Pirms mediķu protesta: nauda jāprasa ar jēgu

© Scanpix

Pie Saeimas nama šodien mediķu arodbiedrība rīko kārtējo protesta akciju, un zīmīgi – ar mērķi aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

Parlamentam, tostarp veselības ministram Guntim Belēvičam, kas ir arī Saeimas deputāts, šajās dienās jālemj par nākamā gada budžetu, kurš veselības aprūpei nav labvēlīgs – attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) finansējums nākamgad būs vēl zemāks nekā šogad.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris atzīst, ka pašlaik Latvijā ir vissliktāk pieejamā veselības aprūpe Eiropas Savienībā, ko raksturo augsti mirstības un invaliditātes rādītāji. «Neraugoties uz šiem faktiem, valdība 2016. gada budžeta projektā veselības nozarei ir atvēlējusi tikai trīs procentus no IKP, kas ir vēl mazāk nekā šogad,» saka V. Keris. Vidēji citās Eiropas Savienības valstīs veselības aprūpei tiek atvēlēti 7,3 procenti no IKP. Septembrī mediķu arodbiedrība nosūtīja atklātu vēstuli visām 12. Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, īsumā aprakstot neapmierinošo situāciju valsts veselības aprūpē un izsakot aicinājumu sadarboties. Līdz šim neviena no koalīcijas partijām nav atbalstījusi arodbiedrības priekšlikumus. «Tāpēc mēs aicināsim Saeimas deputātus nekavējoties būtiski palielināt finansējumu veselības aprūpei, lai panāktu pacientu līdzmaksājumu samazināšanu, kvotu palielināšanu veselības aprūpei, kā arī palielinātu atalgojumu veselības nozarē strādājošajiem,» norāda arodbiedrības vadītājs.

Tieši dienu pirms mediķu piketa par sasniegumiem ministra darbā gada laikā izvēlējās pastāstīt veselības ministrs G. Belēvičs. Viņš uzskaitīja virkni panākumu, piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sakārtošana, kur izdevies atteikties no ārpakalpojuma operatīvā medicīniskā transporta nodrošinājumā, tā taupot budžeta līdzekļus – katru gadu vismaz miljonu eiro; panākums ir arī Stradiņa slimnīcas jaunās kārtas celtniecības turpinājums; veselības platforma nākamajiem 50 gadiem, farmācijas jomas sakārtošana un darbs pie lētāku zāļu nodrošināšanas. Panākums, kas tiešā veidā saistīts ar veselības aprūpes budžetu, ir 4,2 miljonu eiro atrašana kompensējamiem medikamentiem, lai uzlabotu ārstēšanu C hepatīta un HIV pacientiem, kā arī valsts kompensācijas apmēra palielinājums Krona slimības un psoriāzes pacientiem. Otrs panākums ir slimnīcām noņemtais valsts galvotā kredīta slogs – slimnīcu vietā šos kredītmaksājumus veiks valsts, tāpēc, visticamāk, naudu, kas vairs nebūs jānovirza aizņēmuma atmaksai, slimnīcas varēs izmantot ārstēšanas pieejamības palielināšanai pacientiem.

Tomēr vai nākamā gada budžets, kas reāli būs mazāks attiecībā pret IKP nekā šogad, nav veselības ministra neveiksme? G. Belēvičs tam nepiekrīt. Pirmkārt, naudas izteiksmē veselības budžets būs lielāks par 13 miljoniem eiro, bet attiecībā pret IKP patiešām mazāks un nokritīs zem trīs procentiem, un tas saistīts ar ekonomikas izaugsmi… «Situācija nebūs sliktāka kā šogad,» saka ministrs, uzsverot, ka viņš pilnībā pievienojas arodbiedrības prasībām – gan par zemo finansējumu veselībai jeb «bada maizi», gan mediķu algām, taču papildus naudu prasīt vajagot ar jēgu, proti, saprotot, kā un kur dabūt papildu naudu. «Es domāju par demisiju, ja valdība nenolemj par papildu naudu veselībai, taču izvēlējos turpināt strādāt,» atzina ministrs. «Nav jāuzvar katrā kautiņā, bet karā.» Veselības ministrija prasīja papildus 159 miljonus eiro, taču saņēma – 13.