Skolotāju pikets ved uz streiku
Vairāk nekā 200 skolotāju no visas Latvijas vakar, Zinību dienā, pulcējās pie Ministru kabineta ēkas, lai pievērstu valdības un sabiedrības uzmanību situācijai izglītības sistēmā, kā arī paustu neapmierinātību ar līdzekļu dramatisko samazināšanu.
Daļa pedagogu bija tērpušies sēru drānās, bet ierastos saukļus uz plakātiem nomainījuši likvidēto skolu nosaukumi un atlaisto pedagogu skaits. Skolotāji šoreiz nedziedāja un neklaigāja, bet drūmi klusēja. Stundas laikā pie pedagogiem neiznāca neviens no valdības pārstāvjiem, tāpēc akcijas noslēgumā tās dalībnieki palaida gaisā melnus balonus ar saukli "Glābiet izglītību!". "Ja valdībā sēdošie mūs nedzird, atliek vien cerēt, ka tur, augšā, sadzirdēs," teica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš. Skolotāji uzskata, ka valdība nav ieklausījusies nevienā no vairākkārtējām protesta akcijām, tāpēc jau tuvākajā laikā pedagogi, visticamāk, ķersies pie skaļākām protesta formām – jau šobrīd skolotāju saime gatavojas streikam.
Gan arodbiedrība, gan pedagogi atzīst – kolēģu vidū trūkst vienprātības. Tie, kam vēl ir darbs, baidās to pazaudēt, daudzi pirmajā vietā liek skolēnu intereses, kamēr citi nevēlas pieļaut turpmākus samazinājumus un aicina jau tuvākajā laikā pieteikt streiku. Taču, aptaujājot pedagogus, kļūst skaidrs, ka streika idejas atbalstītāju skaits nemitīgi pieaug. "Vēl ir jānobriest. Kaut kam ir jānotiek, un tad būs visi kopā," saka Tatjana Marhilēviča, LIZDA Tukuma rajona pirmorganizācijas vadītāja. Aptaujātie skolotāji norāda – visticamāk, pirmā samazinātā alga [par septembri] oktobra sākumā būs pietiekami vienojošs faktors, lai pedagogu vidū iestātos vienprātība. "Mums ir pienākuši pietiekami daudz zvanu, atsūtīti protokoli, epasti no pedagogiem, kas ir gatavi streikot un pieprasa to darīt. Mēs tagad gaidām apkopojumu, turklāt jāņem vērā, ka kritiskā masa palielinās. Pedagogi pēc atvaļinājuma ir zināmā eiforijā un domā, ka pie 250 latiem saņems visu, kas pienākas, bet naudas ir par maz, lai samaksātu piemaksas par darbu labošanu un gatavošanos stundām. Līdz ar to veidojas situācija, ka, salīdzinot ar iepriekšējo, darba alga tiek samazināta par 50 procentiem," skaidro J. Krastiņš. Arodbiedrība par streiku lems septembra vidū, un par aptuveno protesta norises laiku tiek minēta Skolotāju diena, 5. oktobris.
LIZDA 1. septembrī izplatījusi aicinājumu valdībai, kurā norāda: "Ciniski izklausās vārdi par izglītības kvalitātes, pieejamības un efektivitātes nodrošināšanu, ja mums jādomā, kā nosargāt tās vērtības, ko līdz šim esam tik rūpīgi veidojuši. Maskējoties ar vārdu "reforma", tiek bezatbildīgi grauta izglītības sistēma. Rezultātā tiek apdraudēta obligātās pamatizglītības pieejamība, jo nav pārliecības, ka visiem bērniem būs iespēja nokļūt skolā un uzsākt mācības." LIZDA atgādina, ka izglītības un zinātnes nozarei 2009. gadā finansējums samazināts par 186 miljoniem latu, bet 2010. gadā tas plānots 250 miljonu latu apmērā. 2009. gada valsts budžeta grozījumos finansējums mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu darba samaksai ir samazināts par 101 miljonu latu jeb 50%, bet 2010. gada budžeta projektā to plānots samazināt vēl par 60 miljoniem jeb 22,5 procentiem. "Vai tas ir saprātīgs samazinājums prioritārai nozarei?" vaicā LIZDA un kategoriski pieprasa pārtraukt finansējuma samazināšanu izglītībai un zinātnei.