Ātrvilciens uztriecas guļamvagonam

Acis rāda pļavu, bet Mārupes novada plānojums un komunikāciju izvietojums apliecina ielu esamību © Arnis Kluinis

Mārupes novada pašvaldība kategoriski noraida plānu būvēt Rail Baltica trasi cauri novada teritorijai.

Mārupes pašvaldība apsveiktu ne tikai Rail Baltica būvi kopumā, bet arī tā atzara izveidošanu starp Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju un novada teritorijā esošo lidostu Rīga. Pašvaldības sašutumu izraisījis patiešām pilnīgi pēkšņais pieteikums pie Rīgas būvēt Rail Baltica dubultā. Priekšstats par Rail Baltica novietojumu bija apmēram tāds, ka tā trase apies Rīgu, no Lietuvas puses skatoties, gar pilsētas labo malu ar atzaru pa veco Rīgas–Ērgļu vilciena sliežu vietu uz Centrālo dzelzceļa staciju. Tagad tiek piedāvāts būvēt vēl otru trases atzaru, kas līkumos pa Mārupes novadu līdz lidostai, tālāk līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai un vēl tālāk līdz pamattrasei uz Igauniju.

Iepazīšanās ar trases vilcēju argumentiem vēl priekšā, taču pirmais iespaids nav viņiem par labu. Mārupes pašvaldības darbinieku atstāstījumā viņu arguments esot braucēju nogādāšana Rīgas lidostā bez pārsēšanās, bet cik cilvēkiem no Viļņas vai Kauņas tas būtu vajadzīgs? Vai tādi cilvēki labāk neatlidotu uz Rīgas lidostu pa gaisu? Cik daudzus cilvēku šāds līkums Rail Baltic piesaistītu, bet cik daudzus atbaidītu liekā stunda braucienā, kad ātrvilciens tiks pārvērsts par lēnvilcienu, jo nekādi citādi tas pa Mārupi un Rīgu līkumot nespētu? Cik šis dubultrases gabals izmaksās, un kas par to maksās?

Dubulttrases ideja tomēr nav nekas noslēpumains. Tā ir mēģinājums par ES dāvinātu naudu uzbūvēt kravas vilcienu trasi uz Rīgas brīvostas piestātnēm Daugavas kreisajā krastā. Šādai saimnieciskai darbībai ES naudu nedos, tāpēc nauda jānoraksta tikai un vienīgi uz pasažieru pārvadājumu atbalstīšanas rēķina. Ja Brisele neliksies redzot tik acīmredzamu viltību, tad lai vēlāk tā nepamana arī pasažieru pārvadāšanu pa taisno ceļu, bet kravas vilcieni lai iet pa tiem reāli piemērotām sliedēm. Ostas uzņēmēju interešu dēļ nāktos likvi dēt Mārupes novadu tā pašreizējā veidā. Novads jau ir ieguldījis daudz naudas, labiekārto jot sevi kā Rīgā strādājošo cilvēku guļamvagonu, kas ar trasi nav savietojams.

Trases iezīmēšanai nolīgtās firmas RB Latvija pirmo publisko atbildi Mārupes pašvaldībai var uzskatīt par apstiprinājumu visam, ko mārupieši pauduši. Proti, RB Latvija norādīja, «ka uz šo jaunbūvējamā dzelzceļa projekta plānojumu jāskatās ne tikai šaurā novada ietvaros, kurā ir izvēlēts esošo apbūvi maksimāli neskarošs trases projekts, bet arī jāapzinās, ka kopīgi būvējam infrastruktūru nākamajām paaudzēm». Var jau būt, ka turpmāko simts gadu laikā Latvijai būs vairāk vajadzīgs dzelzceļa loks ap Rīgu nekā viena Rīgas piepilsēta vai priekšpilsēta ar savrupmājām. Jāpiebilst tikai tas, ka RB Latvija lielo viltību ar sliežu likšanu kravas vilcieniem pavada maza viltībiņa, ka «izvēlēts esošo apbūvi maksimāli neskarošs trases projekts». Mārupē jau sabūvēts daudz vairāk, nekā trases zīmētāji gribējuši pamanīt.

Latvijā

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Solidaritātes iemaksas likumu, kas nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, kā arī citu valstu kredītiestāžu filiālēm Latvijā veikt solidaritātes iemaksu.