kļuva nepārprotami, Valda Dombrovska valdība visu 2013. gadu izlikās, ka meklē šīm problēmām risinājumu. Valsts policija sāka meklēt un vēl šobaltdien meklē uzņēmumā pazudušos 200 miljonus eiro.

KVV Group solījumiem joprojām gribas ticēt, kaut gan arī tā jau paguvusi sasolīt neizpildīto. Ar 2014. gada 11. septembri datēta KVV Group preses relīze ar nosaukumu «KVV Group» plāno atsākt «Liepājas metalurga» darbību šī gada beigās. Var jau atrunāties, ka tur tika apsolīta tikai «plānošana», ar ko KVV Group droši vien nodarbojās, nevis LM darbības atsākšana, bet tas liek ar aizdomām uztvert to, ko I. Kovaļenko teica vakar – vai tur atkal neslēpjas kāda vārdu spēle? Pieņemsim, ka ar 20,5 miljonu eiro ieguldīšanu KVV Group ir atpirkusies no tādām aizdomām. Turpmāko desmit gadu laikā KVV Group jāizmaksā līdz darījuma nominālajiem 107 miljoniem eiro atlikusī nauda.

Par nākotni desmit gadu garumā grūti apgalvot kaut ko noteiktu, bet varētu būt tā, ka KVV Group cer izpirkt uzņēmumu par tik lielu naudu, cik liela būs tīrā peļņa desmit gados. Lai šādu peļņas masu sasniegtu, KVV Liepājas metalurgs sola nodarbināt līdz pat 1300–1400 cilvēku. Tas būtu tikai nedaudz mazāk nekā LM ziedu laikos, kas izrādījās uz Latvijas valsts rēķina apmaksāts teātris. I. Kovaļenko precizēja, ka vidēji šādās neliela izmēra metalurģijas rūpnīcās Eiropā strādā 500–800 darbinieku, bet uz 1300–1400 darbiniekiem KVV Liepājas metalurgs varētu tikties. Vispirms ir jāatsāk metāla kausēšana un velmēšana, bet tālāk jālūkojas uz iespējām dažādot uzņēmuma sortimentu, kas pamatotu nodarbināto skaita palielināšanu.

LM krāšņu un citu iekārtu uzturēšanai darboties spējīgā stāvoklī vairāk nekā gadu tika nodarbināti 250–260 cilvēku un iztērēts tik daudz naudas, cik vakar kompensēja uzņēmuma pircēji. Bezdarbnieku statusu pēc LM darbības apturēšanas ieguva 1345 cilvēki, no kuriem jaunas darba vietas ieguvuši apmēram puse atlaisto.

Attiecībā uz LM darbiniekiem Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers piebilst, ka viņu atlaišana bijis «klasiskais darbinieku uzmešanas gadījums Latvijā». Proti, starp uzņēmuma faktisko apturēšanu un darbinieku juridisko atlaišanu bijis periods, kad cilvēki tikai skaitījušies darbā par minimālo algu, tāpēc bezdarbnieku pabalsti viņiem aprēķināti zemāki, nekā būtu aprēķināti no atalgojuma tad, kad viņi reāli strādāja. Nu jau arī rūpnīcas oficiālās dīkstāves laiks pārsniedz bezdarbnieku pabalsta izmaksāšanas ilgumu Latvijā. Tomēr, pēc Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska stāstītā Neatkarīgajai, tikai pāris desmiti no bijušajiem LM darbiniekiem lūguši pašvaldībai palīdzību, kādu pilsēta apsolījusi ārkārtas situācijās nonākušiem cilvēkiem. KVV Liepājas metalurgs augstākajiem menedžeriem jārēķinās ar to, ka ne visi no LM atlaistie metīsies atpakaļ uz uzņēmumu pie pirmās izdevības un bez kaulēšanās par algām u.c. nosacījumiem. KVV Liepājas metalurgs publiskais solījums ir maksāt tādas algas, kādas tās dažādām darbinieku kategorijām bija tad, kad LM metālu kausēja.

LM darbības atsākšana Liepājai kopumā ir pat svarīgāka nekā atsevišķiem cilvēkiem. Tagad LM būtu kārta nodrošināt pilsētai ieņēmumus, lai tā varētu palīdzēt nākamajiem apdraudētajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem. «Zinu, ka Liepājas zivju pārstrādātāji, tekstilizstrādājumu un veļas ražošanas uzņēmumi sakarā ar Krievijas rubļa kursa krišanos jau pamazām sāk samazināt savus darba apjomus un prognozē apgrozījuma kritumu,» teica U. Sesks.