Latvijas Jūras medicīnas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Birks nosūtījis atklātu vēstuli Veselības ministrei Baibai Rozentālei, kurā analizē šā brīža situāciju nozarē un piedāvā vairākus risinājumus krīzes pārvarēšanai.
J. Birks raksta: nav noliedzams, ka diskusijas par nepieciešamajām reformām veselības aprūpes sistēmā starp šī brīža veselības politikas veidotājiem un nozares profesionāļiem ar katru dienu kļūst arvien skaļākas, pāraugdamas savstarpējos strīdos un aizvainojumos. Taču es atļaušos apgalvot, ka tādā veselības aprūpes sistēmā kāda tā ir šobrīd, "nieka" 45 miljoni pazudīs kā caurā maisā, jo Latvijas veselības aprūpes sistēma ir spējīga ‘apēst’ pilnīgi jebkuru naudas summu un tai vienmēr būs par maz. Kādēļ tā? Ir palaista garām iespēja jau 2003. gadā ar Pasaules Bankas kredīta palīdzību realizēt slimnīcu struktūrplānu. Gluži otrādi - ir ieguldīti desmitiem miljonu latu slimnīcās, kuras izrādās nemaz nebūs vajadzīgas! Diemžēl finanšu, tehnoloģiju un cilvēkresursu efektīva izmantošana valsts medicīnas iestādēs nekad nav bijusi prioritāte Nr.1. Turklāt pastāvošā veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas tarifu politika kropļo kopējo sistēmu, jo ir pakalpojumi, kas tiek apmaksāti labi, bet citi turpretī - ne. Respektīvi, ir izdevīgie pakalpojumi un ne tik ļoti.
Jums jāveic grūts uzdevums - jāatrod papildus nepieciešamie līdzekļi, lai segtu visus valsts ārstniecības iestāžu sastrādātos parādus un trūkstošo naudu darbības nodrošināšanai. Tomēr, manuprāt, vienīgā iespēja nodrošināt veselības aprūpi pienācīgā līmenī šajos krīzes apstākļos ir racionāla iekšējā veselības aprūpes budžeta līdzekļu pārdale.
Varbūt maldos, taču, rodas iespaids, ka līdz galam skaidra plāna kā iziet no esošās situācijas, nav nevienam šī brīža veselības aprūpes politikas veidotājam. Arī t.s. māsterplānu, kas paredzēja pakāpeniskas, plānveida pārmaiņas un uz kuru ik pa laikam kāds atsaucas, bez tā pārstrādes vairs nav iespējams realizēt, jo arī šīs izmaiņas paredzēja zināmas finanšu injekcijas. Taču šādas naudas nav.
Šobrīd notiek pielāgošanās situācijai. Savukārt, tas ir bīstami ilgtermiņā. Šobrīd notiek griešana, pat neskatoties, kur nazis ir nolikts. Šobrīd tas griež cilvēku likteņus, - gan pacientu, gan mediķu. Taču, kā radīt, pirmkārt, pacientus un otrkārt - mediķus apmierinošu veselības aprūpes sistēmu?
Manuprāt:
• jānosaka veselības aprūpes pakalpojuma grozs atbilstīgi budžeta iespējām;
• jāpārskata, vismaz uz krīzes laiku, ārstēšanas standarti;
• jānosaka prioritātes jeb pakalpojumi, kuri turpmāk tiek valsts finansēti un ne pie kādiem apstākļiem Latvijas iedzīvotājiem nav par maksu. Manā uztverē tās būtu: neatliekamā palīdzība, bērnu ārstēšana, ambulatorā palīdzība. Turklāt, skaidri jādefinē pakalpojuma apjoms.
• nekavējoties jāuzsāk masveidīgs un aptverošs veselības nozares finanšu audits;
• jādefinē veselības aprūpes pakalpojumi, kuri tiek sniegti tikai par maksu;
• jāizstrādā noteiktus un visiem skaidrus kritērijus un pamatnosacījumus, uz kuriem balstīt privātā kapitāla piesaisti veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, t.i. publiskā privātā partnerība;
• jāuzsāk publiskā diskusija par brīvprātīgās apdrošināšanas sistēmas iespējamo attīstību Latvijā.