Aicina veidot audžuģimenes – latviskas vides saglabāšanai

© F64

Latvijas vēstnieks Andris Teikmanis ir aicinājis atsaukties Apvienotajā Karalistē dzīvojošos Latvijas pilsoņus, kuri ieguvuši audžuģimenes statusu. Tādējādi Latvijas pilsones Lailas Brices lieta ir iekustinājusi vismaz jautājumu par to, kā nezaudēt bērnus – Latvijas pilsoņus.

L. Brices meitu Katrīnu britu varas iestādes nolēmušas nodot adopcijai, un tas nozīmē, ka meitenīte, kas ir Latvijas pilsone, zaudēs saikni ar Latviju. Tiesa Lielbritānijā 28. oktobrī vērtēs lietu pēc būtības, vai nu jau septiņus gadus vecās Katrīnas adopcija atbilst bērna interesēm.

«Ik gadu no Latvijas pilsoņu ģimenēm Apvienotajā Karalistē dažādu iemeslu dēļ tiek izņemti desmitiem bērnu (2013. gadā – 40; 2014. gadā – 89). Šogad vēstniecība ir saņēmusi informāciju par 61 gadījumu, kas saistīts ar bērnu aprūpes jautājumiem Latvijas pilsoņu ģimenēs, teikts paziņojumā, ko var izlasīt arī Latvijas vēstniecības mājaslapā. Lai bērni saglabātu iespēju augt latviskā vidē un nezaudētu dzimto valodu, Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē aicina atsaukties personas, kas ieguvušas audžuģimenes statusu. Tas palīdzēs izveidot vienotu latviešu audžuvecāku sarakstu, kā arī veicinās sadarbību ar britu sociālajiem dienestiem ikdienā un krīzes situācijās.

Vēstnieka aicinājumā minētie fakti un L. Brices lieta varētu radīt iespaidu, ka britu sociālie dienesti tā vien tīko Latvijas pilsoņiem atņemt bērnus un nodot viņus adopcijai. Tā pati Brices lieta parāda, ka mātei arī pēc pieķeršanas reibumā un sīkā huligānisma vairākas reizes tika dota iespēja audzināt savu mazo meitiņu ģimenē, kā arī atzīts, ka ģimenē valda siltas attiecības. Tomēr vēlāk, kad pēc lēmuma meitenīti atdot ģimenē māte esot sacījusi, ka viņai nepieciešams atrast jaunu mājvietu pirms bērna atgriešanās un ilgstoši nevarēja atrast piemērotu dzīvesvietu, tika pieņemts lēmums, ka bērnam atrašanās audžuģimenē ir labākais risinājums. Rezultātā pašlaik tiek spriests par adopciju. Bērns kopā ar mammu nav dzīvojis piecus gadus.

Pozitīvi ir tas, ka tagad šīs lietas ietekmē, jo L. Brice aktīvi meklē atbalstu Latvijā, Saeimas Prezidijs vakar nolēma lūgt Tieslietu ministrijas (TM) atzinumu saistībā ar šonedēļ parlamenta sēdē iekļauto ierosinājumu paust bažas un aicināt atbildīgās Lielbritānijas institūcijas ziņojot Latvijai, ja no tās valstspiederīgo ģimenēm izņemti bērni. Prezidijs nolēmis lūgt TM sniegt atzinumu līdz šodienas pēcpusdienai, kad notiks Saeimas frakciju sēdes. Septembrī, kad Vērmanes dārzā notika atbalsta pasākums Latvijas bērnu aizsardzībai ārzemēs, tā rīkotāji un dalībnieki uzrakstīja Latvijas prezidentam un Ministru prezidentei adresētu vēstuli ar aicinājumu «nekavējoties iestāties par visiem Latvijas bērniem – Latvijas pilsoņiem, kurus Latvijas vecākiem ir atņēmuši Lielbritānijas atbildīgie dienesti, tajā skaitā Katrīnu Brici (7. g.v.), Ernestu Bitānu (7 g.v.), Robertu Bitānu (6 g.v.), Patriku Bitānu (4 g.v.). Tuvāko dienu laikā šos bērnus plānots uz visiem laikiem atdot svešām ģimenēm Lielbritānijā, šķirot tos no mīlošām mātēm, kuras nezaudē cerību un cīnīsies līdz pēdējam brīdim!»

Latvija turpina sniegt palīdzību un atbalstu L. Bricei viņas ģimenes tiesību un interešu aizstāvībā tādā mērā, kādā to ļauj normatīvie akti. L. Brice vēlas sava nepilngadīgā bērna lietas jurisdikciju nodot Latvijas kompetentajām iestādēm, jo uzskata, ka šeit, izvērtējot apstākļus, bērns netiktu atņemts.