CVK uzstāj uz jauno vēlēšanu zīmju izmantošanu jau pašvaldību vēlēšanās

© Ģirts Ozoliņš/MN

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) uzskata, ka jaunās vēlēšanu zīmes jāizmanto jau pašvaldību vēlēšanās, kas notiks nākamā gada jūnijā.

Šonedēļ "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas deputāts Gatis Liepiņš Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē norādīja, ka Saeimas lielākā frakcija "Jaunā vienotība" (JV) neatbalsta jaunu vēlēšanu zīmju ieviešanu no nākamā gada pašvaldību vēlēšanām.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja CVK, šobrīd tiek paredzēts, ka jaunās vēlēšanu zīmes Latvijā tiek ieviestas, sākot ar pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2025.gada 7.jūnijā, līdz tam īstenojot plašus sabiedrības informēšanas pasākumus.

"Uzskatam, ka pareizāk būtu ieviest jaunās vēlēšanu zīmes, sākot ar 2026.gada Saeimas vēlēšanām, tādējādi iegūstot papildu laiku komunikācijai ar sabiedrību, nav īsti pamata, ņemot vērā, ka sabiedrības informēšanu par jaunajiem vēlēšanu biļeteniem varētu sākt vien pēc tam, kad būtu noslēgušās 2025.gada pašvaldību vēlēšanas," pauž CVK.

CVK norāda, ka jārēķinās ar to, ka, sākot jau šobrīd komunicēt par vēlēšanu zīmēm, kas stātos spēkā 2026.gadā, tiktu radīts liels apjukums sabiedrībā 2025.gada pašvaldību vēlēšanās.

Par vēlēšanu sistēmu sagatavošanu atbildīgā Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) norādījusi, ka pašreizējais biļetens ir problemātisks, jo tiek bieži pieļauta kļūda - kādu kandidātu neatbalstot, vēlētājs ievelk rombiņā mīnusu, nevis izsvītro vārdu.

Jaunā parauga biļetenos pie kandidāta vārda varēs izdarīt jebkādu atzīmi zaļajā laukumiņā, ja kandidāts vēlētājam īpaši simpatizē, vai arī sarkanajā laukumiņā, ja vēlētājam šis kandidāts nepatīk. Būšot vienalga, vai vēlētājs konkrētās krāsas laukumiņā ieliek punktu, plusu vai mīnusu, vai kaut vai pilnībā aizkrāso to, jo automātiskā balsu skaitīšanas iekārta kā pareizu un derīgu ieskaitīs jebkuru atzīmi, kas izdarīta attiecīgās krāsas laukumā.

Latvijā

Līdz 2050. gadam Latvijas studentu skaits varētu samazināties par ceturtdaļu, šonedēļ prognozēja Izglītības un zinātnes ministrija. Toties viesstudentu skaits pēdējo desmit gadu laikā ir dubultojies. Straujais pieaugums ir universitāšu mēģinājums cīnīties ar Latvijas demogrāfiju. Bet augstākās mācību iestādes pabeidz daudz mazāks skaits, nekā iestājas. Studentu atbirums ir liels, taču kas ar studentiem notiek pēc izslēgšanas, neviens nezina, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga” (NP).

Svarīgākais