Neatkarīgās dēļ t.s. Lemberga lietai mainīti prokurori
Publikācijas Neatkarīgajā prokuroram Andim Mežsargam likušas apšaubīt paša atbilstību vadīt tā sauktās Lemberga krimināllietas izmeklēšanas grupu, liecina Rīgas apgabaltiesā pārlapotie krimināllietas materiāli.
Aptuveni pusotru mēnesi pirms Lemberga krimināllietas nosūtīšanas Augstākajai tiesai piekritības noteikšanai procesa virzītājs un izmeklēšanas grupas vadītājs A. Mežsargs lūdzis ģenerālprokurora pienākumu izpildītāju Ēriku Zvejnieku atbrīvot viņu no izmeklēšanas grupas vadītāja pienākumiem.
Apšauba savu atbilstību
Iemeslu savam lēmumam 2008. gada 20. jūnijā parakstītajā iesniegumā A. Mežsargs min šādu: «Pēdējā laikā SIA Mediju nams piederošie rakstiskie mediji publiskā telpā sistemātiski un tendenciozi izplata nepatiesus viedokļus par manis it kā izdarītajiem likumpārkāpumiem, cenšoties veidot man kā procesa virzītājam nelabvēlīgu sabiedrisko domu par mani kā tiesībsargājošo iestāžu pārstāvi, kurš, ignorējot likuma prasības, būdams politiski un materiāli motivēts, pieņem lēmumus attiecībā pret noziedzīgus nodarījumus neizdarījušām personām par viņu saukšanu pie kriminālatbildības un lēmumus par procesuāliem piespiedu līdzekļiem.»
Prokurora iesnieguma parakstīšanas brīdī SIA Mediju nams piederēja un joprojām pieder dienas laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze, interneta portāls nra.lv un vairāki nedēļas žurnāli. Uz to brīdi A. Mežsarga lietvedībā atradās divi A. Lembergu apsūdzoši kriminālprocesi, kuri pēc tam tiesā tika apvienoti vienā kriminālprocesā. «Lai abos minētajos kriminālprocesos turpmāk pieņemtie lēmumi neradītu pamatu tendencioziem medijiem turpināt manipulēt ar sabiedrisko domu, apšaubīt pirmstiesas izmeklēšanas likumību un objektivitāti, lūdzu Jūs grozīt 2005. gada 5. oktobrī un 2006. gada 19. jūlijā pieņemtos lēmumus, nosakot par izmeklēšanas grupu vadītājiem citus prokurorus,» iesniegumā Ē. Zvejniekam lūdzis A. Mežsargs.
Nav tādu publikāciju
Meklējot prokurora minētajos SIA Mediju nams izdevumos publicētos «sistemātiski un tendenciozi izplatītos nepatiesos viedokļus» par A. Mežsarga izdarītajiem likumpārkāpumiem, Neatkarīgā izpētīja saistībā ar A. Mežsargu sarakstīto laika posmā no 2006. gada sākuma līdz 2008. gada jūlija beigām. Publikācijas pēc prokurora norādītajām pazīmēm Neatkarīgā neatrada, taču atklāja, ka saistībā ar A. Mežsargu iepriekš minētajā laika posmā Neatkarīgās slejās atspoguļotas divas tēmas: A. Mežsarga tikšanās viesnīcas Rīdzene kafejnīcā ar A. Lemberga oponentiem Oļegu Stepanovu un Olafu Berķi 2006. gada 19. jūlijā, t.i., dienu pirms tam, kad A. Lembergs pirmoreiz tika izvirzīts par premjerministra kandidātu un tika uzrādīta A. Mežsarga sagatavotā apsūdzība, kā arī 2008. gada maijā Neatkarīgajā publiskotā informācija par to, ka par prokurora A. Mežsarga mobilo tālruni maksājusi Latvijas auto un moto biedrība (LAMB).
