Lauku zemju kadastrālās vērtības nākamgad pieaugs vidēji par 29 procentiem, kas neizbēgami palielinās arī nekustamā īpašuma nodokli tiem saimniekiem, kuru īpašumā ir kaut nedaudz zemes ārpus pilsētām. Lai nekustamā īpašuma nodoklis neizputinātu zemniekus, nākamgad lauksaimniecībā izmantojamām zemēm plānots nodokļa kāpuma ierobežojums. Tomēr, neskatoties uz to, visiem lauksaimniekiem kopā nākamgad zemes nodoklī būs jāsamaksā par 4,3 miljoniem eiro vairāk nekā šogad.
Saskaņā ar Valsts zemes dienesta sniegto informāciju izmaiņas lauku zemju kadastrālajās vērtībās skars visas lauku pašvaldību teritorijas. Lauksaimniecības zemes kadastrālo vērtību bāzes vidējais pieaugums ir 29 procenti, bet dažās teritorijās tas pārsniedz pat 70 procentu robežu. Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir nekustamā īpašuma nodokļa bāze, sagaidāms arī attiecīgs nodokļa apmēra pieaugums.
Vislielākais lauku zemju vērtību kāpums gaidāms Vidzemē: Alojas novadā – par 67%, Burtnieku – par 59%, Mazsalacas – par 53%. Tas gan nenozīmē, ka šajos pagastos nākamgad būs arī vērtīgākas zemes. Joprojām dārgākā lauksaimniecības zeme ir Zemgales novados.
Lauksaimniecības zemju kadastrālo vērtību bāze 2016. gadam ir izstrādāta, pamatojoties uz 2012. un 2013. gada nekustamā īpašuma tirgus informāciju. No patiesās tirgus vērtības lauku zemju kadastrālās vērtības nākamgad atpaliks aptuveni par 28 procentiem. Tomēr, neskatoties uz to, deviņpadsmit novados lauku zemju kadastrālās vērtības pieaugs vairāk nekā par 40 procentiem.
Zemnieki lūdz pretimnākšanu
Par lauku zemju kadastrālās vērtības kāpumu un līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanos visvairāk ir satraukušies zemnieki, kurus šīs izmaiņas skartu vissāpīgāk. Lauksaimniecībai, kura joprojām nav atguvusies no piena un cūkkopības krīzes, nodokļa palielinājums var izrādīties par grūti paceļamu, bet atsevišķos gadījumos pat par nepaceļamu nastu. Saskaņā ar Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja Jura Lazdiņa pausto, iepriekšējos piecos gados, proti, no 2010. gada līdz 2015. gadam, nekustamā īpašuma nodoklis ir kāpis aptuveni par 300 procentiem. Tālāks pieaugums var radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas lauksaimniecību. Lauksaimnieki lūdza, lai ar likumu tiktu apstiprināta norma par nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežošanu 10% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Kāpumu iegrožos daļēji
Valdība zemnieku lūgumam piekāpās daļēji, vienojoties, ka lauksaimniecības zemēm kadastrālā vērtība kārtējā gadā nedrīkstēs pārsniegt 20%. Šī likuma norma ir iestrādāta grozījumos likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, kas ir viens no nākamā gada valsts budžeta pavadošajiem likumprojektiem.
Saeima pirmajā lasījumā jau apstiprinājusi šos grozījumus (par nobalsoja 84 deputāti, atturējās – 4 deputāti). Saskaņā ar likumprojektu, lauksaimniecības zemēm tiks piemērota speciālā vērtība, kas nedrīkstēs pārsniegt 20% no iepriekšējā gadā zemes vienībai aprēķinātās kadastrālās vērtības. Šāds ierobežojums darbosies līdz 2020. gadam. Līdz ar to turpmākajos piecos gados nodokļa aprēķinam tiks izmantotas divu veidu nodokļa bāzes – nekustamā īpašuma kadastrālo vērtība (vispārīgā gadījumā) un speciālā vērtība. Speciālo vērtību varēs piemērot tikai ārpus pilsētu administratīvajām teritorijām esošajām zemes vienībām (to daļām), kuru platība pārsniedz trīs hektārus un to lietošanas mērķis ir lauksaimniecības zeme, mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu, vai ūdens objektu zeme.
Likumprojekts paredz, ka speciālo vērtību noteiks Valsts zemes dienests, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par attiecīgo zemes vienību. Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķiniem Valsts zemes dienests speciālās vērtības sniegs līdz taksācijas gada 10. janvārim.
Kā norādījusi Tieslietu ministrija, zemes vienības platība trīs hektāri kā kritērijs speciālās vērtības noteikšanai ir izvēlēts, vadoties pēc nekustamā īpašuma tirgus analīzes rezultātiem. Zemes vienības līdz šādai platībai nav klasiska lauksaimnieciskās ražošanas zeme, bet gan tās pamatā ir paredzētas retinātai apbūvei; darījumus ar šādām zemes vienībām neizmanto arī kadastrālo vērtību bāzes izstrādei lauku teritoriju lauku zemēm. Arī tad, ja tā tomēr tiek izmantota lauksaimnieciskai ražošanai, ņemot vērā kopējo platību, vērtību līmeni un aprēķināto nodokli, papildu aprēķini nodokļa pieauguma ierobežošanai būtu nesamērīgi.
Speciālā vērtība kā nodokļa bāze tiek izmantota arī gadījumos, kad lauku zemēm tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme (piemēram, neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei u. c.).
Lauku zemes vērtība kāpj
Saskaņā ar Valsts zemes dienesta informāciju 2016. gadā prognozētā kadastrālo vērtību kopsumma lauksaimniecības zemēm, kuru platība pārsniedz trīs hektārus, ir 2,671 miljards eiro. Ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokli par zemi 1,5% apmērā un iekasējamības koeficientu (0,8%), zemes nodoklī nākamgad teorētiski varētu ieņemt 32,05 miljonus eiro. Ieviešot likuma grozījumus un ņemot vērā to, ka speciālās vērtības pieaugums lauku zemēm nedrīkst pārsniegt 20 procentu no iepriekšējā gada zemes vienībai aprēķinātās kadastrālās vērtības, 2016. gada prognozētā zemes vienību speciālo vērtību kopsumma nodokļu vajadzībām būtu 2,402 miljardi eiro un attiecīgi nodoklī iekasējamā summa – 28,82 miljoni eiro. Savukārt šogad šo zemju kadastrālo kopvērtību summa ir 2,0448 miljardi eiro un attiecīgā nodokļa summa – 24,54 miljoni eiro. Tātad nākamgad lauksaimnieki zemes nodoklī samaksās par 4,28 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Taču, ja netiks pieņemti plānotie grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, tad kopsumma būs vēl par 3,2 miljoniem eiro lielāka.