TIEŠRAIDE: Saeima turpina izskatīt 2022. gada valsts budžeta projektu

Šodien plkst.9 Saeima galīgajā lasījumā turpinās izskatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2022.gadam" un to pavadošo likumprojektu paketi.

Izskatot visus 2022.gada valsts budžetu pavadošos likumprojektus, Saeimas deputāti otrdienas vakarā nonāca līdz vidēja termiņa budžeta un pēc tam arī valsts budžeta likumprojekta skatīšanai.

Saeimai jāizskata likumprojekti "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gada" un "Par valsts budžetu 2022.gadam", kuriem kopumā iesniegti 434 priekšlikumi.

Parlaments darbu pie budžeta sāka pirmdienas, 15.novembra, rītā un līdz šim ir izskatījis 149 priekšlikumus, kas bija iesniegti gandrīz visiem no kopumā 12 budžetu pavadošajiem jeb saistītajiem likumprojektiem.

Izskatot saistītos likumprojektus, gandrīz visi opozīcijas priekšlikumi tika noraidīti, un opozīcijas deputāti debatēs pārmeta koalīcijai gan nepieņemu grozījumu virzīšanu, gan arī to, ka gandrīz neviens valdības partiju deputāts nepiedalās debatēs.

LETA jau ziņoja, ka valdības virzītajā sākotnējā variantā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā. Šīs summas var mainīties atkarībā no tā, vai un kādus priekšlikumus deputāti budžeta kontekstā lems atbalstīt.

Kā uzsver valdība, 2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām izvirzītajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana, apgalvo budžeta autori. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Attiecīgajām izmaiņām 2022.gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra būs 350 eiro, bet no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī.

Salīdzinājumā ar 2021.gada plānu likumprojektā par valsts budžetu 2022.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,07 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,64 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022.gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,26 miljardu eiro apmērā (bruto).

Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021.gada plānu, ir 1,417 miljardi eiro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums 1,006 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 410,9 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,438 miljardu eiro un 3,387 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021.gada plānu ir 214,5 miljoni eiro jeb 6,8%.

2022.gadā tiek prognozēts, ka turpinoties straujai ekonomikas attīstībai un samazinoties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, bezdarba līmenis pazemināsies līdz 7%. Nodarbināto skaits nedaudz palielināsies 2022.gadā un līdz 2024.gadam stabilizējoties 900 000 līmenī.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums šogad prognozēts 8,0% apmērā, vidējai darba samaksai paaugstinoties līdz 1234 eiro. Nākamajā gadā algu pieaugums veidos 6% un vidējā termiņā pietuvojoties produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā, kas ir ap 3,2%.

Ar sēdes darba kārtību iespējams iepazīties šeit.