Uz pirmās nepieciešamības precēm orientēts patēriņa grozs lielākajai sabiedrības daļai pagaidām neļauj runāt par vispārēju iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, neraugoties uz to, ka algas kopumā šogad bijušas ar tendenci augt straujāk nekā vidējais dārdzības līmenis valstī.
Pēdējie dati (par oktobri) liecina, ka gada inflācija Latvijā ir 2,1%, savukārt pēdējie algu dati ir par šā gada jūniju, kad salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi vidējā darba samaksa valstī bija pieaugusi par 11,8%. Tobrīd gada inflācija bija 7,9%. Līdz ar to jau tobrīd par vidējo algu vismaz nosacīti varēja nopirkt vairāk nekā pirms gada. Kopš jūnija vidējais cenu līmenis valstī ir samazinājies par 0,6%, līdz ar to, pat ja algas ir palikušas šī mēneša līmenī, vismaz teorētiskās iespējas kaut ko nopirkt ir kļuvušas lielākas. Par to, ka kopējā situācija nepaliek sliktāka, zināmā mērā liek aizdomāties arī pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījuma pārmaiņu dati. Tie tiek rēķināti salīdzināmajās cenās, tātad atrēķinot cenu izmaiņu ietekmi, līdz ar to nozares ietvaros varam runāt par tā dēvēto tīro pieaugumu vai kritumu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta, ka šā gada septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada devīto mēnesi pārtikas mazumtirdzniecības apjoms ir krities par 0,4%. Tādējādi no šāda aspekta būtu jānonāk pie secinājuma, ka pircējs ir kļuvis mazāk turīgs. Vienlaikus gan ir jāvērš uzmanība uz valstī notiekošo iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas potenciālo patērētāju skaitu samazina. Piemēram, šā gada oktobra sākumā ar 1,876 miljoniem Latvijas iedzīvotāju skaits ir par 1% mazāks nekā pirms gada. Līdz ar to pārtikas tirdzniecības apjoms samazinās lēnāk nekā iedzīvotāju skaits. Tādējādi var spriest, ka viens statistiskais mūsu valsts iedzīvotājs tomēr nopērk vairāk pārtikas nekā gadu iepriekš. Vēl būtiska nianse ir tas, ka pārtikas mazumtirdzniecības krituma tempi pēdējā laikā uzrāda aizvien mazākus mīnusus. Ja atsevišķos pavasara mēnešos, rēķinot gada izteiksmē, varējām runāt par 7% vērtu samazināšanos, tad tagad runa vairs ir tikai par procentu desmitdaļām. Tādējādi var izteikt viedokli, ka ekonomistu iepriekš prognozētais, ka komunālo rēķinu samazināšanās un kopējās inflācijas krituma ietekmē iedzīvotāji varēs atļauties vairāk, vismaz daļēji varētu būt piepildījies. Tiesa gan, kā jau minēts, situācijas uzlabojumi pārtikas mazumtirdzniecībā var būt saistīti ar lielāku dažādu preču cenu akciju izmantošanu. Te gan ir jānorāda, ka cenu akcijas šobrīd ir vērtējamas citādi nekā laikā, kad notika straujš inflācijas pieaugums. Tobrīd tās varēja uzskatīt par uzkrāto un neizpārdoto preču, kuras iedzīvotāji nevar atļauties, izpārdošanām brīdī, kad vēlamais lietošanas gala termiņš tuvojas savai loģiskajai izskaņai. Šobrīd “cenu akcija” arī tiek piemērota neizpārdotām precēm, kurām tuvojas derīguma termiņš, taču vienlaikus ir vērtējama kā rīcība, lai atbrīvotos no liekajiem preču krājumiem, nepieļaujot vispārēju cenu kritumu pieprasījuma izmaiņu dēļ.
