"Lūk, divi likteņa līdumnieki Baltijas krastā. Tie esam mēs – lietuvieši un latvieši, latvieši un lietuvieši. No kādreiz daudzajām baltu tautām palikuši tikai divatā. (..) Lietuva un Latvija jau stāv uz pazušanas sliekšņa. Kopā mūsu spēks varētu būt vērā ņemams, bet atsevišķi esam pārāk vāji mūsdienu pasaulē. Ignorējot vēstures rūgto pieredzi, mēs turpinām skatīties viens otram garām, it kā caur dūmu aizsegu. Mēs dzīvojam, viegli slīdot pāri vēsturiskajiem izaicinājumiem."
Tas ir fragments no lietuvieša Arvīda Jozaiša tikko iznākušās grāmatas par Rīgu un Latviju. Pirms četriem gadiem intervijā Neatkarīgajai viņš teica: "Kādreiz mēs, latvieši un lietuvieši, bijām vienoti. Kas noticis tagad? Dzīvojam kā uz dažādām planētām, vien formāli kontakti atgādina, ka savulaik viss bijis citādi. Ja mēs neieklausīsimies cits citā, tad pēc divdesmit gadiem mēs nebūsim vajadzīgi ne tikai citiem, bet arī paši sev. (..) Iespējams, ka 1991. gada barikādes, kad Latvija elpoja vienā elpā ar Lietuvu, bija brīdinājums un aicinājums neaizmirst baltu tautu vienotības ideju."
Šodien, 16. februārī, Lietuvas Neatkarības dienā, saruna ar lietuviešu filozofu un rakstnieku Arvīdu Jozaiti. Viņš savulaik ir bijis viens no aktīvākajiem Lietuvas tautas kustības Sajūdis (kustība, analoga Latvijas Tautas frontei) dibinātājiem un dalībniekiem, kā arī vadīja tautas kustības laikrakstu.
Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA