Apšauba, vai mantas nodošana glabāšanā Šveices advokātam ir likumīga
Kapitālsabiedrību akcijas, kurām kriminālprocesā uzlikts arests, juridiski nav iespējams nodot kādam glabāšanā, tā dēvētajā Lemberga prāvā Rīgas apgabaltiesā paziņoja juridisko zinātņu doktors, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.
Pamatojot tiesai lūgumu atbrīvot Šveices advokātu Rudolfu Meroni no 53 Šveicē reģistrētās akciju sabiedrības Ost Services AG akciju glabāšanas, J. Rozenbergs analizēja arestētās mantas nodošanas glabāšanā krimināltiesiskos un civiltiesiskos aspektus. Viņš norādīja, ka «no tiesiskā viedokļa ir apšaubāms, vai akciju sabiedrības vārda akcijas vispār ir manta, ko var nodot glabāšanā». Pēc advokāta teiktā, no Kriminālprocesa likuma un Ministru kabineta noteikumiem izriet, ka papīra formas akcijas «glabājamas nekur citur kā Ģenerālprokuratūras vai izmeklēšanas iestādes seifā, nevis advokāta R. Meroni birojā». Atsaucoties uz Civillikumu un Andra Grūtupa un Erlena Kalniņa sarakstītajiem Civillikuma komentāriem, J. Rozenbergs tiesai atgādināja, ka lietas ir gan ķermeniskas, piemēram, taustāma, kustama un nekustama manta, gan bezķermeniskas, piemēram, «dažādas personiskas lietu un saistību tiesības, ciktāl tās ir mantas sastāvdaļa». Advokāts norādīja, ka par īpašuma priekšmetu nevar būt bezķermeniskas lietas, piemēram, mantiskas tiesības, kas ietilpst mantas sastāvā, tai skaitā tiesības, kas izriet no kapitāla daļām vai akcijām. «Tā kā akcija ir bezķermeniska lieta, tiesību kopums, tad ir skaidrs, ka akcijas nevar būt nedz kustama, nedz arī nekustama lieta. Savukārt Civillikuma 1968. pants paredz, ka ar glabājuma līgumu glabātājs uzņemas uzglabāt kustamu lietu, ko viņam nodevis glabājuma devējs. No tā izriet, ka kapitālsabiedrību akcijas, kurām kriminālprocesā uzlikts arests, juridiski nav iespējams nodot kādam glabāšanā, jo akcijas kā tiesību kopums nav ķermeniska kustama lieta, kuru vispār var nodot glabāšanā. Arī no šāda viedokļa visa šī akciju glabāšana ir viena juridiski apšaubāma fikcija.»
Pat ja tiesa, lemjot par lūgumu, ignorēs augšminētos civiltiesiskos aspektus, pēc advokāta teiktā, vienalga, konkrētā gadījumā absurda ir šo Ost Services AG 53 akciju nodošanas glabāšanā R. Meroni jēga.
J. Rozenbergs tiesai atgādināja, ka kopš 2014. gada 11. augusta R. Meroni vairs nav Ost Services AG valdes priekšsēdētājs, bet gan tikai valdes loceklis, bet kopš 2015. gada 9. februāra viņš nav arī valdes loceklis un neieņem sabiedrībā nekādu amatu. Tas nozīmē, ka R. Meroni Ost Services AG pārvaldē vairs nepiedalās. No tā izriet, ka visa atbildība par Ost Services AG gulstas uz J. Rozenberga aizstāvamo Lemberga prāvā Ansi Sormuli, kuram pieder 98 arestētās akcijas. Pēc likuma akciju īpašnieks ir personiski atbildīgs par to, lai viņa rīcības rezultātā nemazinātos arestēto akciju vērtība, un par arestētās mantas izšķērdēšanu pastāv iespēja piemērot arī kriminālatbildību. Kā norādīja J. Rozenbergs, «atceļot Meroni no šo 53 arestēto akciju glabāšanas, nekas tiesiskajā stāvoklī nemainītos. A. Sormulis, tāpat kā šobrīd, paliktu personiski atbildīgs par arestētās mantas saglabāšanu. Starp citu, A. Sormulis jau šobrīd faktiski glabā 45 no viņam piederošajām arestētajām akcijām, tā kā kopumā ir tikušas arestētas 98 sabiedrības Ost Services AG akcijas, bet Meroni glabāšanā bija nodotas tikai 53 no tām. Un šīs 45 akcijas A. Sormulis jau vairākus gadus pats glabā godprātīgi un nekādā veidā nerīkojas ar šīm akcijām, pat neskatoties uz to, ka šis lēmums par aresta uzlikšanu Šveicē reģistrētas akciju sabiedrības akcijām nekad nav sūtīts izpildei Šveices kompetentajām iestādēm un Šveices teritorijā nav spēkā.»
Ja tiesa advokāta lūgumu apmierinās, radīsies pamats nākamajiem lūgumiem atbrīvot R. Meroni no pienākumiem glabāt bezķermenisko mantu arī saistībā ar arestētām akcijām citos uzņēmumos.
Prokurors Juris Juriss pauda, ka lūgums atbrīvot R. Meroni no mantas glabāšanas ir nepamatots.
Ja tiesa advokāta lūgumu noraidīs, jautājums par bezķermeniskās mantas nodošanas glabāšanā likumību nezudīs, bet pārcelsies vērtēšanai nākamajām tiesu instancēm.
Sešu gadu Lemberga prāvas tiesvedības prakse liecina, ka tiesa nesteigsies pieņemt lēmumu par mantiskajiem jautājumiem, kuri veido visas krimināllietas būtību.