Šo publikāciju saturu nekādi nevar vērtēt par «nepatiesu viedokļu izplatīšanu», jo par tikšanos Rīdzenē komentāru laikrakstam sniedzis pats A. Mežsargs. Bet bijušā Kriminālpolicijas priekšnieka ģenerāļa Aloiza Blonska, bijušā prokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja Jura Grīnvalda, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītajas Ritas Aksenokas, bijušā Drošības policijas priekšnieka ģenerāļa Jāņa Apeļa, bijušā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Stara šajā sakarā paustos nosodošos viedokļus uzskatīt par «nepatiesiem» Neatkarīgajai nav nekāda pamata.
Savukārt par A. Mežsarga paralēlo darbību Ģenerālprokuratūrā un LAMB un saņemtajiem labumiem no šīs biedrības disciplinārsodu piemērojis ģenerālprokurors Jānis Maizītis, bet toreizējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns to nosaucis pat par likuma pārkāpumu.
Savējie neatbalstīja
Iespējams, rakstot minēto iesniegumu par atstādināšanu no izmeklēšanas grupas vadītāja amata, A. Mežsargs bija cerējis, ka vadība viņu aizstāvēs, uzmundrinās un ieteiks mazāk lasīt avīzes. Tomēr ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs par A. Mežsargu neiežēlojās. Ē. Zvejnieks apmierināja A. Mežsarga lūgumu, atbrīvoja viņu no vadītāja pienākumiem, par izmeklēšanas grupas vadītāju iecēla prokuroru Aivi Zalužinski, kurš kopš 2008. gada 18. janvāra darbojās izmeklēšanas grupā kā tās dalībnieks.
2013. gada decembrī, pametot darbu Ģenerālprokuratūrā, A. Mežsargs intervijā žurnālam Playboy atklāja, ka viņš, izmeklējot Lemberga krimināllietu, no tiesībsargu puses neesot guvis pienācīgu atbalstu. A. Mežsargs jau pašā t.s. Lemberga lietas sākumā saņēmis dažādus mājienus, tostarp stimulējošus, piemēram, A. Mežsargam esot piedāvāts virsprokurora amats, kas nozīmētu automātisku atteikšanos no šīs pārbaudes. «Lai es atteiktos no šīs lietas pārbaudes, man piedāvāja nodrošināt vai nu uzreiz vienā reizē uz visu atlikušo dzīvi, vai nu regulāri līdz mūža beigām. Savukārt pašām personām pateicu - maksimums, ko tev varu izdarīt, es varu nerakstīt oficiālu iesniegumu. Pirmais tāds piedāvājums bija 2003. gada nogalē, pēdējais vēl 2008. gadā, kad jau faktiski lieta gāja uz tiesu,» žurnālam stāstījis A. Mežsargs.
Ar Mežsargu tiesātu ātrāk
No A. Mežsarga publiski paustā un krimināllietā iešūtajiem prokurora iesniegumiem izriet: ja prokurors nelasītu Neatkarīgo, viņam nerastos šaubas par savu atbilstību amatam. Tad, visticamāk, viņš 2008. gada vasarā nebūtu vērsies ar iesniegumu pie Ē. Zvejnieka un šobrīd tiesas zālē vadītu valsts apsūdzības uzturētāju grupu.
Vairāk nekā sešu tiesvedības gadu laikā Neatkarīgā no Rīgas apgabaltiesā sastaptajiem juristiem uzklausījusi kompetentus viedokļus par to, ka, ja valsts apsūdzību t.s. Lemberga prāvā tiesā uzturētu A. Mežsargs, tiesvedība būtu daudz raitāka, tajā būtu mazāk lieko sējumu un neko nezinošu, bet valsts apsūdzības pieteiktu liecinieku, kā arī nebūtu centienu no valsts apsūdzības uzturētāju puses vilcināt tiesvedību, lūdzot pievienot krimināllietai aizvien jaunus sējumus un aicināt jaunus lieciniekus.