Auto industrija arvien vairāk izjūt mehāniķu trūkumu

Lai arī Latvijā automehāniķus apmāca vairāk nekā 25 profesionālās skolas un grupas izdodas nokomplektēt bez īpašām grūtībām, darba devēji novērojuši, ka līdz sekmīgam mācību finišam nonāk un reālam darba tirgum gatavi ir mazāk par pusi skolēnu. Tas savukārt rada arvien pieaugošākas bažas par šo speciālistu pietiekamību nākotnē. Jau tagad vakances aizpildīt ir problemātiski.

Turklāt, piemēram, kā secina Volvo Truck Latvia, liela daļa profesionālajās skolās pieejamās materiālās bāzes neatbilst mūsdienu darba vides prasībām un tehnoloģijām, ar kurām ikdienā strādā uzņēmuma automehāniķi. Volvo Truck Latvia Pēcpārdošanas nodaļas vadītājs Arvis Krasts norāda, ka pie līdzīgas atziņas nonācis ne viens vien autotransporta nozares pārstāvis.

«Atrast labu speciālistu (gan automehāniķa, gan servisa administrācijas pārstāvja veidolā) ir ļoti sarežģīti – šī ir aktuāla problēma visā nozarē. Lai arī Volvo Truck Latvia var lepoties ar virkni ilggadēju darbinieku, kuri uzņēmumā nostrādājuši vairāk nekā 10 gadus, periodiski izjūtam vajadzību arī pēc jauniem darbiniekiem,» stāsta A. Krasts.

Pēdējais laiks pārmaiņām

Tomēr bieži vien tiem, kas piesakās brīvajām vakancēm, jāsaka – nē. A. Krasts norāda, ka vairākumam pretendentu trūkst ieinteresētības, motivācijas un labas attieksmes vispār pret darbu kā tādu, turklāt komplektā vēl nāk neapmierinoša profesionālā sagatavotība. «Profesionālajās skolās izglītības programmas ir novecojušas. Turklāt tās ir vērstas tikai uz mehāniķu izglītošanu, lai gan darba tirgus pieprasa arī fokusēšanos uz servisa administrācijas cilvēku sagatavošanu,» skaidro A. Krasts.

Industrija savus novērojumus un vēlmes ir izteikusi arī mācību iestādēm. A. Krasts uzskata, ka ir pēdējais brīdis mainīt izglītības programmu saturu. To var panāk, izveidojot pilnvērtīgu sadarbību ar nozares pārstāvjiem un izglītības sistēmu. Ledus šajā jautājumā ir sakustējies, un Auto asociācija, kas pārstāv visas nozares intereses, pērn savas 20 gadu jubilejas svinību reizē organizēja konferenci izglītības sistēmas darbiniekiem, kur kopīgi izkristalizējās veicamie darbi. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir noskaidrot, cik un kādi speciālisti ir nepieciešami. Šī izpratne dos iespēju pārskatīt arī esošo skolu skaita nepieciešamību un iespējas tās pārprofilēt par kompetenču centriem, tādējādi rodot lielāku finansējumu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, uzskata A. Krasts.

Rada jaunas izglītības programmas

«Šobrīd mūsu speciālisti ir iesaistījušies darba grupās, kur tiek veidotas jaunas izglītības programmas,» stāsta A. Krasts. Ideāli būtu, ja varētu profesionālās skolas pilnībā apgādāt ar jaunākajām tehnoloģijām un mācību materiāliem, taču tas laikam ir nepiepildāms sapnis, jo šīm iecerēm vajag kārtīgu finansējuma segumu. Tomēr vairāki darba devēji savu iespēju robežās cenšas apgādāt skolas ar moderniem mācību materiāliem. Arī Volvo Truck Latvia, kas ciešāku sadarbību ir izveidojis ar PIKC Kuldīgas tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu, kura audzēkņiem nodrošina mūsdienīgu platformu, kur trenēt savas praktiskās iemaņas.

Bet kā prakses vieta uzņēmums ir atvērts ikvienam topošajam automehāniķim. Gadā savā paspārnē Volvo Truck Latvia paņem aptuveni 10 jauniešus. Ar dažiem stažieriem sadarbība turpinās arī pēc prakses beigām. «Jāņem vērā, ka darbs uzņēmumā ir secīgs izglītošanās procesa turpinājums. Mums ir sava mehāniķu kvalifikācijas kategoriju sistēma, kur ikviens soli pa solim var augt profesionāli. Ar absolvētu profesionālo skolu attīstības ceļš nebeidzas, jo mūsu pieredze rāda, ka, lai kļūtu par augsti kvalificētu mehāniķi, nepieciešami 5–8 gadi praktiska darba un nemitīga zināšanu papildināšana.»

Priekšstati atbaida

A. Krasts ir pārliecināts, ka automehāniķis ir prestiža profesija un šo speciālistu tehniskās zināšanas augstu kotējas darba tirgū, taču viņš pieļauj, ka līdz daudzu jauniešu ausīm šī informācija nav nonākusi un viņi ikdienā neredz patieso ainu. Šajā ziņā mājas darbs jāizpilda pašai auto servisa sistēmai, kas līdz galam nav sakārtota, atzīst A. Krasts. «Izplatītākais priekšstats par automehāniķi saistās ar netīru, nosmulējušos servisa darbinieku. Tomēr šī nav standarta aina visos servisos. Iespējams, motivācija iet strādāt par automehāniķi jaunajiem sarūk, ieraugot skolas vidē pieejamās iekārtas. Taču realitātē tās krasi atšķiras no uzņēmumos esošajām,» spriež A. Krasts.

Mudinot jaunos cilvēkus apdomāt savu izvēli tomēr par labu automehāniķa profesijai, Volvo Truck Latvia Pēcpārdošanas nodaļas vadītājs kā divus galvenos argumentus min konkurētspējīgo atalgojumu (prasmīgs speciālists mēnesī pelnot virs 1000 eiro) un izaugsmes iespējas: ar laiku iespējams kļūt, piemēram, par servisa vadītāju.