Uzņēmēji netic optimistiskajām ekonomiskās izaugsmes prognozēm

Aizejošo 2015. gadu uzrunātie uzņēmēji raksturo kā gana veiksmīgu, taču nestabilitāte pasaules, Latvijas politikas arēnā ļoti lielu optimismu darba devējos nevieš, domājot par nākamā gada plāniem. Atsevišķi aptaujātie uzskata, ka oficiāli paustā valsts ekonomiskās izaugsmes prognoze 2016. gadam ir ļoti optimistiska un realitāte būs daudz pelēkāka. Turklāt visi kā viens atzīst – darba tirgū turpinās saasināties cīņa par kvalificētiem speciālistiem.

SIA VALPRO valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings:

– Uzskatām, ka mums šis gads ir bijis labs. Aizvadītajā finanšu gadā esam ieguldījuši teju 900 tūkstošus eiro investīcijās nākotnes attīstībā un resursu taupīšanā – investējam cilvēkos, produktos, telpās, vides attīrīšanā, enerģijas taupīšanā u.c. Tas palīdzēja sasniegt 12,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 7% pieaugums attiecībā pret iepriekšējo gadu.

Attiecībā uz 2016. gadu jāteic, ka nestabilitāte pasaules politikā un Latvijas politikas nenoteiktība gan nodokļu, gan Eiropas fondu apgūšanas termiņos, Eiropas naudu apguves programmu noteikumu savlaicīga neizstrādāšana, antidempinga kampaņa pret Krievijas un Ķīnas metāla importētājiem Eiropā – tas viss rada zināmu nenoteiktības un nedrošības izjūtu.

Kā nākamā gada galveno prioritāti saredzam darbu ar personāla vadību, t.sk. izglītošanu un jaunu darba metožu apgūšanu, jo vidējais apgrozījums uz vienu darbinieku Latvijā ir ievērojami mazāks nekā vidēji Eiropā. Šo rādītāju ir iespējams mainīt un uzlabot, vienīgi pilnveidojot un attīstot speciālistu zināšanas. Diemžēl šī brīža speciālisti, kas ieguvuši izglītību pēdējo gadu laikā dažādās mācību iestādēs, ir ar ļoti vājām zināšanām darba organizācijā un tās metožu izmantošanā.

Tāpat kā nākamā gada izaicinājums noteikti jāmin iesāktais darbs saistībā ar tehnoloģiju, iekārtu uzlabošanu, kas ietekmē darba ražīgumu un samazina izmaksas. Tikpat būtiski būs noturēt jau esošos klientus, kā arī ļoti cerīgi skatāmies uz mūsu jauno tirgu attīstību, t.sk. ASV. Attiecībā uz produktu klāsta paplašināšanu – būs jāturpina šogad aizsāktā nerūsējošā metāla produktu attīstība.

2015. gada vidū aizsākām sarunas ar Valmieras tehnikuma vadību par ieceri īstenot duālās izglītības programmu metālapstrādes speciālistiem. Ceram, ka nākamgad izdosies ideju īstenot. Šo programmu gribam īstenot, jo uzņēmumā joprojām ir novērojama liela kadru mainība un lielāko daļu no jaunpieņemtajiem darbiniekiem esam spiesti apmācīt paši, neskatoties uz to, ka Latvijā ir pietiekami daudz mācību iestāžu, kuras uzskata, ka sagatavo pietiekami profesionālus speciālistus.

SIA Grant Thornton Baltic valdes priekšsēdētājs Kaspars Rutkis:

– 2015. gads mūsu profesionālajā dzīvē bija ļoti nozīmīgs un liels attīstības solis. Zem starptautiskā revīzijas un profesionālo finanšu konsultāciju zīmola Grant Thornton apvienojās trīs spēcīgi tirgus spēlētāji Latvijā – SIA Grant Thornton Rimess, SIA LF Eksperts un AS BDO īpašnieks Dainis Tunsts un viņa komanda. Apvienošanās rezultātā esam kļuvuši profesionāli daudzpusīgāki un spēcīgāki, šobrīd apvienojam plašu pieredzi revīzijas, Latvijas un starptautiskās grāmatvedības, aktīvu vērtēšanas, nodokļu, juridiskos un finanšu jautājumos.

Uzskatu, ka nākamā gada galvenie izaicinājumi būs divi – produktivitāte un sniegto pakalpojumu pievienotā vērtība.

Nākamgad prognozējam ļoti vēsu ekonomisko izaugsmi. Balstoties uz reālām sarunām ar mūsu klientiem, redzot gada nogales kopsavilkumus par situāciju Eiropā un klientu budžetus, saprotam, ka nākamais gads drīzāk būs stagnācijas vai ļoti mierīgas attīstības gads, tāpēc mēs kopā ar saviem klientiem meklēsim efektivitātes un pievienotās vērtības pieauguma iespējas.

Vienlaikus turpināsies spraigā konkurence darba tirgū, turpinās pieaugt kvalificētu darbinieku trūkums (labākos speciālistus burtiski medī) un attiecīgi darba ņēmēju spiediens uz atalgojumu, papildu bonusiem un ieguvumiem.

AAS Gjensidige Baltic Pārdošanas daļas vadītāja Ināra Meija:

– Šogad esam paveikuši daudz – tirgū esam sasnieguši visaugstāko kāpumu, kas ir teju 10% pret kopējo tirgus izaugsmi, kas ir nepilni 7%. Šogad turpinājām mūsu IT sistēmas modernizāciju, kas noteikti turpināsies arī nākamgad. Šim apjomīgajam projektam ir atvēlētas vērienīgas investīcijas, jo šajā IT laikmetā, kad būtiski mainās klientu pirkšanas paradumi un liela daļa klientu apdrošināšanas pakalpojumus izvēlas iegādāties ar interneta palīdzību, mums ir jānodrošina šī iespēja visaugstākajā līmenī.

Jāteic, arī apdrošināšanas nozarē labus, augsta līmeņa darbiniekus, kuri vienlaikus apvieno profesionālās un pozitīvi ambiciozās personiskās īpašības, ir gatavi mācīties un attīstīties, sniegt ieguldījumu kompānijas izaugsmē, atrast ir samērā grūti. Mums kā kompānijai ir svarīgi piesaistīt tieši šādus darbiniekus, kuru darbības virsuzdevums ir palīdzēt klientiem gan izvēloties polisi, gan piesakot atlīdzību, gan nodrošināt administratīvos procesus visaugstākajā līmenī. Tieši šobrīd esam nolēmuši palielināt darbinieku skaitu un veidojam Aktīvo aģentu pārdošanas grupu – dosim iespēju apgūt un pilnveidot pārdošanas prasmes apdrošināšanas nozarē cilvēkiem, kuriem nav pieredzes šajā jomā, taču kuri ir entuziastiski, komunikabli un dzimuši būt par pārdevējiem.

HKScan Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Heino Lapiņš:

– 2015. gads HKScan Latvia, kā arī visai gaļas pārstrādes nozarei kopumā bija izaicinājumiem bagāts. Tam par iemeslu ir bijuši dažādi faktori, taču viens no galvenajiem ir nepārtraukti rūkošais iedzīvotāju skaits Latvijā. Attiecīgi tas mūsu nozarei nozīmē arī mazāk cilvēku, kas pirktu mūsu produktus. Vēl nozīmīgs faktors bija Krievijas noteiktais importa aizliegums, kas radīja gaļas izstrādājumu pārprodukciju Eiropā un gaļas cenu samazinājumu līdz pat līmenim, kas nepārsniedz pašizmaksu. Tomēr šajos sarežģītajos apstākļos HKScan Latvia spēja palielināt pārdošanas apjomus produktu kategorijās ar pievienoto vērtību.

2015. gadā strādājām arī pie eksporta attīstības – papildus jau esošajām eksporta valstīm no šī gada mūsu ražotos produktus var iegādāties arī Apvienotās Karalistes un Nīderlandes iedzīvotāji.

Mūsu uzņēmuma prioritāte ir zaļā domāšana, tāpēc šogad esam investējuši vairākos videi draudzīgos projektos, piemēram, ražošanā sākām izmantot ar ūdeni darbināmu dzesēšanas sistēmu, kas par 30% samazina izlietotā ūdens un radīto notekūdeņu daudzumu.

Savukārt 2016. gadā uzņēmums plāno nostiprināt savu tirgus pozīciju kā viens no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Tāpat esam iecerējuši turpināt pievērst lielu uzmanību sortimenta paplašināšanai.

Mūsu galvenās investīciju jomas 2016. gadā būs zaļie risinājumi: elektrības patēriņa samazināšana, uzņēmuma telpās Jelgavā un Rīgā apgaismojuma sistēmu aizstājot ar LED spuldzēm, enerģijas patēriņa samazināšana, izmantojot dzesēšanas sistēmas radītos karstos tvaikus ūdens sildīšanai, kā arī CO2 izmešu samazināšana, modernizējot katlumājas.

Telia Latvija izpilddirektors Mikus Ozols:

– 2015. gads Telia Latvija pagājis, gan aktīvi pielāgojoties kopējām tirgus tendencēm, gan mainoties arī pašiem. Lai mēs kā komanda spētu klientiem piedāvāt visefektīvākos risinājumus, esam ļoti strādājuši pie iekšējo darba procesu slīpēšanas. Organizējam savu darbu visos līmeņos, ar pārliecību, ka mūsu piedāvāto risinājumu primārais uzdevums ir ļaut klientiem fokusēties uz viņu pamatbiznesu, ne uz tehnoloģiju izmantošanu kā tādu. Tehnoloģijas pašas par sevi neko nerisina, tās var palīdzēt biznesam, kad tās tiek iztulkotas. Aizvadītajā gadā Telia Latvija komanda ļoti mērķtiecīgi ir augusi būt par šiem tulkiem, un šis process turpinās.

2016. gada galvenie izaicinājumi saistās ar turēšanos līdzi ritmam, kas IKT industrijā kļūst ar katru gadu straujāks – ir jāsaprot tehnoloģiskās izmaiņas, kas notiek un kas visdrīzākajā laikā mainīs arī sabiedrības un tātad arī mūsu klientu un partneru vēlmes un vajadzības.

Attiecībā uz personālu Telia Latvija primārā vērtība ir darbinieku lojalitāte pret uzņēmumu, kuru uzņēmums savukārt var sniegt pretī. Tā ir savstarpējas uzticības vide, kas nostiprinās līdz ar katru kopā nostrādāto darba dienu. Tāpēc jaunajos darbiniekos augstāk par formālām kvalifikācijām vērtējam vēlmi mācīties ko jaunu un nenobīties no izaicinājumiem. IT nozarē ne vienmēr ar to, ko zinām tagad, var būt pietiekami pēc sešiem mēnešiem, tāpēc degsme ir primārā kvalitāte jebkuram darbiniekam. Protams, pieredze un uzkrātās zināšanas ir būtiskas, bet ar tām gluži vienkārši nepietiek.

Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis:

– Šis gads Microsoft gan globāli, gan Latvijā ir bijis ļoti dinamisks. Savu uzvaras gājienu sāka jaunā operētājsistēma Windows 10, kas pirmo reizi tehnoloģiju attīstības vēsturē ir pieejama kā pakalpojums. Tas nozīmē – lietotājs nevis lieto savu operētājsistēmas versiju, kamēr tā neglābjami noveco, bet gan regulāri saņem atjauninājumus ar sistēmas jaunākajiem uzlabojumiem un papildinājumiem.

Vēl viens revolucionārs notikums Microsoft bija HoloLens klajā nākšana – solis papildinātās (augmented) realitātes virzienā.

2016. gadā, sekojot tirgus pieprasījuma tendencēm, turpināsim attīstīt un paplašināt programmatūras kā pakalpojuma piedāvājumu. Tas attiecas gan uz Windows, gan uz Office programmatūru.

