XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ieies vēsturē ne tikai ar gājiena atcelšanu un ministres demisijas draudiem, bet arī vairāk nekā divas reizes lielāku budžetu salīdzinājumā ar iepriekšējiem svētkiem. Toreiz tas bija divi miljoni eiro (1,5 miljoni latu), šogad – kopumā 5,4 miljoni eiro (4,2 miljoni valsts piešķirtie līdzekļi).
Jāteic, ka, iepriekšējos svētku rīkojot, sākotnēji to norise tika plānota vērienīgāka, paredzot tam trīs miljonus latu, jo tas bija desmitais jubilejas gads. Taču, finansējumu samazinot divas reizes, organizatoriem nācās samazināt dienu skaitu, kurās norisināsies Rīgā plānotie pasākumi, kā arī atteikties no ieceres rīkot atklāšanas koncertu krastmalā. Šogad tāme atļāva atjaunot šo koncertu. Tā scenogrāfijas idejas īstenošanai tika iztērēti vairāk nekā 9000 eiro, bet «mākslinieciskajai realizācijai» (skatuves konstrukcijām un citam) – vairāk nekā 60 000 eiro, vēsta Iepirkuma uzraudzības biroja dati. Gana apaļas summas (ap 31 000 eiro) bija plānotas arī gājienam, kurš oficiāli tika atcelts un notika pašplūsmā. Modelēšanas koncerta Manā dziesma tu... mākslinieciskajai realizācijai: personu apvienībai – aģentūrai Mūza un Mirdzai Zīverei – 177 000 eiro. Deju lielkoncerta mākslinieciskā personāla nodrošinājumam atvēlēti vairāk nekā 55 000 eiro, par scenogrāfisko objektu risinājumu – autobusiem – ap 40 000, mākslinieciskajai realizācijai – ap 75 000 eiro. Arī uguņošanai svētkos iztērēti vairāk nekā 8000 eiro. Kopumā Valsts izglītības satura centrs svētku vajadzībām izsludinājis ap 50 iepirkumu, norāda centra pārstāvis Egīls Bārdiņš.
Kā skaidroja svētku rīkotāju preses sekretāre Inga Vasiļjeva, vislielākie tēriņi bijuši par dalībnieku izmitināšanu Rīgā – tam atvēlēti 680 000 eiro – un ēdināšanu – 1 350 000 eiro. Tāpat visai liela summa aizgājusi dalībnieku un norišu vietu drošībai un kārtībai, satiksmes plūsmas regulēšanai, pārvietojamo sanitāro mezglu īrei, teritoriju uzkopšanai – 145 000 eiro, vēl 40 000 eiro izlietoti atribūtikai skolēnu dalībai. Peļņa gūta, pārdodot biļetes, – 397 758 eiro, kā arī vairāk nekā 800 000 eiro ienākuši kā atbalstītāju ieguldījums (ieskaitot preces un pakalpojumus).
Cik saņēmusi svētku administrācija, neizdevās noskaidrot, taču virsdiriģentiem un virsvadītājiem paredzētās summas nebijušas lielas, jo piedalīšanās svētkos esot vairāk goda, nevis peļņas jautājums, uzsvēra I. Vasiļjeva.
Ministre Mārīte Seile vakar izpauda, ka svētku augstākā vadība varētu arī tikt mainīta. Ir neoficiāla informācija, ka ministre esot ļoti neapmierināta ar to, ka izpilddirektore Agra Bērziņa neesot klausījusi viņas rīkojumam (tas gan bijis tikai mutisks) nepiedalīties gājienā. Tāpat viņa pārmet, ka organizatori nav bijuši pilnībā gatavi sestdien notiekošajam. «Mans uzdevums ir rīkoties, izvērtēt notikušo un turpināt darbu svētku organizācijas uzlabošanai. Premjeres un mans uzskats sakrīt – bērnu drošībai un veselībai ir jābūt pirmajā vietā, dziesmu un deju svētkiem ir jābūt svētkiem bērniem,» vakar pēc tikšanās ar premjerministri Laimdotu Straujumu teica ministre, piebilstot, ka sarunas laikā pieņēmusi lēmumu palikt amatā.
M. Seile ir izveidojusi komisiju XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izvērtēšanai, kam būs jāsagatavo secinājumi par svētku organizāciju. «No komisijas sagaidu atzinumu par kļūdām un nepilnībām, kas tika pieļautas svētku rīkošanā. Ar premjeri vienojāmies, ka secinājumus un priekšlikumus nodosim premjerministres izveidotajai darba grupai, kuras uzdevums būs izvērtēt svētku plānošanu, rīkošanu, īstenošanu un risku analīzi nākotnē,» uzsvēra ministre.
Lielākie tēriņi un peļņa, eiro
Dalībnieku izmitināšanai 680 000
Ēdināšana svētku laikā 1 350 000
Drošības un kārtības, satiksmes, pārvietojamo sanitāro mezglu īre, teritorijas uzkopšana 145 000
Atribūtika svētku dalībniekiem 40 000
Ieņēmumi no biļešu pārdošanas 397 758
Avots: svētku rīkotāji