Slimnīcu pārslodzei ar dzērājiem nav gala

© F64

Rīgas Austrumu slimnīcā, kas ir lielākā neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīca ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā, arvien masveidā nonāk personas alkohola reibumā bez veselības traucējumiem, kuru dēļ viņiem vajadzētu atrasties slimnīcā.

Pēc slimnīcas datiem, tas ir tūkstotis piedzērušos pacientu gadā. Pirms vairākiem gadiem skaļi uzsāktā diskusija par slimnīcu atslogošanu no bezpajumtniekiem un alkoholiķiem, kuri slimnīcas izmanto kā viesnīcas, pagaidām beigusies bez rezultāta.

Pērnā gada nogalē gan valdība no naudas neparedzētiem gadījumiem iedalīja finansējumu pašvaldībām atskurbtuvju darbam, taču tas bija tikai īslaicīgs risinājums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) valdība arī uzlika par pienākumu sagatavot ziņojumu. Tas taps līdz šāgada 1. decembrim, bet, kā atzīst VARAM Pašvaldību departamenta direktora vietnieks Arnis Šults, situāciju sarežģī apstāklis, ka pat vienas nozares pārstāvjiem ir pretēji viedokļi, kā problēmu risināt. Tieši valdībai būs jāpanāk politiska izšķiršanās, tikmēr mediķiem slimnīcās būs jāsniedz ne tikai medicīniskā palīdzība, bet arī sociālā aprūpe pacientiem, kuriem jāizguļas pēc pārlieku smagas alkohola lietošanas.

Meklējam arī drēbes

«Šai sievietei nebija pat apģērba un apavu, lai viņa varētu nokļūt mājās, tos sagādāja slimnīcas darbinieki,» saka Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs, atsaucoties uz pagājušajā nedēļā notikušo slimnīcā. Kāda 52 gadus veca paciente, kura alkohola reibumā mājās nokritusi, bija atvesta uz slimnīcu, kur klīnikas speciālisti konstatēja, ka pacientei briesmas nedraud un ārstēšanās slimnīcā nav nepieciešama. Izrakstīt no slimnīcas pacienti nebija iespējams, jo piederīgie uz tālruņa zvaniem neatsaucās. Nogādāt dzīvesvietā arī nevarēja, jo dzīvokļa atslēgas viņai nebija un persona, ar kuru sieviete dzīvo kopā, nebija atrodama. Vienkārši izrakstīt sievieti no slimnīcas arī nevarēja, jo savulaik pārciesta insulta dēļ viņai nepieciešama palīdzība pārvietojoties. Kad risinājums tika atrasts (pēc četrām dienām), ar slimnīcas transportu sieviete tika nogādāta mājās.

«Atrodoties klīnikā, pacientei bija nodrošināta ēdināšana, aprūpe un kopšana, kas neietilpst klīnikas funkcijās,» saka A. Višņakovs. «Mūsu pamatfunkcija ir kvalitatīvu medicīnas pakalpojumu nodrošināšana, un sociālo jautājumu risināšana nav slimnīcas uzdevums,» papildina slimnīcas pārstāvis Mārtiņš Vilcāns. No slimnīcas pārstāvju teiktā izriet, ka joprojām nav panākts risinājums problēmai, kad slimnīcā nogādā lielu skaitu bezpajumtnieku vai citu personu alkohola reibumā, kuriem ievietošana slimnīcā nav nepieciešama. Tas ļoti noslogo mediķus, kuri tā vietā varētu sniegt palīdzību citiem pacientiem, kas gaida rindā.

Un ja nu piedzēries, bet smaga trauma?

Ātrās palīdzības etapā, kad mūs izsauc pie pacienta uz ielas, kur cilvēks guļ zemē, mēs nevaram būt pārliecināti, kādas traumas – galvas, sejas, iekšējo orgānu bojājumi – viņam ir, saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciāliste Ilze Bukša. Dienestam ir noteikts, uz kādām iestādēm var šādus pacientus vest, un tās, protams, ir slimnīcas, kurās ir neatliekamās palīdzības nodaļas, kur ir pieejami mediķi un attiecīgas iespējas izmeklēt pacientu. I. Bukša nenoliedz, ka vairākos gadījumos, kad pēc ātrās palīdzības apskates secināts, ka pacientam nav vajadzīga ārstēšanās slimnīcā, viņš tiek nodots policijas rīcībā, kas aizved viņu izgulēties uz patversmi, kura pašlaik pilda atskurbtuves funkcijas (runa ir par Rīgu, jo citās pilsētās šī problēma nav tik sasāpējusi). «Mūsu brigādes nav aprīkotas ne ar rentgenu, ne analīžu veikšanas iekārtām, tāpēc vienmēr būs tā, ka uz slimnīcu pacientus ar aizdomām par kādu veselības problēmu vedīsim, jautājums, ko tālāk darīt slimnīcai,» saka I. Bukša.

Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka problēma daļēji tika atrisināta ar papildu finansējuma piešķiršanu pērn pašvaldībām atskurbtuvju darbam. «Tas atrisina to, ka daļa šo personu, kuras ir alkohola reibumā, tiek nogādātas patversmē, pirms vēl guvušas kādu traumu,» saka Oskars Šneiders no VM. Viņš aicina sazināties ar VARAM, kam uzticēta situācijas izpēte.

Jāvienojas politiski

Gatavojot ziņojumu, esam nonākuši pie vairākiem iespējamiem risinājumiem – sasaistīt to ar policijas darbu, slimnīcām vai sociālās aprūpes iestādēm. «Piemēram, ja tas būtu saistīts ar slimnīcām. Mediķi secina, ka pacientam alkohola reibumā nav nepieciešama palikšana slimnīcā, bet izlaist uz ielas arī nedrīkst, tad tā varētu būt cita struktūra, juridiski nodalīta no slimnīcas, kur šīs personas varētu atgūties,» saka Arnis Šults no VARAM. Valdībā būs jāpanāk politiska izšķiršanās, taču no līdzšinējām diskusijām izriet, ka pat vienas nozares pārstāvjiem ir pretēji viedokļi. A. Šults atzīst, ka būs nepieciešama nopietna diskusija tieši ar veselības nozari: «Ziņojuma panākumi būs atkarīgi no tā, cik pretimnākošas būs visas nozares.».



Latvijā

Celtniecības sadārdzinājumi, lielo projektu vēl lielākās izmaksas, inflācijas procents būvniecībā, kas jau kļuvis par atsevišķu rādītāju ekonomikas datos — visi šie cenu pieaugumi galu galā atspoguļojas preču un produktu cenās, sitot pa gala patērētāju makiem. Laiks apskatīt ziloni istabā, kāpēc pie mums gatavais objekts nereti izrādās pat divkārt dārgāks, nekā bija plānots — un te nerunāsim pat ne par “Rail Baltica”.

Svarīgākais