Ķemeru sanatorijas pārdošana nekliedē bažas
Paužot bažas par tālāko Ķemeru sanatorijas likteni, Valsts kultūras pieminekļu inspekcija (VKPAI) iesaka likumdošanā paredzēt normu, kas ļautu atsavināt objektu bez atlīdzības, ja tas netiek apsaimniekots.
«Diemžēl vēl šobrīd cīnāmies ar sekām, kas radušās no lēmumiem, kuri tika pieņemti pirms 17–18 gadiem. Netika izvēlēts tas ceļš, kas savulaik tika rosināts, proti, lai Ķemeru sanatorija nonāktu valsts īpašumā,» Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē teica VKPAI vadītājs Juris Dambis, paužot cerību, ka grūtākais periods šai Eižena Laubes projektētajai ēkai tomēr esot aiz muguras. Par laimi, patlaban situācija sanatorijā nav pasliktinājusies, uzsvēra VKPAI Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris, kas pirms pāris dienām par to pārliecinājies savām acīm. Pirms diviem gadiem objekts bijis atstāts novārtā, bet šobrīd tā nevarot teikt. Lai gan apkure nav pieslēgta, tas nav atstājis postošu ietekmi uz telpām. No pagrabstāva esot izsūknēts gruntsūdens. Vissliktākajā stāvoklī esot vestibils.
Abi inspekcijas pārstāvji solījās arī turpmāk sekot līdzi sanatorijā notiekošajam, taču rosināja panākt likumdošanā izmaiņas – ietvert līgumos nosacījumu, kas bezdarbības gadījumā ļautu atsavināt objektu bez atlīdzības. Tas gan būtu darāms tādās situācijas, kad jāglābj no bojāejas valsts nozīmes kultūrvēsturiskie pieminekļi un citas sankcijas nedarbojas. Patlaban atsavināt var tikai pret kompensāciju, kas vienam otram neapzinīgam īpašniekam pat būtu labākais risinājums. J. Dambis ir pārliecināts – ja divus trīs objektus šādā veidā atņemtu, tas būtu nopietns signāls, kas liktu citiem sarosīties.
Vēl izskanēja šāds ieteikums: īpašnieka bezdarbības gadījumā pašvaldībai savest kārtībā ēku un piedzīt naudu no apsaimniekotāja. Ja to neizdodas izdarīt, tad īpašumu atņemt un izdevīgi pārdot citam.
Daļa deputātu neslēpa bažas, ka šādu scenāriju arī nāksies īstenot, jo neviens nezinot, vai jaunais sanatorijas īpašnieks Aleksandrs Gusakovs spēj un grib atjaunot sanatoriju. Jānis Ādamsonsš mudināja pašvaldības vai maksātnespējas administratoru vērsties Drošības policijā ar iesniegumu, lai tā pārbauda A. Gusakova pagātni. Ingunai Rībenai vēl lielākas aizdomas rada Krievijas uzņēmēja biznesa partneris Andrejs Danengiršs, kurš esot viens no lielākajiem nodokļu parādniekiem. Neviens gan – ne maksātnespējas administrators Ainars Kreics, ne Ekonomikas ministrijas pārstāvis Kaspars Lore, ne Jūrmalas mērs Gatis Truksnis neuzskatīja, ka viņu pienākumos ietilpst šādas informācijas pārbaude – arī likums to neparedzot. «Šis ir privāttiesisks darījums, kreditori nolēma viņam pārdot, un es kā administrators slēdzu darījumu, cerot uz to labāko. Pilnīgu garantiju neviens nevar dod. Jā, Gusakovs iepriekš pēc izsoles drošības naudas iemaksas iebuksēja, bet kādas ir alternatīvas?» teica A. Kreics. Viņš arī norādīja – lai vai kā, vismaz miljons eiro jau ir atgūti. Tomēr viņš cerot, ka tiks samaksāta arī atlikusī daļa no 3,5 miljoniem eiro.
Viedokļi
Gatis TRUKSNIS, Jūrmalas mērs:
– Tagad var tikai cerēt uz to labāko, ka neviens nevēlēsies nomest zemē 3,5 miljonus eiro, lai pēc tam neko nedarītu. Darīsim katrs savu lietu, mēs sakārtosim publisko infrastruktūru, privātais – privāto.
Romualds RAŽUKS, deputāts:
– Jāpriecājas, ka šajā bēdu lejā vispār notiek kāda pozitīva virzība. Ja reiz valsts nevēlējās to pārņemt savā īpašumā – tad kāda ir vēl cita iespēja, ja ne pārdot kādam privātajam?