Savas kaites no darba devējiem cenšas slēpt

Piektdaļa Latvijas iedzīvotāju ik gadu saskaras ar īslaicīgu muskuļu un skeleta sistēmas slimību izraisītu darbnespēju. Tā ir izplatītākā, invaliditāti izraisošā slimību grupa Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā. Neskatoties uz ierobežoto funkcionalitāti, īpaši konkurences apstākļos, lielākoties strādājošie slimību no darba devēja slēpj.

Lai mazinātu muskuļu un skeleta sistēmas slimību ietekmi un darbspēju zudumu, Latvijā kopš 2012. gada tiek realizēts projekts Fit For Work? (Piemērots darbam?), kura ietvaros tiek veikti dažādi pasākumi sadarbībā ar valsts institūciju pārstāvjiem, Latvijas Reimatologu asociāciju un Latvijas kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrībām, lai uzlabotu muskuļu un skeleta sistēmas slimnieku veselības stāvokli, veselības aprūpes sistēmu, pacientu atgriešanos darba tirgū un novērstu to radītos ekonomiskos zaudējumus valstij.

Ik gadu Latvijā šo slimību izmaksas pārsniedz 160 miljonus eiro. Veselības aprūpes sistēmas izmaksas veido tikai 20% no visām izmaksām, lielāko daļu uzliekot uz pacienta pleciem. Indivīda personiskās (tiešās un netiešās) izmaksas sastāda virs 30% no kopējām izmaksām, bet otra lielākā izmaksu daļa (virs 25%) gulstas uz darba devēju pleciem, saistot tās ar darbnespējas lapām un darbinieku produktivitāti. Arī nozīmīga izmaksu daļa – ap 16% – ir sociālās apdrošināšanas sistēmas izmaksas, kas ir saistītas ar darbnespējas un invaliditātes pabalstiem, stāsta Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja, veselības ministra padomniece un projekta Fit For Work darba grupas vadītāja Latvijā Daiga Behmane.

Pēc veiktās izmaksu analīzes tika secināts, ka pacienti no savas kabatas spiesti maksāt gan par diagnostikas pakalpojumiem, gan par savlaicīgu speciālista konsultāciju garo rindu dēļ, gan vitāli svarīgiem ārstēšanās un rehabilitācijas pakalpojumiem, kas noved pie ielaistas slimības, augstākiem invaliditātes rādītājiem un lielākiem sabiedrības izdevumiem kopumā.

Ja pacients netiek efektīvi un laikus ārstēts, tad 80% pacientu mazāk nekā divu gadu laikā attīstās locītavu bojājumi, bet 30% pacientu slimības pirmajos trijos gados kļūst darbnespējīgi un iegūst pastāvīgu invaliditāti.

Pētījumi rāda, ka liela daļa pacientu turpina strādāt, neskatoties uz ierobežoto funkcionalitāti, īpaši konkurences apstākļos, slimību no darba devēja slēpj.

Fizisko funkciju zaudējuma gadījumā ekonomiskais slogs ilgtermiņā paredz lielākas medicīniskās izmaksas pacientiem un valsts veselības aprūpes sistēmai. Tāpat, ilgstoši slimojot, samazinās indivīda spēja gūt regulārus ienākumus – palielinās nespēja strādāt pilnu darba laiku, pazeminās produktivitāte, tiek kavēts darbs, kas var rezultēties ar tā zaudēšanu, kā arī pasliktinās pacienta dzīves kvalitāte.

Diemžēl, bet situācija ir neapmierinoša arī pieejamo speciālistu jomā, jo reimatologu skaits Latvijā ir zemākais visā Eiropā – tikai 0,5 speciālisti uz 100 000 iedzīvotāju! Kā rāda kaimiņvalstu prakse, Igaunijā ir četri reimatologi uz 100 000 iedzīvotāju, bet Lietuvā 2,8. Šobrīd gaidīšanas laiks līdz pirmreizējai reimatologa konsultācijai Latvijā var sasniegt 14 nedēļu, bet gaidīšana uz svarīgākajiem izmeklējumiem un diagnostiku pat 17 nedēļu.