Finanšu ministrija lepojas ar valsts kārtējo iemaksu citu eirozonas dalībvalstu parādu apmaksai.
Finanšu ministrija publiski apstiprinājusi Latvijas gatavību martā iemaksāt kārtējos 44 240 000 eiro Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM). Viena šāda iemaksa tika veikta pērn, tikpat būs jāmaksā arī turpmākajos gados. Šobrīd Latvija vēl bauda iemaksu atlaidi kā jauna eirozonas dalībniece, pēc tam būs jāmaksā vairāk. Šādā veidā eirozonas valstis apņēmušās samest 80 miljardus eiro nezināmai vajadzībai. Ja parādās zināma vajadzība, t.i., kāda no eirozonas valstīm nonāks bankrota priekšā, tad pārējo valstu iemaksām būs strauji jāpieaug kopā līdz 500 vai pat 700 miljardiem eiro.
Šķiet, ka Latvijas iemaksas izrādījušās lielākas, nekā Neatkarīgā informēja pagājušā gada 5. martā saistībā ar Latvijas iestāšanos ESM. Šobrīd grūti pateikt, vai informācija par mazāku iemaksu apjomu radās no pārteikšanās vai pārklausīšanās, vai arī bijis jauns lēmums par iemaksu palielināšanu.
Apritējušais gads parāda, ka maldinošs bijis solījums par faktiski bankrotējušo valstu finansēšanas nosacījumiem. Neatkarīgā pagājušā gada 5. martā atstāstīja toreizējo versiju: «Tiek draudēts, ka nauda tikšot izsniegta tikai ar visu pārējo iemaksas veikušo valstu piekrišanu pret praktiski izputējušās valsts taupības solījumiem.» Kopš tā laika Grieķija pierādījusi, ka tie ir tikai tukši draudi. Proti, Grieķija piecus gadus tika finansēta (tas nekas, ka Eiropas Stabilitātes mehānisma vēl nebija) patiešām tikai pret taupības solījumiem, nevis pret taupību. Kad grieķiem apnika izlikties, ka viņi taupa, un taupības uzraugiem kļuva pārāk grūti izlikties, ka viņi saskata grieķu taupību, abas puses šos solījumus atmeta. Veco solījumu vietā ir jauns solījums izdomāt nākamos taupības solījumus četru mēnešu laikā. Šā solījuma ticamība ir tāda pati kā visiem iepriekšējiem solījumiem.
Pirms gada mums nācās sevi mierināt tikai ar to, «ka iemaksas ESM tiek uzskatītas par atlīdzību Briseles iestādēm, kuras nodrošina Latvijas pieeju ES palīdzības fondiem». Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa palēnināšanās aizvadītā gada laikā dod jaunas cerības uz Latvijas līdzdalību ne vien ESM piepildīšanā, bet arī iztukšošanā. Proti, IKP pieauguma palēnināšanās nozīmē virzību uz paša IKP samazināšanos. Lai nu cik mākslīgi konstruēts ir šis rādītājs, tam ir saistība ar valstu spēju vai nespēju pārfinansēt savus parādus. Latvija virzās uz maksātnespējas pusi ar cerībām saņemt no ESM kā no pašpalīdzības kases savu naudu, kas būtu tikai godīgi.