“Inflācijai samazinoties, ir vērojams neliels pieaugums pieprasījumam pēc produktu apjoma, ko drīzāk varam saukt par stabilizāciju, ne pirktspējas pieaugumu. Ņemot vērā šī brīža ekonomisko situāciju, noteikti ir pāragri izvirzīt hipotēzi par vispārēju pirktspējas pieaugumu, jo pieaugums gabalos lielākoties ir saistīts ar inflācijas mazināšanos,” situāciju raksturo “Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Viņš piebilst, ka straujais EURIBOR likmes pieaugums un apkures sezonas sākšanās liek pircējiem kļūt piesardzīgiem savos tēriņos. “Redzam, ka pircējs joprojām būtiski izvērtē savu iepirkumu grozu - meklē izdevīgākos piedāvājumus un produktus, kam ir labākā cenas un kvalitātes attiecība, piemēram, izvēloties privātās preču zīmes produktus,” vērtē “Rimi” vadības pārstāvis. Diezgan līdzīgi situāciju vērtē “ELVI Latvija” valdes locekle Laila Vārtukapteine. Pēc viņas teiktā, veikalu tīkla “ELVI” pēdējo mēnešu pārdošanas dati ir samērā stabili un arī tuvāko mēnešu prognozes pagaidām neliecina par strauju pārtikas produktu pirktspējas pieaugumu. L. Vārtukapteine gan skaidro, ka pirmās nepieciešamības preču tēriņi parasti nav pirmais signāls par vispārējo pirktspējas palielināšanos, jo pārtikas produkti ir tā preču grupa, no kā pircējiem nav iespējas atteikties, tāpēc arī tie nav produkti, kuru pieprasījums strauji aug, ja cilvēku rīcībā naudas kļūst vairāk.
“Protams, kopējā ekonomiskā situācija un pirmās nepieciešamības preču cenu stabilizēšanās šajā rudenī ļauj cerēt uz stabilāku pircēju uzvedību un pozitīvāku sabiedrības kopējo noskaņojumu, bet pārdoto produktu apjomi pagaidām ir līdzīgi pērn tirgotajam. Pārdoto preču apjomu pieaugums vērojams tikai dažām preču grupām,” vērtē “ELVI” vadības pārstāve. Viņa piebilst, ka pagājušajā gadā daļa iedzīvotāju dzīvoja pastiprinātās bailēs no kara un gatavojās inflācijai, kas strauji auga, tāpēc vairāk pirka dažādas ilgi glabājamas preces. Attiecīgi šajā gadā lielākais kritums ir tiem produktiem, kuru pārdošanas dati pērn liecināja nevis par reālo patēriņu, bet pārmērīgu krājumu veidošanu. Sarucis esot arī pieprasījums pēc konserviem, saldētiem produktiem, mājsaimniecības precēm, personīgās higiēnas līdzekļiem. Tajā pašā laikā veikalu tīklā praktiski nemainīgs palicis pieprasījums pēc svaigas gaļas, dārzeņiem, piena, savukārt audzis pieprasījums pēc siera, jogurtiem, maizes, miltu produktiem, saulespuķu eļļas.
Informācija no veikalu tīkliem vedina domāt, ka iedzīvotāju iepirkšanās tendences veikalu tīklos kopumā varētu būt vienotas, taču atsevišķu preču grupu pārdošanas apjomu izmaiņu ziņā var būt vērojamas atšķirības. Kā stāsta veikalu tīkla “top!” valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte, visvairāk apjoma ziņā veikalos “top!” rādītāji pieauguši piena un siera produktiem, sviestam, svaigajai gaļai un sausajām brokastīm. Savukārt samazinājums visvairāk novērojams preses izdevumiem, sadzīves precēm, sausajām zupām un eļļai. “Pieauguma izmaiņas noteikti ietekmēja piena cenu kritums. Savukārt apjoma samazinājumus ietekmē paradumu maiņa. Papildus tam iepriekšējā gadā iedzīvotāji sausās zupas un eļļu pirka ziedojumu sūtīšanai uz Ukrainu, kas šajā gadā nav bijusi tik aktīva,” izmaiņu iemeslus skaidro I. Priedīte.
Piena produktu tirdzniecības apjoma kāpums esot novērojams arī “Maxima” veikalu tīklā. “Tāpat novērojam, ka klienti ļoti labprāt iegādājas akcijas preces, kuru pieprasījums ir audzis pret iepriekšējo gadu. Šos datus savukārt ietekmē būtiski uzņēmuma ieguldījumi dažādu ilgtermiņa iniciatīvu un kampaņu plānošanā, kā arī iknedēļas akciju piedāvājumos. Redzam, ka klienti arvien vairāk novērtē iespēju ikdienas iecienītākos produktus iegādāties īpaši izdevīgi,” pircēju centienus komentē “Maxima Latvija” korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā. Savukārt “Rimi Latvia” jaunākie pārdošanas dati liecina, ka stabili augšupejoša tendence vērojama svaigajai pārtikai, īpaši svaigajai gaļai un zivīm, kas ļaujot secināt, ka pircēji priekšroku dod mājās gatavotai maltītei. “Rimi” tīklā pieaudzis pieprasījums arī pēc dārzeņu produkcijas.