Operas eksdirektors apbrīnojami dāsns pret partiju

Lai gan vēl pirms diviem gadiem bijušais Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars bija parādos līdz ausīm, viņš jau otro gadu pēc kārtas savai izraudzītajai partijai Latvijas attīstībai biedra naudās iemaksājis maksimāli atļauto summu, liecina KNAB un VID publiskotā informācija.

Šogad A. Žagars biedra naudās iemaksājis 18  000 eiro, bet pērn – 16  000 eiro. Tas ir tieši tikpat, cik, piemēram, partijai Latvijas attīstībai pērn un šogad ziedojis miljonārs Olafs Berķis. Bijušo operas direktoru par galveno šīs partijas finansētāju uzskatīt tomēr nevar kaut vai tāpēc, ka, piemēram, milzu summas Latvijas attīstībai ziedojuši arī miljonāra O. Berķa dēli Nauris un Jānis, kā arī O. Berķa uzņēmumu menedžeri un daži citi neapšaubāmi bagātnieki.

Parādi netraucē?

A . Žagara dāsnums pret partiju gan nedaudz disonē ar viņa milzu parādsaistībām. Pēdējā publiski pieejamā valsts amatpersonas deklarācijā redzams, ka A. Žagaram, beidzot pildīt valsts amata pienākumus 2013. gada septembrī bijušas 338  000 eiro lielas parādsaistības. Deklarācijā norādīts, ka viņš tajā gadā atmaksājis parāda pamatsummu, procentus, komisijas naudas un soda naudas 7271, 67 eiro apmērā. Acīmredzot tas varētu liecināt, ka A. Žagaram jau tad ir bijušas kaut kādas problēmas ar milzu parāda atmaksu, kas gan viņamu vēlāk nav traucējis ziedot partijai miljonāra cienīgas summas.

No citām A. Žagara deklarācijām var izsecināt, ka 2013. gadā fiksētās vērienīgās kredītsaistības viņam radušās 2005. gadā. Togad A. Žagars labu dzīvokli par 245  000 eiro pārdevis Andrim Nelsonam un acīmredzot nopircis vēl labāku, jo aizņēmumu kopsumma bijusi jāpalielina par 100  000 eiro. Tāpat deklarācijās fiksēts, ka nopirktais dzīvoklis atrodas Rīgas Centra rajonā.

Lai gan 2004. – 2005. gadā A. Žagars veicis darījumus simtos tūkstošu, šobrīd nekādu īpašu uzņēmējdarbību A. Žagars vairs neveic. 2013. gada deklarācijā norādīts, ka ēdināšanas uzņēmums SIA Animus ir bankrotējis un izslēgts no Uzņēmumu reģistra, bet A. Žagaram pieder vairs tikai 60% daļu citā ēdināšanas uzņēmumā – SIA Anno 2012. Savukārt datu bāze Firmas.lv liecina, ka 2014. gada pārskatu šis uzņēmums nav iesniedzis, bet gadu iepriekš strādājis ar minimālu peļņu – 2640 eiro.

Dāsnums paliek neizskaidrots

Nenoliedzami, iemaksājot partijas kasē šādas summas, A. Žagars ir rādījis piemēru citiem savas un citu partiju biedriem, cik dāsnam un nesavtīgam jābūt partijas biedram.

Lai noskaidrotu cieņas un apbrīnas vērtā dzīves principa «Neko sev – visu partijai» motīvus, Neatkarīgā sazinājās ar A. Žagaru. Izdzirdējis jautājuma būtību, viņš solīja pēc dažām stundām atzvanīt. Nākamajā dienā Neatkarīgā saņēma īsziņu ar lūgumu jautājumus nosūtīt uz elektronisko pastu. Tas tika izdarīts, taču atbilde uz jautājumiem piecu dienu laikā netika saņemta. Kolēģi žurnālisti zināja stāstīt, ka tas ir ierasts A. Žagara komunikācijas stils, kad negribas atbildēt uz kaut kādiem jautājumiem.

Bet Neatkarīgā A. Žagaram cita starpā vaicāja, vai pēc samaksātajām lielajām biedra naudām partijai viņu iztaujājis KNAB vai VID; kā viņam izdodas sabalansēt personīgo budžetu, iemaksājot biedra naudās 18  000 eiro, esot aptuveni 300  000 eiro parādiem; kā būtu jāuzrunā tie partijas Latvijas attīstībai un arī visu citu partiju biedri, kuri ar maksājumiem biedra naudās vai ziedojumiem skopojas?

Politiskās prioritātes

Salīdzinoši – ja A. Žagars savai partijai, neraugoties uz smago parādu nastu, šogad jau ir nomaksājis atļauto maksimālo summu 18  000 eiro, tad Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) šogad biedra naudās iemaksājis tikai 2305 eiro, pat neskatoties uz to, ka Eiropas Komisijas viceprezidents, spriežot pēc informācijas Eiropas Komisijas mājaslapā, saņem vismaz 18  000 eiro mēnesī, neskaitot daudzās dažādās piemaksas. Tiesa gan, pērn (Saeimas vēlēšanu gads) V. Dombrovskis nav skopojies un partijai atvēlējis pat par 600 eiro vairāk, nekā atļauts (KNAB acīmredzot šo pārkāpumu nav pamanījis).

Neatkarīgā jau rakstīja – pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ partijai Latvijas attīstībai šogad ir izdevies piesaistīt vislielāko finansējumu (gandrīz 200  000 eiro), pārspējot pat valdošo partiju Vienotība (175  000 eiro). Šāda summa piesaistīta, pat neskatoties uz to, ka partija ir izgāzusies divās vēlēšanās pēc kārtas un šogad valstī nav plānoti nozīmīgi politiski notikumi (piemēram, vēlēšanas, referendumi). Vienīgais pasākums, kur partijas Latvijas attīstībai pašreizējais līderis Juris Pūce aktīvi pauda viedokli dāsni apmaksātās reklāmās, bija parakstu vākšana par t.s. kopdzīves likumu, ar kuru bija paredzēts legalizēt arī viendzimuma laulības.

UZZIŅAI

• 2014. gada Eiroparlamenta vēlēšanās partija Latvijas attīstībai ieguva 2,12% balsu un 0 vietu parlamentā.
• Saraksta līderis Andrejs Žagars šajās vēlēšanās ieguva 15  545 punktus. Salīdzinājumam – par Eiroparlamenta deputātiem kļuvušie Valdis Dombrovskis (Vienotība) ieguva 346  821 punktu jeb 22 reizes vairāk; Iveta Grigule (ZZS) ieguva 46  939 punktus jeb 3 reizes vairāk.
• 12. Saeimas vēlēšanās partija Latvijas attīstībai ieguva 0,.89% balsu un 0 vietu parlamentā.
• Pēc Saeimas vēlēšanām partijā notika vadības maiņa – Einaru Repši valdes priekšsēdētāja amatā nomainīja Juris Pūce. E. Repše gan palika partijas valdē.
• Vadība tika nomainīta arī partijas mātes organizācijā biedrībā Latvijas nākotnes forums (iepriekš – Latvijas attīstībai). Tur E. Repšes vietā par valdes priekšsēdētāju kļuva Edgars Jaunups.