Georga lentīšu nēsātāji – varas kaitinātāji

© Publicitātes foto

Šodien Saeima lems, vai atļaut turpmāk nēsāt tā sauktās Georga lentītes, pielīdzinot tās nacistiskās Vācijas vai padomju simbolikas lietošanai. Kamēr Nacionālās apvienības deputāti uzskata, ka šo oranži melno krāsu izmantošana būtu jāaizliedz publiskos un svētku pasākumos, vairāki Neatkarīgās aptaujātie apšaubīja šāda soļa lietderīgumu.

Nacionālās apvienības deputāti iesaka grozījumos Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā iekļaut kā aizliedzamus ne tikai nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības simbolus, bet arī Georga lentītes. Viņi argumentē to, uzsverot, ka «sākotnēji sentimentālo Georga lentes nozīmi ar katru gadu aizvien vairāk aizēno slavinājums Krievijas impēriskumam, un nu tā ir kļuvusi par vienojošu atpazīšanas zīmi cilvēkiem, kas dzīvo Krievijas propagandas telpā un vēlas Krievijas teritoriālu izplešanos sabrukušās PSRS robežās». Viņi arī norāda, ka tās nēsātāji ar to simbolizē PSRS kā «Austrumeiropas atbrīvotājas» statusu, kā arī Krievijas impērijas tiesības uz tās «vēsturisko teritoriju». Ne velti arī Austrumukrainas teroristiskie grupējumi to iecienījuši kā savu atpazīšanas zīmi. Šā iemesla dēļ Baltkrievija jau ir aizliegusi to lietošanu savā teritorijā, bet vairākas citas valstis iesaka tās nenēsāt (Ukrainā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Gruzijā un citur).

Aizsardzības ministrija patlaban nekādus komentārus šajā jautājumā nesniedz, atstājot to Saeimas ziņā. Kamēr šīs krāsas neesot aizliegts lietot ar likumu, neesot nekāda pamata tās apkarot, norādīja Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos Kaspars Galkins. Vēsturnieks, Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieks Antonijs Zunda vien strupi atcirta, ka viņam par šo lietu nav viedokļa. Tas uz viņu kā vēsturnieku neattiecoties, jo pamatā «tā ir tikai politika».

Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs domā, ka aizliegšana neko nedos: «Jo vairāk kaut ko aizliedz, jo lielāks ir izaicinājums to pārkāpt. Pieņemu, ka daudzi vēl vairāk nēsās šī lentītes. It kā jau ignorēt arī nav labi, taču es varu iedomāties, kas notiks, ja to ieliksim likumā. Sāksies brēkāšana no visām pusēm.» Katrā ziņā viņš pats šādu lenti nekad nenēsātu un neieteiktu to darīt arī citiem. Bet svarīgākais – nevis cīnīties ar svešiem simboliem, bet stiprināt pašiem savu nacionālo pašapziņu, ir pārliecināts V. Nollendorfs.

GEORGA LENTĪTE

  • Dizains nāk no Svētā Jura ordeņa – cariskās Krievijas impērijas augstākā militārā apbalvojuma.
  • Ordenis ar Katrīnas II rīkojumu dibināts 1796. gadā.
  • Līdz 1913. gadam tā oficiālais nosaukums – Svētā Jura militārā ordeņa goda zīme, no 1913. gada – Jura krusts.
  • Pēc 1917. gada apvērsuma ordenis likvidēts.
  • 1943. gadā izveidotais Slavas ordenis bija līdzīgs monarhistu ordenim.
  • Pirmo reizi «sabiedriskā akcija» Georga lente notika 2005. gadā, kad tā parādījās kā apolitisks uzvaras simbols.

VIEDOKĻI

Juris CIGANOVS, Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks:

– Es uzskatu, ka būtībā šīs lentītes nēsāšana Latvijā pasvītro nelojalitāti pret Latvijas valsti. Un no šā viedokļa lentītes būtu jāaizliedz. Lai arī skaidrs, ka aizliegumi bieži vien nestrādā, nereaģēt nekā šā Krievijas īstenotā hibrīdkara laikā arī nebūtu labi. Jo arī ar simboliem var karot. Mugurkaulam un pašapziņai ir jābūt, citādi attapsimies par vēlu. Ne velti vairākās postpadomju valstīs tās neiesaka lietot, bet Baltkrievijā pat aizliedz.

Māra ZĀLĪTE, rakstniece:

– Domāju, ka aizliegt nevajag. Jo vairāk ko aizliedz, jo interesantāk tas šķiet. Uzsit adrenalīnu. Pagrīdē kaut ko apkarot arī ir vēl grūtāk. Un vai Valsts policijai nav svarīgāku darbu kā lentīšu nēsātāju tvarstīšana? Skaidrs, ir jau saprotams, ko tās vēstī: es esmu krievs, es esmu par Krieviju, nevis Latviju. Viņi patiesībā pat nezina, ko īsti nēsā. Tā ir poza, varas kaitināšana, kura, ja par to neliksies ne zinis, pāries. Jo – cik tad ilgi pozēsi? Un galu galā – vai mums šobrīd netrūkst citu, daudz nopietnāku problēmu?



Latvijā

Latvijā bioloģiski sertificētās lauksaimniecības platības šogad ir pieaugušas par 3,5% - līdz 306 500 hektāriem, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) valdes priekšsēdētājs Raivis Bahšteins.  Latvijā bioloģiski sertificētās lauksaimniecības platības šogad ir pieaugušas par 3,5% - līdz 306 500 hektāriem, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) valdes priekšsēdētājs Raivis Bahšteins.

Svarīgākais