Neatbalstīsim cilvēku kontrabandas globālo tīklu

LĪBEKAS LATVIEŠU TAUTSkOLAS 5. KLASE, 1948. GADS. Pirmajā rindā pirmā no labās puses – Vaira Vīķe (vēlāk – Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga). Pārējie attēlā redzamie, kuru vārdi vai uzvārdi ir zināmi: Maija Andersone, Mirdza, Vija Grundmane, Lija Čūle, Ingrīda Larsone, Beatrise Eglāja, Ina Ezīte, Milda Ķepīte, skolotāja Bērziņa jkdze, Mudīte Liekne, Baiba Puriņa, Edīte Salnītis, Rokule, Arnis Jurēvics, Arnis Siksna, Druvvaldis Liepiņš, Juris Teteris, Arnis Jākobsons, Kaspars Tūters, Rudolfs Nemme, Viktors Millers, Harijs Dunkels, Jānis Atvars, Jānis Neibergs, Uldis Raiskums, Jānis Ērglis, Sigurds Brīvkalns, Evalds Trizna, Vitālijs Kvass. Foto avots: Arnis Siksna. Siksnu ģimene izbrauca no Rīgas ar kuģi 1944. g. 7. oktobrī kopā ar māti. Tēvs bija leģionā. Vācijā dzīvoja Brandenburgā pie Berlīnes, Meklenburgā, Mēzenes nometnē Lībekā. No Vācijas 1950. gadā pārcēlās uz Austrāliju © www.dpalbums.lv

Latvijas sabiedrībā vērojama neviennozīmīga attieksme pret tā saucamo bēgļu kvotu jautājumu.

Zināmas pārdomas izraisīja arī Annas Žīgures raksts Latvijas Avīzē (17. jūnijs). Anna Žīgure, atsaucoties uz V. Lasmanes veikto Latvijas 1944. un 1945. gada bēgļu liecību apkopojumu Pāri jūrai 1944./45. g. (izdevniecība Memento Latvija, Stokholma 1993. gads), secina, ka attiecībā uz bēgļu jautājumu «šodienas Latvijā ir nepieciešama solidaritāte gan pa vertikāli, gan horizontāli», jo «varas pārstāvji nav spējuši saprotamā valodā izskaidrot šo problēmu». Tiek ierosināts atvēlēt bēgļiem tukšās lauku skolas un pareģots, ka pašiem var nākties lūgt patvērumu un maizi. Galu galā visi esam pasaules daļa un esam atbildīgi viens par otru. Annas Žīgures kristīgais kosmopolītisms atbilst galvenajai domai, kuru Pāvils izsaka vēstulē kolosiešiem (311): «Tur vairs nav ne grieķa, ne jūda, ne apgraizīšanas, ne neapgraizīšanas, ne barbara, ne skita, ne verga, ne brīvā, bet viss un visos.»

Pilnu rakstu lasiet šīsdienas NRA. 

Svarīgākais