Tāpat turpināsim palīdzēt Latvijas uzņēmumiem paplašināt mākoņa infrastruktūras risinājumu lietošanas scenārijus.

IT nozarē pārmaiņas nav nekas neparasts, tāpēc zināmas izmaiņas notiek visu laiku – strādājam stabili un pielāgojam komandu atbilstoši biznesa tendencēm. Cīņa par labiem profesionāļiem notiek vienmēr.

Strādājot Baltijas mērogā, esam konstatējuši, ka darbaspēka nodokļu politika diemžēl ir draudzīgāka mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. Valdībai šajā jautājumā vajadzētu ieklausīties, jo jāsaprot – tie uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami speciālisti Baltijas un plašākā mērogā (un tādu ir diezgan daudz), visticamāk, dos priekšroku darbiniekiem no mūsu kaimiņvalstīm, jo tur darbinieks vienkārši izmaksā lētāk nodokļu politikas dēļ.

IT nozare nākamajā gadā noteikti augs, bet, runājot par valsts kopējo ekonomisko situāciju, sajūtu līmenī – pieaugums būs ļoti neliels. Šādos lēnas izaugsmes apstākļos esam novērojuši, ka uzņēmēji it kā sadalās divās frontēs. Vieni cenšas maksimāli stiprināt savu efektivitāti, lai nezaudētu izaugsmes tempu, bet otri – grimst zināmā apātijā, sāk taupīt, nemaksā nodokļus. Aktīvo un pasīvo uzņēmumu proporcija ir aptuveni viens pret četri. Tomēr struktūrfondu finansējuma pieejamībai no 2016. gada vajadzētu sniegt pozitīvu ietekmi uz kopējo ekonomisko attīstību.

Apotheka valdes loceklis Jānis Kūliņš:

– Šogad nozīmīgās izaugsmes ietvaros esam radījuši jaunu aptiekas konceptu. Apotheka ir pirmais aptieku tīkls, kas bez recepšu un bezrecepšu medikamentiem piedāvā ikvienam visu nepieciešamo veselības un labas pašsajūtas bagātināšanai un augstvērtīgai skaistumkopšanai, tajā skaitā farmaceitu konsultācijas īpašos veselības kabinetos un sejas ādas pārbaudi.

Vienlaikus mūsu uzņēmums piedzīvojis arī organizatoriskas pārmaiņas. Apotheka šī gada jūnijā ir iegādājusies farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecības uzņēmumu SIA Mazā aptieka un SIA Joanna. Līdz ar abu uzņēmumu pievienošanu Apotheka aptieku tīkls ir paplašināts par divām vienībām – kopumā ar Apotheka zīmolu darbojas jau 92 aptiekas.

Mūsu galvenais mērķis nākamajā gadā ir palielināt jaunā koncepta Apotheka aptieku skaitu, veicot investīcijas jau esošo aptieku rekonstruēšanā, un arī kopumā paplašināties aptieku skaita ziņā.

Otrs tikpat svarīgs mērķis ir personālresursu efektīva izmantošana. Visiem zināms, ka farmaceitu skaits darba tirgū ir stipri ierobežots – atsevišķos reģionos nokomplektēt aptiekā pilnu darbinieku komandu patiešām ir liels izaicinājums. Tāpēc, lai radītu maksimāli pievilcīgus darba apstākļus, esam nolēmuši samazināt tā saucamo administratīvo slogu uz aptieku darbiniekiem, atbrīvojot viņus no visām tehniskajām lietām, piemēram, no dokumentu aizpildīšanas.

Raugoties uz nākamo gadu no šī brīža politiskās un ekonomiskās situācijas, kā arī izejot no 2016. gada valsts budžeta, visdrīzāk nav gaidāms nekas tāds, kas veicinātu strauju Latvijas tautsaimniecības attīstību. Tā rezultātā būtiski uzlabojumi vai kardinālas izmaiņas nav gaidāmas arī farmācijas un aptieku nozarēs.

Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs:

– Šis gads Eco Baltia grupas uzņēmumiem aizvadīts veiksmīgi, labāk nekā iepriekšējais. Esam īstenojuši plānoto investīciju programmu. Mums ir izdevies piesaistīt finanšu investoru. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas investētie gandrīz 10 miljoni eiro ir paredzēti sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecībai Salaspils novada Laucienā, kurā iecerēts integrēt stikla pārstrādi. Savukārt Liepājā drīz darbu uzsāks jaunuzceltā sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca, kuras jaudas un tehnoloģijas ļaus sašķirot visa Liepājas reģiona atkritumu apjomu.

Manuprāt, nākamajam gadam visas atkritumu apsaimniekošanas nozares galvenais izaicinājums ir Eiropas fondu finanšu līdzekļu programmu pieejamība, jo divu gadu laikā mūsu nozarei nav bijusi iespēja izmantot ES finansējumu, un tas nozīmē, ka nevaram attīstīt straujāk dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūru.

Runājot par personālu, arī Eco Baltia grupas uzņēmumi izjūt konkurenci cīņā par kvalificētiem darbiniekiem. Šobrīd ir novērojams labu pārdošanas menedžeru un speciālistu trūkums,  protams, kā lielākajai daļai uzņēmumu Latvijā, arī mums ir sarežģīti atrast darbiniekus ar specifiskām zināšanām un prasmēm, t.sk.  IT speciālistus un kvalificētu tehnisko personālu. Ja redzam, ka potenciālajam darbiniekam ir patiesa interese un vēlme strādāt mūsu uzņēmumā, taču konkrētajā brīdī trūkst specifiskāku zināšanu vai prasmju, esam gatavi ieguldīt darbinieka kompetenču paaugstināšanā un papildināt trūkstošās zināšanas.

Ļoti vēlētos, kaut visu nozaru speciālisti būtu daudz aktīvāki un ik dienas strādātu pie valsts izaugsmes. Gaidu ieinteresētību un konstruktīvu rīcību no ministrijām. Lai būtu izaugsme, ir jāstrādā. Jāsaprot, kādas ir nākotnes perspektīvas, plānu paredzamība – mēs, uzņēmēji, uzzinām par valdības pieņemtajiem budžeta grozījumiem un jauniem nodokļiem laikā, kad uzņēmumu budžets nākamajam finanšu gadam jau ir saplānots, tie ir neparedzēti, neplānoti izdevumi, kas regulāri – gadu no gada – sagādā grūtības uzņēmējiem. Šobrīd plānojam vairāk attīstīt savu uzņēmējdarbību ārpus Latvijas, jo tur ir prognozējamāka vide.

AS 4finance izpilddirektors Toms Jurjevs:

– Aizvadītais gads 4finance ir bijis dinamisks vairākās jomās – ar saviem zīmoliem esam uzsākuši darbību četros jaunos tirgos (Rumānijā, Meksikā, Argentīnā, Armēnijā), līdz ar to šobrīd strādājam 14 pasaules valstīs.

Nākamais gads būs izaicinājumiem pilns ne tikai mums, bet arī citiem nozares pārstāvjiem Latvijā, jo stāsies spēkā izmaiņas nozares normatīvajā regulējumā. Šie grozījumi negatīvi ietekmē brīvā tirgus principus un konkurenci starp uzņēmumiem – cenu turpmāk nediktēs tirgus, bet gan likums.

Nākamajā gadā plānojam arī paplašināt savu komandu (2015. gadā darbinieku skaits pieauga par 32%), vienlaikus nodrošinot esošās profesionāļu komandas efektivitāti, motivāciju un lojalitāti uzņēmumam.

Jāteic, ka 2015. gadā situācija darba tirgū ir uzlabojusies – bezdarba līmenis ir samazinājies, pieaugusi nodarbinātība un vidējā alga. Domājams, ka nākamais gads izmaiņu ziņā būs mērenāks.